Un pasaulē elektroenerģijas pieprasījums pandēmijas viena gada laikā, no 2020. gada marta līdz 2021. gada februārim, ir bijis ar lielām svārstībām, kas saistīts ar katrā valstī noteiktajiem ierobežojumiem. 2020. gada otrajā pusē ekonomikas sabremzēšanās vai pat daļējas apstāšanās dēļ elektroenerģijas patēriņš samazinājās visā pasaulē.
To nevarēja kompensēt pat mājsaimniecību patēriņa pieaugums. Pandēmijas vissmagāk skartajās Eiropas valstīs, piemēram, Itālijā un Spānijā, elektroenerģijas pieprasījuma kritums ir daudz lielāks nekā Ziemeļvalstīs un Baltijā. Protams, pandēmija ir atstājusi dažādu ietekmi uz elektroenerģijas patēriņu atkarībā no reģiona, slimības izplatības un valstu rīcības tās ierobežošanai.
Ja salīdzina ar pārējo Eiropu, Baltijas valstīs elektroenerģijas patēriņa izmaiņas ir salīdzinoši mērenas. Tendence visām Baltijas valstīm kopumā ir līdzīga – lielāks samazinājums 2020. gada otrajā pusē ar mērenu atgriešanos iepriekšējo gadu līmenī no jūlija līdz oktobrim. No 2020. gada novembra novērotas pretējas izmaiņas – elektroenerģijas patēriņa samazinājums.
Vislielākais elektroenerģijas patēriņa samazinājums laika posmā no 2020. gada marta līdz 2021. gada februārim Baltijas valstīs bija Lietuvā – 2020. gada aprīlī 10%, salīdzinot ar iepriekšējo gadu. Igaunijā Covid-19 pandēmijas periodā elektroenerģijas pieprasījums svārstījās un lielākais pieprasījuma samazinājums bija 2020. gada aprīlī, vidēji līdz 4%, un šī gada janvārī un februārī stingrāku ierobežojumu rezultātā šis samazinājums bija līdz 3%.
Latvijā Covid-19 pandēmijas ietekmē elektroenerģijas pieprasījums no 2020. gada marta līdz 2021. gada februārim samazinājies par 2%. Lielākais samazinājums novērots 2020. gada aprīlī līdz 5%. No 2020. gada novembra līdz 2021. gada februārim elektroenerģijas pieprasījuma samazinājums bija robežās no 1 līdz 3%.
Tik labi nav gājis, piemēram, Eiropas dienvidu valstīs. Spānijā un Itālijā Covid-19 pandēmiju ierobežojošo pasākumu rezultātā elektroenerģijas pieprasījums 2020. gada aprīlī samazinājās līdz pat 28% (salīdzinājumi veikti, iekļaujot laikapstākļu korekciju), salīdzinot ar 2019. gadu. Samazinājums pret iepriekšējā gada attiecīgo periodu svārstījās robežās no 15% maijā līdz 10% jūlijā. Pēc ierobežojumu mīkstināšanas elektroenerģijas pieprasījuma tendence bija mainījusies, tā mēreni pieauga un vasaras perioda beigās pat sasniedza iepriekšējā gada līmeni. Tomēr līdz ar pandēmijas otrā viļņa sākumu Eiropas valstīs varēja novērot pieprasījuma samazinājumu, izmaiņu dinamika bija atšķirīga dažādās valstīs, sekojot noteiktiem ierobežojošajiem pasākumiem.
Eiropas lielākajās valstīs no septembra beigām pieprasījums samazinājās, lielākais samazinājums novērots Francijā – līdz pat 8%. Novembra vidū pieprasījuma lejupslīde bija no 2% Vācijā līdz 12% Lielbritānijā. Ziemeļvalstīs no 2020. gada pieprasījuma svārstību dinamika bija līdzīga Eiropas valstu tendencei, tomēr izmaiņas nebija tik krasi izteiktas un svārstības bija minimālas. Lielākais pieprasījuma samazinājums bija pavasarī, līdz 2%, pārējā laikā, kā arī šogad izmaiņas bija mazākas nekā citur Eiropā un Baltijā.
Elektroenerģijas pieprasījuma izmaiņas atspoguļojās arī energoresursu un attiecīgi elektroenerģijas cenu kritumā, sākoties Covid-19 pandēmijai, salīdzinājumā ar 2019. gadu. Tas savukārt ietekmēja arī izejvielu pieprasījumu, un šī ietekme turpinājās visu aizvadīto gadu. Šogad ietekme uz patēriņa dinamiku turpinās, tomēr globālās ekonomikas atveseļošanos noteiks vakcinācijas tempi Eiropā un pasaulē.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
