Nacionālā radio un televīzijas padome (NRTP) nupat noslēgusi jaunu vienošanos ar Latvijas Televīziju (LTV) un Latvijas Radio (LR) - vienošanos par to, kādā veidā turpmākos piecus gadus tiks pildīts noslēpumainais uzdevums, kas tām paredzēts Likumā par Radio un Televīziju.
Savulaik, pārdēvējot valsts televīziju un valsts radio par sabiedriskām raidorganizācijām, tika uzrakstīts jauns likums un meklējot vārdus, kas izteiktu sabiedriska masu medija misiju, ieviests jēdziens par Nacionālo pasūtījumu. Lai arī citu Eiropas valstu likumdošanā šāda vai tam līdzīgu terminu nav, ar Nacionālo pasūtījumu saprasta tāda radio un televīzijas programma, kas apmierina sabiedrības (nācijas) vajadzības pēc neatkarīga un droša informācijas avota, izglītojošiem un izklaidējošiem raidījumiem, nodrošina valodas un kultūras attīstību, kā arī pilda vēl dažus uzdevumus, kurus privātas raidorganizācijas nemūžam nedarītu, piemēram, piešķir bezmaksas raidlaiku priekšvēlēšanu aģitācijai.

Termins "pasūtījums" reizēm maldināja - aizmirstot, ka runa ir par sabiedrības interesēm, pasūtītāja lomā bija viegli iztēloties valsts institūcijas, it īpaši tāpēc, ka finansējumu (dotāciju) sabiedriskajām raidorganizācijām piešķir Saeima, nevis sabiedrības savāktas abonentmaksas, kā tas ir valstīs ar senāku vārda brīvības tradīciju. Formāli Nacionālā pasūtījuma, t.i. LR un LTV programmas plānus apstiprina NRTP - patstāvīga institūcija, kas pārstāv sabiedrības intereses, taču vēl joprojām, runājot par LR un LTV, pārpratuma pēc tās reizēm tiek nodēvētas par valsts radio vai valsts televīziju. Parasti šim pārpratumam seko pārmetumi - labākajā gadījumā par nepareizu informācijas interpretāciju, sliktākajā - par valsts interešu neievērošanu, valsts amatpersonu diskreditāciju vai valsts politikas nepildīšanu. Un tas jau ir bīstami. Bīstami ir pieprasīt, lai neatkarīgi žurnālisti vārda brīvības vietā domātu par to, kā viņu teikto un filmēto vērtēs valdība un politiķi.

Sākot ar šo gadu, attiecībās starp sabiedriskajām raidorganizācijām un NRTP ir sācies jauns posms. Mēs esam atcēluši līdzšinējo praksi ik gadu saskaņot raidījumu sarakstus un apstiprināt tematiskās ievirzes - tās tomēr bija birokrātiskas darbības, no kurām dvesa pēc cenzūras (vai vismaz pēc cenzūras iespējas). Tā vietā tiek noslēgta ilglaicīga vienošanās par principiem, kas jāievēro, veidojot programmu. No vienas puses - raidorganizācijām tiek dota lielāka patstāvība pašām lemt par to, kādi konkrēti raidījumi veidojami, kādi žurnālisti nodarbināmi, kādi temati aplūkojami. No otras puses - tiek deleģēta lielāka atbildība un definēti stingrāki ierobežojumi atšķirībā no citām, komerciālām raidorganizācijām. Savukārt, piecu gadu termiņš dod iespēju plānot tālāk uz priekšu, izstrādāt attīstības stratēģiju un piedāvāt žurnālistiem lielāku drošību, neņemot vērā NRTP locekļu vai raidorganizāciju ģenerāldirektoru nomaiņu.

Pēdējos gados, aizbildinoties ar naudas trūkumu, LTV bija iedibinājusi dubultu standartu - bija raidījumi, ar kuriem varēja lepoties, un bija tādi, kas nezin kā iekļuvuši programmā. Izpratne par sabiedrisku raidorganizāciju neparedz iespēju nodalīt konkrētu raidījumu, kurš tiek sagatavots "pēc pasūtījuma", no pārējiem kas vienkārši aizpilda raidlaiku. Jaunā vienošanās viennozīmīgi pasaka — sabiedriskā raidorganizācija pilda savu misiju, veidojot pilnu programmu un pilnībā atbild par šīs programmas saturu. NRTP šo atbildību pieprasa sabiedrības vārdā, tāpēc ne tikai vienošanās, bet arī atskaite par tās izpildi būs publiski pieejama un izvērtējama.

Vienošanās teksts lasāms šeit: www.nrtp.lv

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit