Līdz 2018. gada beigām Igaunijas vietējais tirgus bija zaudējis gandrīz trešdaļu stiprā alkohola un alus pārdošanas apjoma Latvijas pierobežā. Vai igauņi dzēra mazāk? Nē, iedzīvotāji nedzēra mazāk – viņi patērēja alkoholu, ko iegādājās veikalos Igaunijas un Latvijas pierobežā. Ir avoti, kas apgalvo, ka dažās patērētāju grupās patēriņš ievērojami palielinājies. Saskaņā ar statistikas datiem alkoholisko dzērienu patēriņš Igaunijā 2017. gadā palielinājās pat par 1%. Ja pēc alkoholiskajiem dzērieniem mērojat tālu ceļu un iepērkat tos lielos daudzumos, veidojot krājumus, acīmredzot rodas lielāks kārdinājums tos patērēt biežāk.
Igaunijas valdība veica acīmredzami kļūdainus aprēķinus, neizvērtējot pierobežas tirdzniecības plašo ietekmi uz valsts budžetu un izvēlētās politikas kursu kopumā. Jāatzīst, ka šāds lēmums tādai mazai valstij kā Igaunija radīja notikumu ķēdi, kura noslēdzās ar postošu ietekmi uz valsts ekonomiku kopumā. Zaudētāji bija ne tikai alkohola ražotāji un tirgotāji, bet arī ar tūrismu saistītie pierobežas uzņēmumi, mazumtirgotāji, restorāni, degvielas uzpildes stacijas u. c. Valsts budžetā iztrūka ne tikai ieņēmumi no alkohola akcīzes, bet arī no PVN.
Arī skaitļu uztvere un interpretācija var būt maldinoša – vai var būt tā, ka 5% ir astoņas reizes vairāk nekā 10%? Jā, ja aprēķina pamats ir tikpat nesamērīgs, kas tā pašlaik ir, raugoties uz akcīzes nodokli stiprajam alkoholam un alum. Realitātē akcīzes palielināšana par 10% alum nozīmētu 2 centu pieaugumu cenai par vienu pudeli. Savukārt akcīzes nodokļa palielināšana par 5% stiprajam alkoholam nozīmētu 16 centu pieaugumu cenai par vienu pudeli. Igaunija un Somija laika gaitā ir veikušas attiecīgās darbības, un šajās valstīs ar vārdu "alkohols" saprotot gan stipro alkoholu, gan alu, tādējādi izlīdzinot nodokļus gan alum, gan stiprajam alkoholam. Igaunijā starpība starp stiprā alkohola un alus cenām ir 1,5 reizes, Somijā – 1,35 reizes, bet Latvijā joprojām – 2,1 reize. Piemēram, Latvijā 5% džina kokteilis tiek aplikts ar divreiz augstāku nodokli nekā 5% alus.
Bieži vien stiprajam alkoholam tiek uzlikts augstāks nodoklis tajās valstīs, kurās alus rūpniecība vēsturiski pārstāv valsts kapitālu un vietējo lauksaimniecības ražotāju intereses. Baltijā lielākās alus darītavas pieder ārvalstu investoriem, un to ieguldījums vietējā lauksaimniecībā ir minimāls. Igaunijas piemērs mums parādīja, ka pēc katras akcīzes nodokļa paaugstināšanas valsts budžetā tika gūti lielāki ieņēmumi no alus, bet ar stipro alkoholu tā nebija. Pat straujajam alus akcīzes pieaugumam 2017. gada 1. jūlijā bija minimāla ietekme uz apjomiem turpmākajos gados.
Situācijā, kad cilvēki patērē stipro alkoholu un alu vienā un tajā pašā apjomā (aprēķinot absolūtā spirta daudzumu), ir pilnībā nesaprotami, ja šāds stipro alkoholisko dzērienu daudzums ienes valsts budžetā trīs reizes vairāk nodokļu nekā alus (aprēķini veikti, pamatojoties uz nozares datiem par 2018. gadu).
Ko gan mēs varam no tā mācīties? Mazā reģionā, piemēram, Baltijā, visu trīs valstu valdībām jābūt ļoti uzmanīgām, veicot asas izmaiņas nodokļos. Daudz prātīgāk un efektīvāk ir radīt stabilu uzņēmējdarbības vidi visā reģionā, nevis tērēt enerģiju, velkot segu katram savā virzienā. Mūsu reģionā attālumi starp pilsētām un valstīm nav lieli, līdz ar to pierobežas tirdzniecība norit straujāk, nekā domā politiķi. Igaunija nepārdomātās alkohola akcīzes nodokļa politikas dēļ nonāca nepatikšanās un zaudēja nodokļus. Kāpēc Latvijai vajadzētu uzkāpt uz tā paša grābekļa?
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
