Ieva Ilvesa: Valsts digitālo pakalpojumu džungļi
Foto: DELFI

Līdz ar elektrības sadārdzinājumu un, pateicoties kompāniju Tet un Elektrum aktīvai informatīvai kampaņai, izlēmu uzsākt ceļojumu: kā daudzbērnu ģimenei pieteikties elektroenerģijas maksājumu atvieglojumam. Digitāli. Lai pārliecinātos praksē par Latvijas digitālo transformācijas briedumu, dažādu reģistru sadarbspēju, mākslīgo intelektu un klientu atbalsta kvalitāti.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Ceļojums, kas domāts cilvēkam ar digitālo pratību, neizvērtās vienkāršs. Šis stāsts noder ikvienam, kuram arī pienāktos šāds atvieglojums, kā arī tiem, kuri veido un veidos nākotnes digitālos pakalpojumus.

Starta kapitāls:


  • 2 nepilngadīgi bērni;

  • 1 pilngadīgs bērns augstskolā ārvalstīs pilna laika programmā klātienē;

  • bērni ir reģistrēti Valsts ieņēmuma dienesta Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS).

Pirms gada VID EDS sistēmā man izdevās iekļaut bērnus kā apgādājamos. Izdevās, jo viņi, izrādās, automātiski no citām datubāzēm tur netika reģistrēti (arī nepilngadīgie).

Tāpat arī jaunākais ģimenes pienācējs bija "paslīdējis garām" bērnu pabalstiem, tai skaitā "helikoptera naudai". Lai gan bērns PMLP datos ir "legalizēts" kopš dzimšanas, tomēr atsevišķu informācijas vienību iztrūkums tālāku datu apmaiņu nebija nodrošinājis. Problēmu atrisināju noteiktajā kārtībā, iesniedzot informāciju.

Uz jautājumu, kāpēc gan datubāzes nevar sadarboties, skaidras atbildes nav. Tad nu šo procesu turpinu "manuāli" – šoreiz ceļā uz elektroenerģijas atvieglojumu saņemšanu.

Pirmais solis – atrast ceļu informācijas pārsātinātā telpā

Informācijas meklējumus par elektroenerģijas maksājumu atvieglojumiem aizsāku ar "daudzbērnu ģimenes" statusu, cerot, ka tas aizvedīs mani līdz cerētam atbalstam, jo tieši uz šī pamata varētu saņemt atvieglojumu. Diemžēl pēc neliela pētnieciskā darba rezultāts bija nesekmīgs.

Labklājības ministrijas mājaslapā detalizēti izskaidrots, kā iegūt Latvijas Goda ģimenes (ģimenes ar trim vai vairāk bērniem) karti − to var saņemt Sabiedrības integrācijas fonda administrētā procesā. Tomēr Goda ģimenes mājaslapā nekas neliecina par atbalstu elektroenerģijas izmaksām, tāpēc atkārtoti salīdzinu Tet un Elektrum sūtīto informatīvo materiālu un izprotu, ka atslēgas vārds ir "aizsargāta lietotāja" statuss, kurā ietilpst arī daudzbērnu ģimenes.

Ar tīmekļa meklētāja palīdzību un nelielām priekšzināšanām par valsts pārvaldi nonāku pie citiem informācijas avotiem – portāla Latvija.lv un Ekonomikas ministrijas. Diemžēl portālā Latvija.lv ir gandrīz neiespējami ar meklētāja palīdzību atrast nepieciešamo informāciju par vajadzīgo tematu, un der tikai precīza termina ierakstīšana − "aizsargāta lietotāja statuss". Tas ļauj man noskaidrot savu esošo statusu. Pārliecinos, ka valsts nav rīkojusies bez manas ziņas un šāds statuss man nav piešķirts. Pamatojums tam nav norādīts, kā arī neseko nekāda saite uz informāciju, kas šādam statusam kvalificētos un kā to būtu iespējams iegūt.

