Diemžēl arī politiķu, ierēdņu un sabiedrības vadības speciālistu mutēs bieži skan vārdi, kuri apliecina - nu, nesaprot šis cilvēks lietas būtību par darījumu tūrisma pasauli. Vēl nesenais iekšlietu ministres Lindas Mūrnieces retoriskais pretjautājums žurnālistam intervijā savas dzimšanas dienas svinību sakarā darba vietā - „Vai tad es neesmu cilvēks?" - to spilgti pierāda.
Tāpēc vēlreiz atgriezīsimies pie teorijas, lai noskaidrotu, kas īsti ir "lācītim vēderā". Sākšu ar latviskoto jomas nosaukumu - vārds „darījumu" nereti vieš nepareizu izpratni par šo jomu: nezinātāji spriež, ka darījumu tūrisms saistīts ar ceļošanu, lai slēgtu kādus darījumus, līgumus vai virzītu citas komercintereses. Es vairāk sliecos izmantot nosaukumu „biznesa tūrisms", ko autori izmanto visās publikācijās rietumos, jo tas atspoguļo būtību vairāk - mēs šajā tūrisma jomā identificējam ar ļoti dažādām nodarbošanās (angļu val. - business) sfērām saistītas aktivitātes. Tieši tā - mūsu nodarbošanās, arī mūsu intereses un vajadzības kalpo par dzinējspēku šai interesantajai nozarei.
Tātad, biznesa tūrisma jomā runājam ne tikai par privātā sektora komercinteresēm, bet saprotam, ka milzīgu klientu grupu šajā jomā veido publiskais sektors - nodokļu maksātāju naudas tērētāji. Un trešais lielais, spēcīgais spēlētājs biznesa tūrisma jomā ir nevalstiskais sektors jeb - pati sabiedrība savās organizētajās izpausmēs. Te varam uzskaitīt - profesionālās asociācijas (medmāsu, skursteņslauķu, ķīmiķu, komercbanku, mācībspēku, frizieru, mākslinieku utt.), labdarības organizācijas, interešu biedrības, studentu organizācijas, varam minēt arī tādus NVO milžus kā Sarkanais Krusts un Pasaules dabas fonds, un tā varam turpināt ilgi... Un te nu mēs nonākam pie paradoksa - mēs visi, pilnīgi visi (protams, šeit tiek domāta sabiedrības domājošā daļa) esam iesaistīti biznesa tūrisma aktivitātēs, jo droši vien iekļaujamies kādā organizētā sabiedriskā formējumā. Vēl piebildīšu - runājot par biznesa tūrismu, jāatceras būtiskākā tā finanšu atšķirība no atpūtas tūrisma. Ja atpūtas tūrisms, tāpat kā kultūras, izklaides un sporta pasākumi, saistīti ar mūsu pašu privātajiem tēriņiem, tad biznesa tūrisma aktivitātes apmaksā galvenokārt pasākuma iniciators - kompānija, ministrija, biedrība, asociācija... arī pašnodarbinātais, ar vienu vārdu sakot - kāda juridiski noformulēta vienība.
Biznesa tūrismam, gluži kā mūsu rokai pieci pirksti, ir pieci ļoti specifiski un savā starpā ārkārtīgi atšķirīgi tipi jeb veidi.
► Pirmais (īkšķis) - visvienkāršākais un visizplatītākais - individuālais biznesa tūrisms, galvenokārt saistīts ar kāda cilvēka profesionālo darbību un pārvietošanās nepieciešamību šajā sakarā. Tā - ministru, kurš brauc uz Briseli, lai piedalītos sanāksmē, sportistu, kurš brauc pārstāvēt savu valsti sacensībās, menedžeri, kurš brauc uz rūpnīcas filiāli, auditoru, kurš brauc sniegt ziņojumu valdei, mēs saucam par biznesa tūristu. Un tā varētu uzskaitīt bez gala - pavērojiet Rīgas lidostu piektdienās un pirmdienās, cik daudz ceļotāju brauc uz un no darba....
► Otrais (rādītājpirksts) - tās ir izstādes. Šis lieliskais mārketinga instruments ļauj virzīt un pozicionēt mūsu preces un pakalpojumus tirgū, gluži kā ar rādītājpirkstu norādot vajadzīgo virzienu. Tikai Eiropā vien ik gadus norisinās vairāk kā 3000 lielas biznesa izstādes, piesaistot miljoniem apmeklētāju un simtiem tūkstošu dalībnieku-kompāniju pilsētām, kurās izstādes notiek (Ladkin,2000). Ne tikai biznesa ļaudis apmeklē izstādes - plaša patēriņa preču tirgi pielīdzināmi krāšņiem šoviem un izvērtušies par lieliskām atpūtas tūristu piesaistes iespējām. Ikviens, kurš bijis Ženēvas autotirgū jeb Lielbritānijas Karaliskās Dārzkopju biedrības izstādē, nenoliegs, ka ir vērts apmeklēt šo pasākumu arī tad, ja nevēlies iegādāties auto vai dēstu paraugus.
