Imants Parādnieks: Latvijas ģimenēm – ekonomiski pieejamus mājokļus un iespēju izvēlēties sava bērna izaugsmei labāko aprūpi
Foto: F64

7.maijā, pēc likuma grozījumu pieņemšanas Saeimā un Valsts Prezidentam izsludinot šo likumu, pirmais – nozīmīgākais posms – Demogrāfisko lietu centra (DLC) virzītajai ģimenes valsts pabalsta reformai ir noslēdzies, un priekšplānā izvirzās nākamie soļi, realizējot vispārzināmo faktu – atbalsts ģimenēm ir ne tikai pabalsti.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Valsts ilgtermiņa mājokļu pieejamības stratēģijai jāpalīdz rezultatīvi risināt to komplekso problēmu, kas skar ģimenes, bērnus un demogrāfiju.

Daudzas Latvijas ģimenes aizvien dzīvo pārāk šauros apstākļos, bet ir dažādi instrumenti, lai piepildītu sapni par pienācīgām mājām, kurās vienā istabā saspiestībā nav jāmitinās visiem brāļiem un māsām kopā vai pat visai ģimenei. Vēl vairāk – mērķis ir, lai jauni cilvēki var atļauties laist pasaulē bērnus un dzīvot komfortabli, un tas īpaši attiektos uz lauku reģioniem. Mājokļu augsto cenu dēļ lielai daļai Latvijas tā sauktā vidusslāņa tie nav pieejami, taču katra ģimene ir pelnījusi pienācīgu dzīvesvietu.

Turklāt vispārīgam ģimeņu atbalstam būtu nepieciešams noteikt vecāku brīvu izvēli sava pirmsskolas vecuma bērna izaugsmes nodrošināšanai, tai skaitā arī obligātu līdzfinansējumu aukļu pakalpojumam, ko pēc izvēles varētu saņemt arī paši bērnu vecāki par viņu pieskatīšanu un skološanu saviem spēkiem, līdz bērni sasniedz trīs gadu vecumu.

Viens no risinājumiem – ekonomisku māju ciematu būvniecība

Tieši mājoklis ir pamatu pamats komfortablam dzīves līmenim, tāpēc valsts ilgtermiņa mājokļu pieejamības stratēģiju ir jāattīsta vienlaikus vairākos virzienos, radot ieguvumu tādās jomās kā reģionu attīstība un ekonomikas izaugsme, demogrāfiskās situācijas uzlabošana un reemigrācijas sekmēšana. Stabilas saknes tēvzemē iespējams laist, ja ir savas mājas! Pozitīvi, ka mājokļu būvniecības kontekstā – kaut arī ar novēlošanos, ir panākts īres tirgus tiesiskais regulējums. Svarīgi ir dažādot mājokļu piedāvātāju loku. Īres dzīvokļu būvniecība reģionu centros arī būs būtisks atbalsts ģimenēm. Svarīgi, ka tieši būvniecība veido nozīmīgu IKP daļu, un tai ir milzu potenciāls noteikt vēl daudz lielāku lomu, tādējādi radot arī gan jaunas, gan arī labi apmaksātas un, galvenais stabilas darbavietas – tieši tas, kas vajadzīgs katrai latviešu ģimenei.

Jaunu, ekonomisku māju būvniecība, mājokļu renovēšana, paplašināšana atbilstoši Eiropas Savienības dalībvalstu labākajai praksei – tā ir cerība ģimenēm, kuras pašreiz nevar atļauties māju vai dzīvokli. Izveidota atbilstoša normatīvā bāze un finanšu platforma, lai īres dzīvokļu māju būvniecībai nepieciešamie līdzekļi pašvaldībām ir pieejami ar īpaši labvēlīgiem noteikumiem. Personīgi par ļoti svarīgu virzienu uzskatu sakārtotu normatīvo bāzi pašvaldībām un citiem resoriem, lai jaunajiem speciālistiem un ģimenēm ar bērniem varētu piedāvāt mājokļus nomai ar izpirkuma tiesībām uz pašvaldībai piederošas zemes. Radīti atviegloti noteikumi standarta māju celtniecības saskaņošanai.

Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) eksperti savā pētījumā par mājokļu pieejamību Latvijā secināja, ka jābūt šādai koordinētai Valsts ilgtermiņa mājokļu pieejamības stratēģijai ar pietiekamu finanšu nodrošinājumu, kas paredz šīs jomas attīstību 20–30 gadus uz priekšu. Uzsvērta nepieciešamība pēc papildu investīcijām kvalitatīvu mājokļu būvniecībā, lai, samazinot būvniecības administratīvās izmaksas un izmantojot inovatīvu pieeju, būvētu augstiem vides standartiem atbilstošus mājokļus. Jau šobrīd veiksmīgi darbojas valsts atbalsta programma "Balsts", valsts garantijas programma Attīstības finanšu institūcijā ALTUM, bet tā nosedz tikai nelielu daļu patieso vajadzību.