Par elektroenerģijas izmaksu atvieglojumiem tomēr var vairāk izlasīt Ekonomikas ministrijas mājaslapā, kas šo priekšlikumu ir virzījusi valdībā un guvusi atbalstu (tā kā minētajā preses relīzē Vitenberga kungs minēts kā parlamentārais sekretārs, nācās pie reizes pārbaudīt, vai neesmu palaidusi garām pārmaiņas valdībā. Patīkami, ka ministrija ir domājusi par vienkāršotu apvienotu informācijas sistēmu, kurā, apkopojot valsts reģistru informāciju, šāds statuss tiek piešķirts un komersants saņem apstiprinājumu par viņa klienta atbilstību šim statusam (atvieglojumiem elektrības apmaksai)) – tomēr tas nekādi nesniedz atbildi uz manu jautājumu, kā šajā statusā nokļūt. Diemžēl iesniegtais ziņojums ar jautājumu par nepieciešamo rīcību ir noraidīts, iesakot izmantot citu saziņas kanālu.

Otrais solis – pieteikties pareizajam statusam

Tā kā no esošajiem resursiem nekļuva skaidrs, kā iegūt "aizsargātā lietotāja" statusu, kāds pienākas daudzbērnu ģimenēm, šo jautājumu izlēmu risināt iesnieguma formātā Latvija.lv. Vadoties no loģikas, adresēju iesniegumu tai pašai iestādei, kas šo statusu apstiprināja kā "nepiešķirtu" − Būvniecības valsts kontroles birojam (BVKB), kas uztur minēto informācijas sistēmu. Diemžēl iesniegums ir noraidīts, aicinot izmantot citu saziņas kanālu.

Vienlaikus, iepazīstoties ar materiāliem par daudzbērnu ģimenēm un "aizsargātā lietotāja statusu", secinu, ka daļa pakalpojumu un atvieglojumu attiektos uz pašvaldību, un pašvaldību dati tiek minēti arī kā informācijas avots BVKB informācijas sistēmā. Tad pie vienām galvassāpēm mēģināju veikt šo procesu arī Rīgas pašvaldības portālā eriga.lv.

Eriga.lv, izmantojot eID karti, atpazina gan mani, gan manus nepilngadīgos bērnus. Šeit pakalpojums gan saucas citādāk – "Ģimenes atbalsta reģistrs". Aizpildot ieteikto formu un pievienojot pilngadīgā bērna studiju apliecinājumu, reģistrācija automātiski tiek noraidīta. Lai arī skaidrojumā tas nav minēts, no vispārīgā apraksta noprotu, ka iztrūkst pilngadīgā dēla piekrišanas iekļaut datus reģistrā. Norādes, kā to izdarīt, nav, tāpēc tālāk jāizmanto tradicionālas metodes un telefoniska konsultācija.

Pateicoties atsaucīgai darbiniecei, kļuva skaidrs, ka pilngadīgam bērnam pašam ir jāizveido savs profils portālā un attiecīgi jāiesniedz savs pieteikums, papildinot to ar studiju apliecinošu dokumentu un tā tulkojumu latviešu valodā, kā arī piekrišanu izmantot viņa datus. Salīdzinoši ar VID EDS sistēmu šādas valodas prasības nebija, bet saprotu, ka valodas likums to paredz. Ar digitāli prasmīga bērna līdzdalību diennakts laikā jautājums tehniski ir atrisināts, un ģimene iekļauta reģistrā.

Konsultācijas laikā gan nav iespējams uzzināt citas detaļas. Vai, nokļūstot Ģimenes atbalsta reģistrā, par šo statusu uzzina skolas un pirmsskolas, "Rīgas satiksme" un citi valsts un pašvaldību pakalpojuma sniedzēji. Ar šiem jautājumiem jāgriežas pie attiecīgā pakalpojuma sniedzēja – citas struktūrvienības pašvaldības ietvaros.

Secinājumi


  1. Izkliedēta informācija


Salīdzinoši vienkārša jautājuma atrisināšanai nepieciešams nesamērīgi daudz laika un digitālo prasmju orientēties valsts pārvaldes resoros – jāiepazīstas ar informāciju Labklājības ministrijas, Ekonomikas ministrijas, Latvija.lv un pašvaldības mājaslapās. Turklāt pat pēc iedziļināšanās paliek neatbildēti jautājumi. Un tas viss – ja iedzīvotājs vispār ir saņēmis informāciju par šādu pakalpojumu.

