Iveta Grigule: Vai Saeimu neinteresē tautas viedoklis?
Foto: DELFI

Pēdējā Saeimas sēdē ar koalīcijas balsu vairākumu tika apstiprināts visai strīdīgs likumprojekts "Grozījumi likumā "Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu".

Šie grozījumi paredz, ka ar 2015. gadu idejas iniciatoriem referenduma ierosināšanai būs jāsavāc un pašiem jāapmaksā aptuveni 150 000 parakstu, jeb 10% no balsstiesīgo pilsoņu skaita. Tā rezultātā referendumu rīkošana praktiski nebūs iespējama. Tam mēs nevaram piekrist. Tāpēc Zaļo un Zemnieku savienības deputāti vērsās pie prezidenta ar lūgumu šo likumu neizsludināt, bet atgriezt Saeimai pārstrādāšanai.

Mēs piekrītam, ka šajā likumā ir nepieciešamas izmaiņas, bet saprātīgas un izpildāmas, tomēr mūsu ierosinājumus Saeimas vairākums neatbalstīja. Viens no argumentiem, kas izskanēja no koalīcijas puses : "Mēs negribam, lai atkārtotos valodas referenduma situācija, tāpēc ir svarīgi palielināt nepieciešamo parakstu skaitu referenduma ierosināšanas uzsākšanai no 10 000 līdz vismaz 150 000". Tomēr mums visiem jāsaprot, ka šiem likuma grozījumiem nav nekāda sakara ar 18. februārī notikušo referendumu par latviešu valodu! Nebūsim naivi! Lai novērstu iespēju rīkot provokatīvus referendumus par Latvijas valsts pamatiem, ir jāmaina Satversme, jānosaka par negrozāmiem panti, kuros tiek runāts par valsts valodu, teritorijas nedalāmību un valsts suverenitāti. Un ZZS jau pirms vairāk kā pusgada to arī ierosināja. Jāpiebilst, ka koalīcijas deputāti lieliski saprot situāciju, tomēr absurdais valodu referendums šobrīd tiek izmantots kā iegansts, lai vispār liegtu iespēju pilsoņiem, šoreiz jau domājot nevis par krieviski runājošajiem, bet tieši par latviešiem, iespēju paust savu gribu par valstij svarīgiem jautājumiem tautas nobalsošanā.

Koalīcijas piedāvātā 150 000 parakstu savākšana referenduma ierosināšanai ir praktiski nereāls pasākums gan no administratīvā, gan finansiālā viedokļa. Un te nav runa par partijām un to vēlmēm rosināt referendumus. Iedomājieties – vai arodbiedrības, pensionāru federācija, jebkura cita sabiedriska organizācija, vai pilsoņu grupa Latvijā par saviem līdzekļiem var nodrošināt notāra vai bāriņtiesas pakalpojumus un savākt 150 000 balsstiesīgo parakstus? Nē! Tādu resursu nav nevienam, tātad sabiedrība, piemēram, nevarēs rosināt pat referendumu par Saeimas atlaišanu. Rodas jautājums – kāpēc ir svarīgi tieši šobrīd uzlikt tik lielus ierobežojumus pilsoņu līdzdalībai sabiedriskajos procesos? Vai šībrīža valdības un Saeimas vadību nemaz neinteresē tautas viedoklis? Vai viņiem varētu būt kas slēpjams? Ļoti iespējams, jo mēs neviens nezinām, ko valdības vadītājs ir solījis Starptautiskajam Valūtas fondam slepenajos protokolos. Varbūt premjers ir apsolījis valsts uzņēmumu, piemēram, tādu kā Latvenergo vai Latvijas Valsts meži privatizāciju, kurai tautas viedoklis varētu radīt šķēršļus. Ja atceramies vēsturi, viens mēģinājums privatizēt Latvenergo un ar to saistīts referendums jau mūsu valstī ir bijis. Varbūt ir solīts mazināt pensijas, vai kā citādi pasliktināt pensionāru stāvokli? Pieņemot šos grozījumus, koalīcija absolūti un galīgi ir izslēgusi iespēju pilsoņiem izteikt savas domas referendumā par mums visiem tik svarīgiem jautājumiem. Vai tāds ir šīs koalīcijas mērķis?

Pieņemtais 150 000 pilsoņu parakstu lielais referenduma ierosināšanas slieksnis būtiski ierobežo arī Satversmē noteikto – vara pieder tautai. Tautai teorētiski tiesības tiek saglabātas, bet praktiskās iespējas ietekmēt procesus valstī tiks absolūti minimalizētas, vai pat liegtas. Un te nu runāt par demokrātijas stiprināšanu Latvijā būtu mazākais ciniski. Mūsu tauta ir gudra un atbildīga, to pierādīja arī pēdējais valodu referendums. Tad kāpēc valdošā koalīcija negribam tai uzticēties, lūgt padomu grūtos un sarežģītos jautājumos? Vai baidās? Vai mēs ejam uz tādu valsti, kur ir tikai vienas valdošās partijas taisnība un pareizais viedoklis? Vai šie likuma grozījumi neierobežo pilsoņu politisko brīvību? Pasaulē atzīts cilvēktiesību eksperts, ASV Valsts administrācijas pārstāvis, bijušais Freedom House izpilddirektors Tomass Meliu latviešu žurnālistam intervijā pirms aptuveni mēneša ir teicis: "Situācija politisko brīvību ievērošanā ir pasliktinājusies daudzviet pasaulē, pat Eiropas Savienībā. Tā ir politiskā realitāte. Tiek ieviesti jauni ierobežojumi, cilvēki vairs nevar tik vienkārši organizēties. Tā ir globālā politiskā recesija. Veidojas demokrātiskā vairākuma principa perversija. Respektīvi, ja jūs neesat ar mums, tad jūs neesat patriotiski!"

Redzot, kas šobrīd notiek Latvijā, šim cilvēktiesību ekspertam nevar nepiekrist. Arī šis likums ir pieņemts šauru interešu grupu labā. Tāpēc ar visdziļāko pārliecību, ka šāda likuma pieņemšana visliekākajā mērā ierobežo pilsoņu iespējas izmantot referendumu savas gribas paušanai, ZZS balsoja "PRET" likumu ""Grozījumi likumā "Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu". Mēs arī iesniedzām lūgumu Valsts prezidentam šo likumu neizsludināt, bet atgriezt atpakaļ Saeimai pārstrādāšanai. Un ļoti gribas cerēt, ka Valsts prezidents, kā neatkarīgs arbitrs, izmantos visas savas iespējas, bezkaislīgi un objektīvi izvērtēs šo strīdīgo likumprojektu, un pieņems savu lēmumu Latvijas tautas interesēs!

Tags

Iveta Grigule Referendums

Comment Form