► Trešais (vidējais pirksts, centrālā ass) - vislielākais brālis pirkstu saimē ir kongresu un konferenču industrija - milzīgs, nekad nenorimstošs process, kurš virza visas pasaules un cilvēces attīstību. Ja nebūtu dažādu forumu, kongresu, samitu, sanāksmju, kur tiek pārspriesti cilvēkam nepieciešami problēmu risinājumi, mēs varētu runāt par totālo stagnāciju. Bet tas vienkārši nav iespējams. Tāpēc runāt, ka biznesa tūrisms neattīstās, ir galēja tuvredzība, arī Latvijā tas attīstās un attīstīsies. Bez tam jāatceras, ka šo pasākumu nodrošināšana bieži pieprasa daudzu tūrisma industrijas dalībnieku servisu un piedāvājumu - konferenču centrus, transportu, izmitināšanu, ēdināšanu, sociālās programmas, tehnisko atbalstu, dizaina un floristu pakalpojumus... (McCabe, Poole, Weeks, Leiper, 2000). No konferenču industrijas vienkārši nevar izvairīties, jo Latvija ir civilizēta un izglītota valsts - esam iesaistīti Eiropas attīstības projektos, mūsu politiķi, zinātnieki, ražotāji aktīvi piedalās savu nozaru forumos, dod nozīmīgu pienesumu to darbā. Mūsu zinātnieki Latvijas valsts atjaunošanas gados caur savām nacionālajām asociācijām iekļāvušies starptautisko asociāciju darbā, popularizē ne tikai savu veikumu, bet arī valsti, tādējādi radot iespēju nākotnē pasākumus rīkot Latvijā. Izveidots akronīms SMERF, kas raksturo nevalstisko organizāciju, kuras piedalās biznesa tūrisma pasākumos, daudzveidību - tas veidojas no sociālo, militāro, izglītības, reliģisko un brālīgo organizāciju nosaukumiem (Social, Military, Educational, Religious, Fraternal) (Astroff&Abbey, 1998). Mēs redzam, cik šis spektrs ir ietilpīgs un kāds milzu potenciāls šeit ietverts. Latvijā tikuši rīkoti daudzi Eiropas līmeņa pasākumi, kuru iniciatori ir Latvijas organizācijas - tā 10-tais Eiropas rehabilitācijas pētījumu federācijas kongress 2009. gadā pulcēja 400 delegātus, 5-tā Eiropas Lauksaimniecības akadēmiju savienības ģenerālā asambleja notika Rīgā un Jelgavā, 5-tais Starptautiskais tulkošanas pragmatiskajiem aspektiem veltītais simpozijs „Lost and found in translation" tika rīkots LU telpās, šī gada maijā Rīgā notika Baltijas valstu onkologu kongress, kurā piedalījās 400 delegāti. Mēs visi atceramies arī mega pasākumu - NATO samitu, kas mums kā valstij bija liels pārbaudījums; ar katru pasākumu mūsu piegādātāju un organizatoru prasmes pilnveidojas un attīstās.
► Ceturtais (zeltnesis) - motivējošais tūrisms. Šajā grupā varam runāt par dažnedažādiem pasākumiem un ceļojumiem, kuru mērķis - motivēt organizācijā strādājošos. Tiek izmantotas organizāciju jubilejas, koptas korporatīvās tradīcijas - rīkoti sporta svētki, Ziemassvētku balles, veidoti komandu stiprināšanas un attīstības pasākumi, tiek svinētas dzimšanas dienas... Atgriežoties pie raksta sākumā minētās ministres - uzsvēršu tūrisma teorijas ābeces patiesību - motivējošos pasākumus NEDRĪKST RĪKOT UN FINANSĒT PUBLISKAIS SEKTORS, - tātad ministre, protams, ir cilvēks un var rīkot savu dzimšanas dienu, bet - ārpus darba laika un telpām, izmantojot savus privātos līdzekļus - kā mēs visi. Tas jāatceras arī visiem tūrisma un viesmīlības pakalpojumu piegādātājiem - ja gribam būt godīgi pret savu valsti un nodokļu maksātājiem - nedrīkstam apkalpot ministriju rīkotus bērnu izklaides pasākumus, sporta svētkus un ballītes! Motivējošajam tūrismam tiešām var piedēvēt zeltneša īpašības - organizējot svētkus, pasakot paldies vai mēģinot motivēt darbiniekus turpmākajam darbam, kompānijas un biedrības neskopojas - tās vēlas pašas sev un apkārtējiem demonstrēt savus veiksmes stāstus - tiek lietotas plašas telpas, aicināti īpaši izklaidētāji, tiek ēsts un dzerts uz to labāko... Motivējošie ceļojumi vispārēji var tikt raksturoti ar sekojošiem elementiem: aktivitāšu programmu, kas netiek piedāvāta parastam tūristam, un lielu budžetu (Celuch, 2009). Protams, tas iespējams, ja firma vai organizācija ir savā biznesā veiksmīga un naudu godam nopelnījusi.
