Jānis Abāšins: Mūža pensija – pensiju uzkrājuma izdevīga izmantošanas iespēja  (12)

Latvijā likumdošanas līmenī ir izveidota ilgtspējīga pensiju sistēma, kas balstās uz trīs līmeņiem. Pavisam vienkārši sakot, pirmajā līmenī mēs krājam informāciju par savām sociālajām iemaksām, no kurām mums tiks aprēķināta un izmaksāta valsts pensija. Savukārt otrajā līmenī mēs krājam īstu naudu no šīm sociālajām iemaksām. Nauda tiek ieguldīta ar mērķi, lai tā pelna procentus un aug apjomā līdz brīdim, kad cilvēks dosies pensijā. Un tad, dodoties pensijā, ir divas izvēles iespējas šī uzkrājuma izmantošanai – to var pievienot pirmā līmeņa kapitālam vai noslēgt līgumu par Mūža pensiju.

Kas ir Mūža pensija?

Mūža pensija ir apdrošināšanas polise, kuru var iegādāties, dodoties pensijā un sākot izmantot savus 2. pensiju līmeņa uzkrājumus, papildus par polisi nekas nav jāmaksā. Noslēdzot līgumu ar apdrošināšanas sabiedrību par Mūža pensiju, apdrošinātājs līdz klienta mūža beigām nodrošinās līgumā noteiktās summas regulāru izmaksu, neatkarīgi no tā, cik ilgi cilvēks nodzīvos. Mūža pensijas līgums ir beztermiņa.

Būtiska Mūža pensijas priekšrocība ir iespēja to mantot, līgumā norādot labuma guvēju. Ja pats pensijas saņēmējs ir miris, viņa vietā pensiju turpina saņemt labuma guvējs līdz iepriekš izvēlēta garantētā perioda beigām. Maksimālais garantētā perioda ilgums ir 20 gadi.

Pavisam nedaudz statistikas

Taču Mūža pensijas apdrošināšanas līgumu var noslēgt, ja pensiju 2. līmeņa kapitāls ir vismaz 2000 eiro (atsevišķiem apdrošinātājiem tas var būt vēl augstāks). Mūža pensijas polises iegāde kā alternatīva iespēju saņemt savu uzkrāto pensijas kapitālu Latvijā tika izveidota 2013. gadā, un sākotnēji šī iespēja tika izmantota visai maz tieši tādēļ, ka topošo pensionāru uzkrātais 2. līmeņa pensijas kapitāls nesasniedza noteikto minimumu. Tas ir zīmīgi, jo Latvijā ir bēdīga situācija ar divām finanšu lietām – nodokļu nomaksu un uzkrājumu veidošanu, un tās abas ir tieši iesaistītas pensiju kapitāla veidošanā.

Laika gaitā situācija uzlabojas, un topošo pensionāru interese un iespējas iegādāties Mūža polisi strauji palielinās. 2021. gada oktobra beigās Mūža polises Latvijā bija iegādājušies kopumā 29 610 cilvēki, apdrošinātājiem uzticot kapitālu gandrīz 200 miljonu eiro vērtībā. Pirmajos Mūža polises darbības gados intereses pieaugums bija lēns, bet pēdējos gados tas pieaudzis, tā 2020. gadā Mūža polises izvēlējās gandrīz 9 tūkstoši jauno pensionāru, uzticot 57 miljonus eiro. Tāpat strauji aug arī katra pensionāra uzkrātais kapitāls un attiecīgi arī – saņemto prēmiju apmērs, jo ir palielinājies pensijas uzkrāšanas periods un sociālo iemaksu apjoms. Domājams, ka daudzi mūža pensijas saņēmēji tagad skaidri jūt sociālo iemaksu maksāšanas un 2. līmeņa pensijas krāšanas jēgu un atdevi.

Gribi lielāku pensiju?

Kā liecina OECD dati, Latvijas iedzīvotāji, aizejot pensijā, vidēji saņem tikai pusi no ienākumiem, kuri bija pirms pensionēšanās – tie ir 54,3%. Tas ir, ja cilvēka darba alga bija 1000 eiro mēnesī, tad, aizejot pensijā, viņa ienākumi strauji samazinās, un viņš saņem 543 eiro mēnesī. Tas tiek saukts par ienākumu aizvietošanas koeficientu, un Latvijas Bankas prognozes liecina, ka pašreizējās demogrāfiskās situācijas rezultātā ienākumu aizvietošanas koeficients turpinās samazināties un nākotnē nepārsniegs 40%.

Tādēļ individuālo papildu uzkrājumu veidošana vecumdienām ir ļoti būtiska un, lai cik tas neskanētu dīvaini jaunajiem censoņiem, ir jāsāk veidot jau no pirmās algas, turpinot to visa darba mūža garumā.

Taču nelielas iespējas palielināt pensijas kapitālu ir arī jau pensijas saņemšanas laikā. Pašlaik Mūža polises noteikumi paredz, ka apdrošinātājiem klienta pensijas kapitāls, ko tie saņēmuši no Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras, ir jāiegulda tikai ļoti drošos finanšu instrumentos, kas vienlaikus nav arī tie ienesīgākie. Iespējams, pensijas kapitālu un attiecīgi klienta saņemamās pensijas summu apdrošinātājs varētu palielināt, daļu no pensijas kapitāla ieguldot finanšu tirgos un pelnot procentus. Tā varētu atļauties rīkoties tikai ar daļu no pensijas kapitāla, kas pārsniedz noteiktu summu, ko pensionārs nekādā gadījumā nedrīkst zaudēt vai samazināt. Šādu tirgum piesaistītu līgumu nebūtu daudz, jo kritērijam, visticamāk, atbilstu tikai lielākie pensiju kapitāla uzkrājumi.

Un noslēgumā, atgriežoties pie Latvijas trīs līmeņu pensiju sistēmas, kur trešais līmenis ir brīvprātīgie uzkrājumi pensiju fondos, vēlos atgādināt kāda drauga teikto – finansiāli pavisam droši vecumdienās jutīsies, ja būsi krājis piecos pensijas līmeņos. Ceturtais ir nekustamais īpašums, zelts un līdzīgi aktīvi, bet piektais – bērni.