Manuprāt, nākotnē daudzu ģimeņu vajadzības pēc mājokļa iespējams apmierināt, īstenojot standartizētus māju projektus. Māja varētu tikt nodota ģimenei nomā ar izpirkuma tiesībām. Valsts programmas ietvaros arī Latvijas ekonomikai īpaši izdevīga būtu sērijveida ģimenes māju ražošana – regulāri pasūtījumi, stabilas darbavietas reģionos, vietējo būvmateriālu noiets. Šādas ekonomiskā tipa mājas izmaksas svārstās robežās no 50 000 līdz 120 000 EUR, un tās varētu veidot nelielus apdzīvotus pudurus uz pašvaldības zemes.

Plašāk šo konceptu izklāstīju arī Latvijas Daudzbērnu ģimeņu biedrību apvienības organizētajā konferencē "Mājokļu pieejamība ģimenēm ar bērniem".

Jāļauj vecākam izvēlēties – bērnudārzs, aukle vai rūpēties pašam

Īpaši nozīmīgs ir visa veida atbalsts ģimenes un darba dzīves saskaņošanai. Tā esamība vai problemātika vistiešākā veidā nosaka vecāku pieredzi ar pirmo bērnu un tikai pozitīvas pieredzes gadījumā ģimenes labprāt domās par nākamo bērniņu. Pirmsskolas izglītība un bērnu uzraudzības pakalpojumi ilgstoši ir mūsu politikas dienaskārtībā.

Vecākiem šis ir īpaši aktuāls jautājums, ko apliecina platformā "Manabalss.lv" savāktās 10 155 balsis, lai iesniegtu kolektīvo iniciatīvu "Aukles līdzfinansējums arī vecākiem". Tas parāda, cik šī problēma Latvijā ir samilzusi. Lai arī kopš 2012. gada ļoti daudz darīts un ir panākti būtiski uzlabojumi, taču sistēmiski vide vēl nav pilnībā sakārtota.

Sadarbības platformā "Demogrāfisko lietu centrs" kopā ar ekspertiem piedāvājam sistēmisku pašorganizējošu risinājumu šai situācijai. Nevienā Latvijas pašvaldībā netiek sniegts līdzfinansējums aukļu pakalpojumam, ko varētu saņemt vecāki par savu bērnu pieskatīšanu un skološanu saviem spēkiem. Jāpanāk, lai vecāku izvēles gadījumā viņi saņemtu šādu atbalstu par katru mājās pieskatāmo bērnu līdz trīs gadu vecumam. Tieši ievērojamās grūtības un nepietiekošais finansiālais atbalsts, ja bērns nav pašvaldības bērnudārzā, ir tas, kas vecākus uztrauc un nodarbina visvairāk.

Teorētiski, atbilstoši likumam, pašvaldībām jānodrošina vienlīdzīga pieeja pirmsskolas izglītības iestādēm bērniem no pusotra gada vecuma, bet realitātē ne vienmēr tā notiek. Vēl vairāk, pašvaldības, kuras par savā administratīvajā teritorijā dzīvojošu bērnu netērē naudu ne viņa pašvaldības pirmsskolas izglītības iestādei, ne privātā bērnudārzam, vai aukles pakalpojumam, būtībā ietaupa līdzekļus tieši uz vecāku rēķina.

Ja nav vietu vietējā pašvaldības bērnudārzā, pašvaldību ierastā prakse ir maksāt līdzfinansējumu par vietu privātā bērnudārzā, citas pašvaldības bērnudārzā vai aukles pakalpojumu segšanai. Tomēr eksperti pamatoti norāda, ka līdz trīs gadiem bērniem labākās ir vecāku rūpes. Daudzi vecāki, pat piekrītot šim viedoklim, finansiāli nevar atļauties paši rūpēties par savu mazo bērnu, jo jāstrādā algots darbs. Sociālās labklājības etalonvalstīs – Skandināvijā – jau pirms padsmit gadiem ieviesa tā saucamo "cash and care" reformu, kuras ietvaros, piemēram, Norvēģijā, ja bērns līdz trīs gadu vecumam neapmeklē bērnudārzu, bet ir vecāku aprūpē, ģimene mēnesī saņem atbalstu 725 eiro apmērā.

Latvijā, ja nav vietas pašvaldības bērnudārzā, vecākam jāpiemaksā vidēji 150 – 250 eiro mēnesī par bērnu. Daudzās pašvaldībās ir finansiāls atbalsts aukles algošanai, un piemaksas vecākam sasniedz 400 eiro.

