Jānis Ādamsons: Piespiest nevar izglītot
Foto: LETA

Ideja likt visiem kārtot eksāmenus tikai latviešu valodā demonstrē valdošo spēku absolūtu neizpratni par līdzās dzīvojošo mazākumtautību kultūru un raksturu.

Augusta sākumā valdība nolēma atbalstīt izglītības un zinātnes ministra Kārļa Šadurska piedāvātos grozījumus likumā, kas paredz jau tuvākā mācību gada beigās skolēniem, kuri beidz 9. klasi, visās skolās, arī mazākumtautību, kārtot eksāmenus tikai latviešu valodā, bet vēl pēc gada tas pats attieksies uz vidējās izglītības ieguvējiem.

Ja bijušais Latvijas izglītības ministrs Jānis Rainis, kurš patiesībā Latvijā ieviesa progresīvāko izglītības sistēmu, tostarp mazākumtautību skolās, savulaik teica: "Latviskā Latvijā demokrātiju visiem!", tad par šādu ministra Šadurska rosinātu kārtību, kas ieviesta steigā un bez pārejas laika, var teikt tikai vienu – demokrātiju visi nav pelnījuši. Demokrātija latviskā Latvijā paredzēta tikai latviešiem, un arī par to varētu vēl padiskutēt. Jebkurā gadījumā – veikt straujas kustības, reformas attiecībā uz cilvēkiem tik intīmu lietu kā dzimtā valoda var tikai cilvēki, kuri dzimto valodu neuzskata par vērtību un neizprot sekas, kādas var rasties, aizskarot šo personisko jautājumu.

Acīmredzot šo pārmaiņu iniciētājs domā tā: "Hop! Urrā! Beidzot pārgājām uz eksāmeniem latviešu valodā. Es šo valodu zinu jau sen, nekādu problēmu." Tā var domāt tie, kurus šī problēma neskar.

Savukārt tie, kurus šī problēma skar un kuri ir mācījušies kopš dzimšanas dzimtajā valodā, kas nav latviešu, radīs citas sekas – viņi baidīsies, ka neizturēs konkurenci, ka eksāmenu rezultāti, kārtojot tos latviski, būs sliktāki nekā dzimtajā valodā. Labākajā gadījumā šie cilvēki aizbrauks – ko, protams, neslēpti gaida un nevar vien sagaidīt nacionāli noskaņoti politiķi. Tomēr diez vai jauni, spēcīgi cilvēki, kuri dzimuši Latvijā, tik vienkārši pieņems lēmumu pamest savu dzimteni bez cīņas. Šajā gadījumā rezultāts būs skumjš.

Pastāv iespēja, ka gan paši jaunieši, gan viņu vecāki vai vienkārši domubiedri mēģinās risināt problēmu ar dūrēm. Latvijā tautai gan kopumā ir grūti saņemties uz kādu lielāku protestu, taču, ja tomēr saņemas, tad pēc tam atceramies ilgi – piemēram, kā gadījumā ar 13. janvāra notikumiem Vecrīgā. Turklāt nedomāju, ka ar vienu grautiņu vai protestu neapmierinātības vilnis krievvalodīgo sabiedrībā nomierināsies – cilvēki, kuru karjeras iespējas un iztikas līdzekļi tiks apdraudēti valdības neapdomāto lēmumu dēļ, cīnīsies par iztiku zogot un laupot.

Pašlaik ikviena valdošo politiķu kustība attiecībā uz valodu politiku, tostarp izglītības jomā, demonstrē draudus un represijas – it kā ikvienam Latvijā dzīvojošam cilvēkam būtu jākļūst par latvieti un citu kultūru klātbūtne nav pieļaujama.

Alternatīva šādai politikai būtu pakāpeniska pāreja uz eksāmeniem tikai valsts valodā, netraumējot skolēnus un neliedzot viņiem karjeras iespējas nākotnē. Gribētos arī uzsvērt, ka neviena no organizācijām, kuras iebilst pret strauju un pēkšņu pāreju uz eksāmeniem tikai latviešu valodā, nenāk klajā ar labajiem ES valstu piemēriem. Bet varētu taču izmantot, piemēram, Somijas piemēru, galu galā mēs taču cienām Eiropas vērtības un lūkojamies uz labākajiem, bet Somija ir viena no bagātākajām valstīm – tieši tas, pēc kā katrai valstij ir jātiecas. Turklāt vēsturiskā situācija ir līdzīga Latvijai – Somija ilgu laiku bija Zviedrijas kontrolē.

Somijas skolās, piemēram, zviedru valodas stundas ir obligātas 7.–9. klases skolēniem. Tā ir arī valsts valoda, un zviedru valodā Somijā ir nodrošināta komunikācija pašvaldības institūcijās, sevišķi sociālajā un veselības aprūpes jomā. vēl jo vairāk – 2011. gadā Eiropas Padome, monitorējot situāciju ar mazākumtautību valodām, rekomendēja Somijai veicināt sociālo pakalpojumu un veselības aprūpes pieejamību zviedru valodā, brīdinot, ka tās statuss ir apdraudēts. Ne mazāk svarīga detaļa ir tā, ka pārskats par mazākumtautību valodām publicēts Eiropas Padomes mājaslapā sadaļā "Demokrātija". Attiecīgi mazākumtautību valodu jautājums atzīstams par demokrātijas vērtību.

Latvijā naids pret krievvalodīgajiem ar katru gadu sasniedz arvien jaunas virsotnes, tāpēc jautājums par tādām lietām, kā nupat pieminēts Somijas kontekstā, vairs vispār netiek cilāts. Tomēr bērnu tiesības nokārtot eksāmenus un demonstrēt savas zināšanas dažādos priekšmetos savā dzimtajā valodā ir demokrātijas principu pamatu pamats.

Pieņemot, ka valdošie tautas kalpi, iespējams, nevēlas kriminogēnās situācijas pasliktināšanos, šādam Kārļa Šadurska izmisuma solim ir kāds cits skaidrojums. Kā variants – kārtējā, nu jau regulārā maniere nacionālos jautājumus izmantot uzmanības novēršanai no citām, svarīgākām lietām, kas nav kārtībā mūsu valstī, tādām kā veselības aprūpe vai jebkura cita tautsaimniecības joma.

Rezumējot var secināt, ka labi ir dzīvot Latvijā, ja esi nacionāli norūpējies, – vienmēr viegli atrast vainīgo. Pie visām mūsu Latvijas problēmām 25 gadu laikā ir vainojamas PSRS, VDK un tagad beidzot arī krievu valoda.

Source

Tags

Jānis Ādamsons
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form