Ivars Jakovels: Cik ilgi meklēsim vieglāko ceļu?
Foto: Publicitātes attēli

Saskaņā ar Saeimas grozījumiem Pievienotās vērtības nodokļa likumā, sākot no 2016. gada 1. jūlija, dzīvojamo māju pārvaldīšanas un apsaimniekošanas maksa ir apliekama ar PVN 21% , kā rezultātā iedzīvotājiem kopējās mājokļa apsaimniekošanas izmaksas kļūs par 5 – 20 eiro mēnesī dārgākas.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Šāds lēmums tika pieņemts pērnā gada novembrī kopā ar valsts budžetu, kad "Saskaņas" deputāti stingri iestājās pret šādas likmes piemērošanu, piedāvājot noteikt pazeminātu PVN likmi 5% apmērā gan māju pārvaldīšanas pakalpojumiem, gan apkurei. Diemžēl dzirdīgas ausis netika atrastas, un koalīcijas deputāti piedāvājumu noraidīja.

Konkrētos grozījumus iesniedza Finanšu ministrija (FM), kas likumprojekta sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojumā šo iniciatīvu pamatoja ar to, ka Direktīva 2006/112/EK neparedz dzīvojamo māju pārvaldīšanas pakalpojuma neaplikšanu ar PVN, un tādējādi veidojas neatbilstība starp Latvijas likumdošanu un Eiropas Savienības (ES) normatīvajiem aktiem. Šādas neatbilstības dēļ pret Latviju var tikt vērstas finanšu sankcijas par ES tiesību aktu neatbilstošu piemērošanu. Tajā pašā laikā nedomāju, ka pie šī punkta ir tik stingri jāpieturas – šajās direktīvās ir izklāstīti punkti, kas ļauj, piemēram, nodokļus pielāgot atbilstoši konkrētās valsts standartiem vai pat nepārņemt nemaz.

Atgādināšu, ka 2013. gadā EK brīdināja Latviju par to, ka Latvija pārkāpj direktīvu, taču izcēla būtisku faktu: Latvijai ir vai nu jāmaina likme, vai arī jāpamato, kādēļ apsaimniekošanai nodokli nepiemērot. Diemžēl 12 gadu laikā neviens no Latvijas ierēdņiem nav uzrakstījis vēstuli EK ar elementāru pamatojumu, ka mājokļu un pašvaldību ēku joma Latvijā nav bizness, bet vairāk sociāls atbalsts iedzīvotājiem. Uz šāda pamata, sliktākajā gadījumā, būtu iespējams veidot dialogu par pazeminātas PVN likmes ieviešanu. Tajā pašā laikā, neskatoties uz ekonomisko situāciju, kad liela daļa Latvijas iedzīvotāju turpina skaitīt katru centu jeb "dzīvo no rokas mutē", ir izvēlēts vienkāršākais ceļš, apņemoties izsvītrot no likuma izņēmumu, kas ļāva neaplikt dzīvojamo namu apsaimniekošanu ar nodokli.

Pat tad, ja šis pakalpojums obligāti būtu jāapliek ar PVN, ir iespējams piemērot arī samazinātu, piemēram, 12% likmi. Par to gan grozījumu pieņemšanas brīdī pērnā gada nogalē, gan arī tagad, sagatavojot likumprojektu par pazeminātas PVN likmes piemērošanu dzīvojamo māju īpašuma apsaimniekošanas pakalpojumiem, iebilda mūsu frakcija. Citu starpā, lai ieviestu 5% PVN likmi apsaimniekošanas pakalpojumiem, nepieciešams pašos pamatos mainīt normatīvo bāzi. Tomēr pazemināt likmi vismaz līdz 12% – ir ļoti reāli.

Tam piekrīt arī namu apsaimniekošanas nozares eksperti: piemēram, Latvijas Namu pārvaldītāju un apsaimniekotāju asociācijas valdes priekšsēdētājs Ģirts Beikmanis iepriekš paudis viedokli, ka, ieviešot samazinātu PVN likmi – 12%, gala patērētājam (dzīvokļa īpašniekam), kas izmanto nama pārvaldnieka pakalpojumus, sadārdzinājums būtu mazāks. Asociācijas veiktās aplēses liecina, ka namu pārvaldīšanas uzņēmums, kas veic vispusīgas darbības, šādu sadārdzinājumu varētu kompensēt ar citiem PVN maksājumiem, iznākumā šo samērā nelielo papildu summu izlīdzinot. Taču, ja būs 21% likme, tad neko izlīdzināt nevarēs un dzīvokļa īpašniekam par pakalpojumu nāksies maksāt vairāk.

Pieņemtais grozījums tiešā veidā skars ne tikai iedzīvotājus, bet arī apsaimniekotājus, jo nodokļa administrēšanas process līdz galam nav skaidrs. Zināms, ka tas jānomaksā brīdī, kad pārvaldnieks izraksta rēķinu. Iedomāsimies situāciju: daļa šos rēķinus neatmaksā, piemēram, naudas trūkuma dēļ. Kas tādā gadījumā notiek ar šo PVN? Vai pārvaldniekam jāmaksā nodoklis par neiegūtiem ieņēmumiem un neatgūstamiem parādiem? Vai kaimiņiem būs jāmaksā arī par īpašnieku, kurš nekad nenokārtos savus parādus?

Zināms, ka lēmums par PVN ieviešanu šajā sektorā vienlaikus ir saistīts ar iespējām palielināt ieņēmumus valsts budžetā – FM aplēses liecina, ka nākamajos trīs gados budžeta ienākumi no šīm izmaiņām veidos attiecīgi 9,3 miljonus eiro, 22,4 miljonus eiro un 22,4 miljonus eiro. Taču uzskatu, ka nevajadzētu izvēlēties nodokļu likmju paaugstināšanu kā prioritāru virzienu valsts kases pildīšanā, bet gan vairāk koncentrēties uz uzņēmējdarbības vides sakārtošanu, atbalstīšanu un stimulēšanu, lai pēc būtības valsts kasē ieplūstu vairāk nodokļu maksājumu. Ļoti ceru, ka jaunās sesijas pirmajā plenārsēdē rudenī deputāti būs gatavi uzklausīt šādu iniciatīvu un atvērti diskusijai par likmes samazināšanu.

Šis ir autora viedoklis, kas var nesakrist ar "Delfi" redakcijas nostāju.
Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form