Darba tirgū aizvien pieprasītākas kļūst labas krievu valodas zināšanas un nu jau nereti tās ir pat svarīgākas par teicamu angļu valodas prasmi. Taču vidusskolās un augstskolās krievu valodas mācīšana kļūst aizvien nekvalitatīvāka un nekvalitatīvāka. Un šobrīd jau sāk veidoties situācija, ka daudzi skolu absolventi tekoši runā franciski, angliski, vāciski un piedevām vēl arī spāniski, taču krieviski ko pateikt var tikai ar milzu grūtībām, nemaz nerunājot par spēju kaut ko izlasīt vai uzrakstīt.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma
Atceroties to, kādā līmenī krievu valodu mācīja Rīgas 64.vidusskolā un salīdzinot ar no citiem dzirdēto, var droši secināt, ka tās mācīšanai tiek pieiets, maigi sakot, nenopietni. Un jau ir izaugusi paaudze, kurai nav krieviski runājošu draugu, kuri krieviski nelasa žurnālus, avīzes un grāmatas un šo valodu zina tikai pavājā sarunvalodas līmenī. Turpretim palasot darba sludinājumus avīzēs, kļūst skaidrs, ka krievu valoda ir tik pat nepieciešama kā angļu, nemaz nerunājot par jau minētajām spāņu, vācu vai franču.

Piemēram, Latvijas Universitātes Juridiskajā fakultātē apgūt juridisko terminoloģiju tiek piedāvāts tikai divās svešvalodās – angļu un vācu. Krieviski to mācīties nav iespējams, un studentiem, papildus jau tā nenormāli augstajai mācību maksai, nākas tērēt naudu arī par dažādu kursu apmeklēšanu. Lieki piebilst, ka mūsu tiesu sistēma diemžēl ir tāda, kurā līdzās latviešu valodai dominē krievu, savukārt angļu valodu (kura arī, protams, ir svarīga) nākas izmantot krietni, krietni retāk.

Lai cilvēks varētu valsts iestādē ieņemt tādu amatu kā tiesnesis, tiesu sekretārs, prokurors, advokāts un pat policists, krievu valoda ir vienkārši nepieciešama. Taču liela daļa augstskolu absolventu tam nav gatavi, un tādēļ rodas liekas problēmas.

Uz nemitīgo runu par integrācijas veicināšanu fona nekļūst skaidrs kādēļ valstiskā līmenī nevarētu sākt runāt par nepieciešamību normālā līmenī iemācīt krievu valodu, nevis trīs gadu garumā likt no galvas mācīties dzejolīšus (kā tas diemžēl joprojām notiek daudzās skolās), un pēc tam atestātā skolas beidzējam ierakstīt, ka šo valodu viņš pārvalda teicamā līmenī. Un tāpat nevajadzētu aizmirst, ka Krievija tomēr atrodas daudz tuvāk par vairumu rietumvalstu, un nevienam vēl nav nācis par skādi, tas, ka viņš zina kaimiņvalsts valodu.

Šis ir autora viedoklis, kas var nesakrist ar "Delfi" redakcijas nostāju.
Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form