Ap 16. martu Latvijā ir politiski karsts laiks. Jāatzīst, ka latviešiem tomēr nav izdevies pasaulei izskaidrot, kāpēc Otrā pasaules kara laikā latvieši bija vācu pusē? Tāpēc arī iespējamas visādas spekulācijas.

Latvija nekad nav bijusi Vācijas pusē. Latvija ir bijusi divkārt, pat trīskārt okupēta valsts. Latvijas oficiālās institūcijas nekad nav bijušas Vācijas pusē. 1939. gadā, noslēdzot Molotova - Ribentropa paktu, pasaule tika sadalīta. Filmā "Padomju stāsts" ir ļoti labi parādīts, kā sadarbojās padomju un vācu virsnieki, kopā dzēra šņabi. Tas nav viltots, tie ir dokumentāli kadri. Runāt, ka Latvija bijusi Vācijas pusē, nav nekāda pamata. Cilvēki, kas 16. martā dodas nolikt ziedus pie Brīvības pieminekļa ir Otrā pasaules kara upuri. Tas mīts par latviešu brīvprātīgajiem leģionāriem attiecināms tikai uz nelielu daļu, uz tiem, kas bija smagi cietuši pirmās padomju okupācijas laikā.

Vai ārpus Latvijas cilvēki to saprot? Paši vēsturnieki to atzīst, ka Rietumu cilvēki to nekādi nevar saprast, jo viņiem ir pavisam cita kara pieredze.

Izņēmums, kas nesaprot, ir cilvēki no dinvidvalstu kompartijām, kuras ilgstoši tika finansētas no PSRS puses. Bet visi pārējie, ar kuriem strādāju kopā Eiropas Parlamentā, to saprot ļoti labi. Tomēr jāatzīst, ka pēc filmas "Padomju stāsts" noskatīšanās mans kolēģis no Apvienotās Karalistes Kristifers teica: ja šo filmu parādītu  britu ierindas skatītājam, tas teiktu - nevar būt. Jo viņiem patiešām tā kara pieredze bijusi pavisam savādāka. Mums padomju gados vēsturi pētīt neļāva. Tagad ir tikai pirmās divas desmitgades, kad to var darīt.

Nacionāls boļševiks Vladimirs Lindermans intervijā "Viss notiek" ieteica aptuveni sekojošu lietu. Latviešiem vajadzētu likt mierā Otro pasaules karu un nemēģināt tur kaut ko pārtiesāt. (Konkrēti bija runa par Kononova lietu). Krieviem kara upuri un uzvara ir svēta lieta, un tāpēc nevajag mēģināt tur kaut ko revidēt. Savukārt, tad krievi respektēs latviešiem svētās lietas - valodu un nacionālo valsti. Vai Jūs varētu piekrist tādam darījumam?

Es sadalītu šo jautājumu divās daļās. Viena lieta ir krievu vienkāršā tauta. Viņi paši bija upuri, lielgabalu gaļa. Viņiem arī nebija informācijas par to, kas īsti pasaulē notiek. Cita lieta ir šīs valsts vadītāji, kuriem bija informācija. Oficiālā līmenī mēs varam runāt un mums ir jārunā. Un arī Krievijai, kā to pieprasa Eiropas Parlamenta rezolūcija, ir jāatzīst gan Baltijas okupācija, gan viss, kas noticis Otrajā pasaules karā. Krievijas valdība saka, ka viņi it kā jau to kaut kādā veidā esot izdarījuši, bet tāda oficiāla apstiprinājuma tam nav.

Bet tiem vienkāršajiem krieviem arī tik viegli neiestāstīsi. Viņi teiks, ka bija tie latvieši fašistu pusē, un - viss.

Latvieši nebija fašisti. To nu gan vajadzētu iestāstīt. Mums arī bija gadījums EP, ka deputāts Kabanovs mūs nosauca par fašistiem, neuzmanīgi. Mēs viņu iesūdzējām tiesā un, protams, uzvarējām. Un, ja kāds mēģina latviešus saukt par fašistiem, tad viņš ir iesūdzams tiesā, latvieši nekad nav bijuši ne fašisti, ne nacisti. Tas ir jāatzīst arī krievu oficiālajām varas iestādēm. Kad piedalījos EP delegācijā  sarunās ar Krieviju, tad vakaros pavēroju Krievijas televīzijas visā krāšņumā. Visam cauri vijas nepatika pret Eiropu un ASV. Tas, protams, manipulē ar cilvēku apziņu. Ja tas kādreiz mainītos, tad patiesība cilvēkiem tomēr būtu jāzina. No tā kā no mērķa nedrīkst attiekties. Ja cilvēki, kuri paši piedzīvojuši pasaules karu, aizies citā saulē, tad tomēr šī ideoloģija pāries uz viņu bērniem. Un tas nākotnē var raisīt ļoti smagas sekas. Patiesība nedrīkst tikt noslēpta, un mēs nedrīkstam ne aizvērt, ne pat pievērt acis.

TV interviju ar Inesi Vaideri skatieties raidījumā "Viss notiek", LTV 1, pirmdien 21:45. Intervijā jautājumi arī par Tatjanas Ždanokas darbību un ekonomisko situāciju Latvijā.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!