Terminoloģija atšķiras teju katrā valsts iestādē – sākot no daudzbērnu ģimenes, Goda ģimenes un beidzot ar ģimenes atbalsta reģistru un aizsargāta lietotāja statusu. Un ne vienmēr terminoloģiski atšķirīgi formulētais daudzbērnu ģimenes statuss aizved pie elektroenerģijas atvieglojumiem.


  1. Vienas pieturas princips nestrādā vienmēr


Kāpēc šāda informācija nav pieejama vienuviet, vadoties pēc pakalpojuma saņēmēja nepieciešamības un interesēm, nevis pēc jautājuma piederības valsts vai pašvaldību struktūrām? Kāpēc reģistri un datubāzes joprojām nespēj sadarboties? Vienas pieturas princips tika apstiprināts jau pirms 10 gadiem. Ja VID EDS ir iesniegta dokumentācija par bērna studijām un tā ir apstiprināta, tad kāpēc citās iestādēs un pakalpojumu reģistros tā nav pieejama?

Mani uztrauc, kā šo un līdzīgus pakalpojumus spēj saņemt tās daudzbērnu ģimenes vai ikviens Latvijas iedzīvotājs bez digitālām pratībām, pieeju internetam vai datora ierīces, kas spēj autentificēt, parakstīt, ieskanēt dokumentus? Kā iedzīvotāji uzzina par šīm iespējām, jo īpaši tie, kuriem šis atbalsts visvairāk ir nepieciešams? Tas rada būtisku sabiedrības nevienlīdzību – digitāli prasmīgākie ir arvien labākā situācijā iepretim tiem, kuriem nav zināšanu vai tehnoloģiju.

Valstī tiek veidoti vienoti valsts informācijas centri, bet praksē informācijas dienestiem joprojām nav pārnozaru zināšanu, lai atbildētu uz saistītiem jautājumiem.

Valsts atbalsts ir jāpiedāvā, nevis katram pašam jāmeklē

Ir tik daudz iespēju, kā ne tikai pilnveidot valsts pakalpojumu klāstu, bet arī pārliecināties, ka iedzīvotāji saņem esošu atbalstu, un aktīvi to viņiem piedāvāt. Ja ģimenē bērns sasniedz pilngadību, tad valsts var piedāvāt iedzīvotājam atjaunot statusu atbilstoši tālākiem dzīves soļiem. Ja iedzīvotājam ir slimības lapa, tad viņam ir iespējams piedāvāt sagatavotu iesnieguma formu apstiprināšanai vai piešķirt pabalstu automātiski, ja vien nav saņemts atteikums. Ja iedzīvotājam nav digitālu rīku, tad var izmantot balss ziņu. Iespēju un piemēru ir daudz.

Man gribētos cerēt, ka tās ģimenes, kurām ir daudzbērnu ģimenes statuss, šos elektroenerģijas atvieglojumus saņems automātiski (vai vismaz šādu piedāvājumu) un esmu tikai izņēmums, kurš nav iekļauts informācijas sistēmās savlaicīgi. Es gaidīšu 7. novembri, jo saskaņā ar portāla Latvija.lv sniegto informāciju – dati par "aizsargātā lietotāja" statusu tiek atjaunoti reizi mēnesī septītajā datumā.

Valsts pārvaldei ir jāiet līdzi tehnoloģiju iespējām un attīstībai, kaut nedaudz tuvojoties privātā sektora piemēram. Divritenis nav jāizgudro no jauna, mums ir zināšanas un prasmes to īstenot, ja ir nepieciešamā politiskā griba, vadība un skaidri nosprausts mērķis: visiem lietotājiem pieejami, ērti un uzticami valsts pakalpojumi.

Valsts budžetā var tikai īslaicīgi finansiāli ietaupīt uz cilvēku nezināšanu, bet ilgtermiņā pazaudēt iedzīvotāju uzticību. Valsts, kas spēj ātri, kvalitatīvi un ērti nodrošināt savus pakalpojumus iedzīvotājiem, bauda sabiedrības cieņu. Arī valsts īstenotajai politikai kopumā.

Šis ir autora viedoklis, kas var nesakrist ar "Delfi" redakcijas nostāju.
Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Ieva Ilvesa
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form