► Un pēdējais (mazais pirkstiņš, bez kura roka nevarētu pienācīgi darboties) - korporatīvās viesmīlības pasākumi, arī ceļojumi. Šī joma, saukta arī par korporatīvo izklaidi, ir biznesa tūrisma forma, kur kompānijas uzaicina savus viesus par brīvu apmeklēt neaizmirstamu pasākumu jeb organizētu aktivitāti (Davidson&Cope, 2003). Tāpat kā motivējošos pasākumus - arī šos nedrīkst finansēt no publiskā finansējuma, bet korporatīvais un nevalstiskais sektors bez šāda veida pasākumiem nevar izdzīvot. Organizācijas strādā savstarpējā sadarbībā, rodas kopēji projekti, intereses, pastāv nepieciešamība tikties, pateikties par ilgstošu, auglīgu sadarbību - iemesli korporatīvās viesmīlības pasākumiem var būt ļoti dažādi. Visi korporatīvās viesmīlības pasākumu piegādātāji - galvenokārt, sporta, kultūras un tūrisma jomā - pievērš šiem klientiem lielu uzmanību. Korporatīvo ložu apkalpošanai tiek sagādāts labākais no labākā, restorāni šo klientu priekšā cenšas demonstrēt savu pavāru un someljēru augstāko meistarību.
Nereti rodas jautājums: kā tad tā - tiek runāts par biznesa tūrismu, bet, dodoties uz darba kolektīva ballīti, izstādi „Māja - 2010", Latvijas Ārstu biedrības kongresu vai atsaucoties kompānijas Itera Latvija aicinājumam noskatīties hokeja maču arēnas Rīga ložā, neviens taču nekur nebrauc, netiek šķērsota neviena robeža? Pilnīgi pareizi - biznesa tūrisma joma ir paradoksāla - to īstenojot, nereti netiek ceļots, pastāv biznesa tūrisma formas, kas nav saistītas ar biznesu (Davidson&Cope, 2003), - un tomēr mēs joprojām runājam par biznesa tūrismu. Saskaņā ar tūrisma teoriju, to nosaka divi apstākļi - finansējums un tūrisma un pasākumu jomas infrastruktūras lietošana. Līdzīgi kā mēs runājam par iekšzemes atpūtas tūrismu.
Tāpēc vēlos lasītājiem atgādināt sen zināmo - biznesa tūrisma dūre ir ļoti nozīmīga un ienesīga, tā neiznīks nekad - tad dzīvei būtu jāapstājas. Arī ekonomikas krīzes brīžos - forumos tiek meklētas izejas no situācijas, izstādēs tiek meklēti jauni tirgi un prezentēti jauni produkti, kompānijas arvien vairāk novērtē un pielieto dažādus darbinieku motivācijas instrumentus, investori meklē jaunas investīciju vietas uz pasaules kartes, kompānijas vienmēr un visur sadarbosies un savstarpēji pateiksies viena otrai. Latvijas un Rīgas tūrisma industrijas pārstāvjiem un attīstītājiem jāplāno savi uzdevumi tā, lai biznesa tūrisma pieprasījums šeit saņemtu pēc iespējas lielākas iespējas un piedāvājumu, bet tā jau ir tēma citai sarunai.
Mums - tūrisma profesionāļiem un izglītotājiem šajā jomā jāpēta biznesa tūrisma dalībnieku vajadzības, vēlmes un jāprot attiecīgi veidot savus produktus un piedāvājumus. Šī nozare ir interesanta un aizraujoša, pieprasa no tūrisma speciālistiem attiecīgas zināšanas, tāpēc liels gandarījums, ka Biznesa augstskolas "Turība" Starptautiskās tūrisma fakultātes studenti klausās speciālu kursu par biznesa tūrismu, kā arī var mācīties programmā „Lietišķo un rekreatīvo pasākumu vadība", kur arī darījumu tūrisma pasākumiem tiek veltīta uzmanība. Vairāk par programmu var palasīt manā blogā - http://www.organizejam.wordpress.com.
Biznesa tūrisma attīstība ir ne tikai tūrisma industrijas piegādātāju un starpnieku, bet lielā mērā pašas sabiedrības rokās - izglītosimies un strādāsim kopā!
-----
Atsauces:
WTO (1993), Definitions Concerning Tourism Statistics, Madrid, World Tourism Organisation.
Ladkin, A. (2000), „The European exhibition market", Travel and Tourism Analyst, Vol.2.
McCabe, V., Poole, B., Weeks,P., Leiper, N. (2000), „The business and management ofconventions",John Wiley and Sons Australia, Ltd.
Astroff, M.T., Abbey, J.R. (1998), „Convention Sales and Services", Waterbury Press, New York.
Celuch, K. (2009), „The influence of the choice of incentive travel recreational activities on the business results of participating companies", ATLAS, Netherlands.
Davidson, R., Cope B., (2003), „Business travel", Pearson Education Ltd, UK.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