Tomēr rindā uz bērnudārzu valstī ir pieteikti vairāk nekā 10 000 bērni, no tiem vairāk nekā 8000 ir divdesmit Rīgas un Pierīgas pašvaldību ģimeņu bērni. Sešās no minētajām pašvaldībām nav noteikts aukļu atbalsts, bet rindā uz bērnudārzu no tām vien ir 1001 bērns! Turklāt atbalsta apmērs, ko katra pašvaldība sniedz pirmskolu izglītības iestādēm un aukļu pakalpojumam, ir atšķirīgs. Tikai dažas pašvaldības nodrošina lielāku atbalstu, nekā to paredz Ministru kabineta noteikumi. Piemēram, vairākās Rīgas un Pierīgas pašvaldībās aukļu pakalpojumam mēnesī tiek atvēlēti no 80 eiro līdz 215 eiro jeb vidēji 154 eiro.

Rezumē: nepieciešams lielāks un pienācīgs atbalsts bērnu vecāku brīvai izvēlei savu bērnu izaugsmei!

Jau Nacionālais Attīstības plāns 2014-2020 gadam paredzēja pirmsskolas izglītības iestādes pieejamību ikvienam bērnam no 1,5 gadu vecuma un to, ka pēc principa "nauda seko bērnam" vecāki var izvēlēties savai atvasei piemērotāko pirmsskolas izglītības iestādi no plaša, daudzpusīga un kvalitatīva piedāvājuma klāsta.

Cerības liekamas uz Nacionālā Attīstības plānu 2021.-2027. gadam. Tas ietver norādi par to, ka Latvijā, kas ir ceļā uz labklājības valsts izveidi, būtiska nozīme ir tieši atbalsta sistēmai kopumā, kas samazina bērnu aprūpes tiešās izmaksas un palīdz vecākiem gādāt par bērnu un ģimenes dzīves kvalitāti. Ģimenes noteikti būtu ieguvējas, ja vecākiem tiktu nodrošināta brīva izvēle bērna pirmsskolas vecuma izglītībai un pieskatīšanai.

Pieņemamie varianti bērniem vecumā no 1,5 līdz trīs gadiem būtu šādi: kāds no vecākiem pieskata bērnu; vai saņem uzraudzības jeb aukles pakalpojumu; vai arī vietu nodrošina pašvaldības vai privātais bērnudārzs. No 3-7 gadus veciem bērniem jau būtu nodrošināta izvēle starp vairs tikai diviem variantiem- pašvaldības vai privātā bērnudārzā. Savukārt pašvaldības pienākums būtu vecākiem pilnā apjomā līdzfinansēt privātā bērnudārza izmaksas, kas provizoriski veido ap 340 eiro mēnesī par katru bērnu.

Vecāki saņemtu 238 eiro bruto

Pabalsts vecākiem vai auklei būtu izmaksājams vismaz 70% apmērā no aprēķinātās summas par pašvaldības līdzfinansējumu uz privāto bērnudārzu, kas faktiski veidotu summu, kas vairākās pašvaldībās būtu tajā apmērā, cik tām izmaksā vieta pašvaldības pirmsskolas izglītības iestādē – 238 eiro bruto jeb 178 eiro neto, veicot sociālās apdrošināšanas iemaksas, lai nodrošinātu darba stāžu un kaut minimālas sociālās garantijas. Summa nav liela, tomēr tas jau būtu labs, vecākiem pretimnākošs solis!

Pašvaldības varētu noteikt arī lielāku atbalsta apjomu. Svarīgi, ka šis atbalsts dod iespēju vecākam arī strādāt, kaut uz nepilnu slodzi, vai abiem vecākiem strādāt arī pilnu slodzi un organizēt rūpes par bērnu atbilstoši saskaņotam darba režīmam.

Šādu atbalsta sistēmu būtu iespējams ieviest no 2022. gada 1. jūlija.

Skatot šo pilsoņu iniciatīvu "Aukles līdzfinansējums arī vecākiem" kopā ar DLC izklāstīto komplekso risinājumu Saeimas Sociālo un darba lietu komisijā , tika saņemts komisijas uzdevums – trīs nedēļu laikā izstrādāt konkrētus normatīvajos aktos nepieciešamos grozījumus un tad skatīt šo jautājumu atkārtoti, ar iespējamo tālākvirzīšanu Saeimā un ieviešanu Latvijā, realizējot konceptuālu uzstādījumu – valstiskas pieejas centrā ir bērna labākās intereses, dodot vecākiem iespēju pienācīgi rūpēties par viņu un jebkurā brīdī atgriezties darbā.

Lai šo un citas nozīmīgas lietas ģimeņu atbalstam paveiktu, svarīgs ir visas sabiedrības atbalsts.

Šis ir autora viedoklis, kas var nesakrist ar "Delfi" redakcijas nostāju.
Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Aukle Ģimene OECD Saeima
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form