Foto: Privātais arhīvs
Es iesāku rakstīt blogu 2015. gada vasarā, kad uz nenoteiktu laiku pārcēlos dzīvot un strādāt uz ASV. Pārskatot bloga arhīvu, redzu, ka esmu visai daudz pieminējis Donaldu Trampu, it īpaši 2016. gadā, – varu pat izsekot savu sajūtu gammai, sākot no neticības, vērojot viņa nominēšanu par republikāņu prezidenta kandidātu, un beidzot ar izmisumu, kāds bija pārņēmis manu sirdi pēc 2016. gada vēlēšanu rezultātu izziņošanas.

Attiecīgais ieraksts ir šeit: https://bergsblogo.com/2016/11/14/par-magisko-gaismu/, un redzams, ka bēdas svinēju Albukerkē, lieliskā Rufusa Vainraita koncertā.

Vēlēšanas beidzās, un bizness un dzīve ASV turpināja savu gaitu, tomēr pagājusī nedēļa lieku reizi demonstrēja patiesību, kuru aptvēru pavisam drīz pēc pārcelšanās uz ASV, – tas, ko viņi rāda savās filmās, nepavisam nav pārspīlēts.

Dzīvē viss notiek tā un vēl daudz trakāk. Tātad notiek vēlēšanas, kurās Tramps zaudē. Viņš apgalvo, ka ir uzvarējis un vēlēšanu rezultāti ir falsificēti. ASV tiesas gandrīz visus viņa atbalstītāju iesniegumus noraida. Tramps un viņa atbalstītāji nerimstas apgalvot, ka vēlēšanas ir falsificētas, un, lai apturētu rezultātu apstiprināšanu, organizē demonstrāciju un aicina demonstrantus iet un vardarbīgi ieņemt parlamentu un apturēt rezultātu sertifikāciju.

Pūlis tam arī paklausa, un neticamā kārtā demonstrantiem izdodas ieņemt Kapitoliju un pārtraukt tajā notiekošo konstitucionālo procesu. Nekārtību laikā iet bojā cilvēki, pūlis demolē "ASV demokrātijas sirdi", bet pārbaidītie parlamentārieši pa pazemes ejām tomēr paspēj pamest ieņemto ēku un izglābties no linča tiesas. Vēlāk gan ierodas armija, visu iztīra, parlamentārieši atgriežas sēžu zālē un ar nelielu adrenalīna devu asinīs saka skaistas runas, un pabeidz vēlēšanu sertifikācijas procesu, par jaunievēlēto prezidentu apstiprinot Džo Baidenu.

To visu – gan Trampa mītiņu, gan arī paralēli tam notiekošo rezultātu sertifikāciju apvienotajā Kongresa un Senāta sanāksmē – gluži ērti varēja vērot tiešraidēs. Liekas, ka tik daudz "Fox" un CNN ziņu kanālu kā pagājušajā nedēļā es neesmu skatījies pēdējos 5 gadus. Un supergrāvējfilma "Tenet" ir pēdējais s$%$ds, salīdzinot ar lielisko realitātes šovu, par kuru parūpējās Tramps ar saviem aizrautīgajiem atbalstītājiem. Man nezin kāpēc raisījās asociācijas ar Krimas un Austrumukrainas "spontānajiem" notikumiem, pietrūka tikai zaļo cilvēciņu. Vērojot šo izrādi, pārliecinājos par vienu – visi ASV senatori ir izcili oratori, mūsējiem deputātiem tur ir ko mācīties un mācīties.

Kad šo rakstu, Tramps vēl ir prezidents un nevaru būt pilnīgi drošs, ka 20. janvārī tiesiski un mierīgi par prezidentu kļūs Baidens. Var notikt visādi – taisnība nereti izrādās tam, kuram klausa zaldāti, lielgabali un raķetes. Vēl arī ASV ir unikālas ar to, ka tauta ir bruņota. Starp citu, mani amerikāņu draugi bieži prasa, ko nozīmē SAF, tad jokojoties atbildu: "Second Amendment Fondation." Zinātāji sapratīs, ko tas nozīmē.

Tomēr pagājušās nedēļas notikumi pārkāpa ļoti būtisku robežšķirtni. Demokrātija var pastāvēt tikai tad, ja politiskā procesa dalībnieki spēlē pēc noteikumiem, no kuriem galvenais paredz, ka vēlēšanu zaudētājs atzīst vēlēšanu rezultātus, respektē tiesu lēmumus un labprātīgi, bez vardarbības nodod varu vēlēšanu uzvarētājam. Attieksmi var paust pulcējoties un demonstrējot, bet nedrīkst sliet karātavas un draudēt ar fizisku izrēķināšanos. Nedrīkst zvanīt amatpersonām un pavēlēt "atrast trūkstošās balsis", kā darīja Tramps vēl nedēļas sākumā, zvanot Džordžijas štata vēlēšanu amatpersonām.

Turpmākajos gados turpināsim piedzīvot interesantus procesus. Būs daudz runu par vārda brīvību un likuma varu. Kā novilkt robežu, kad politiskā retorika pārvēršas melos, kūdīšanā un sazvērestības teoriju izplatīšanā? Domāju, ka notiks lielas pārmaiņas sociālo tīklu regulējumos. Galu galā – bez tvitera tāds Tramps vispār nebūtu iespējams. Tagad visi lielie sociālie tīkli viņu ir "izbanojuši". Tam skaidrojums ir vienkāršs – viņi ir sapratuši, ka labāk to izdarīt pašiem, nevis gaidīt, kad atnāks demokrātu kontrolēts Kongress, Senāts un demokrātu prezidents un viņu biznesu sazāģēs gabalos, ko viņi, visticamāk, tāpat izdarīs. 1987. gadā prezidents Reigans atcēla tā saucamo "Fairness Doctrine", kas plašsaziņas līdzekļiem uzlika par pienākumu objektīvi atspoguļot visu notikumos iesaistīto pušu viedokļus. Tas pavēra durvis tādiem polarizētiem ziņu kanāliem kā "Fox News" un CNN un veicināja sabiedrības šķelšanos un informatīvo burbuļu veidošanos vēl ilgi pirms sociālo tīklu rašanās.

Bet ar Trampa "izbanošanu" jau nekas nebeidzas – pasaule ir pilna ar minitrampiem. Mūsu pašu Gobzems bez sociālo tīklu sniegtajām iespējām nevarētu darīt to, ko viņš pēdējos gadus gluži sekmīgi dara. "Facebook" sākās kā koledžas studentu programma, kurā tie varēja apskatīt savu studiju biedru foto, un izauga par monstru, kurš ieceļ un gāž valstu vadītājus, liek cilvēkiem atteikties no vakcīnām vai ticēt, ka ASV vada pedofilu un sātanistu sekta.

Tajā pašā laikā biznesa vidē ASV valda spēcīga konkurence, tā ir godīga un maz diskriminējoša attiecībā pret ārzemju piegādātājiem. Un tirgus ASV ir lielākais un bagātākais pasaulē. Tādēļ varu tikai aicināt Latvijas eksportējošos uzņēmumus turpināt strādāt ar ASV tirgu, jo tikai tā mēs varam celt labklājību Latvijā un risināt savas un valsts ekonomiskās problēmas.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!