Mazkustīga dzīvesveida un aptaukošanās radītās veselības problēmas bērniem un pieaugušajiem, augstā mirstība sirds un asinsvadu slimību dēļ, pārslogotās slimnīcas un poliklīnikas uzskatāmi apliecina, cik svarīgi mūsu valstij ir veicināt savu iedzīvotāju fizisko aktivitāšu iespējas. Latvijā ir jāattīsta gan tautas sports, gan tā iedvesmas avots – "lielais", augsto sasniegumu sports. Steidzami ir vajadzīga valsts konsekventa politika fiziskajā kultūrā, nodrošinot papildu investīcijas sportisku aktivitāšu instruktoru, bērnu un jauniešu treneru algām, sporta laukumu ierīkošanai, nepieciešamā inventāra pieejamībai, masu sporta sacensību rīkošanai.
Tās ir pašsaprotamas lietas, kas diemžēl ikdienā tiek ignorētas. Tiklīdz valsts budžetam draud kaut mazākās problēmas, uzreiz sporta vajadzības kļūst par "lieku greznumu", no kā var viegli atteikties degošāku vajadzību vārdā. Diemžēl treneri, sporta dzīves organizētāji un sportisti atšķirībā no skolotājiem un mediķiem nespēj iebiedēt valdību ar draudiem streikot. Arī sabiedrībā valda maldīga pārliecība, ka sports pats spēj sevi uzturēt, vēl vairāk – "peldas naudā"!
Citās nozarēs ekonomiskā krīze sen jau ir aizmirsta, bet Latvijas sports – gan tautas, gan medaļu pelnītājs – tajā dzīvo joprojām. Pašlaik atkal gaist cerības, ka valsts finansējums tuvākajā laikā varētu beidzot atgriezties 2007. gada līmenī. Patlaban nozīmīgu finanšu atbalstu sportam sniedz pašvaldības un daži lielie uzņēmumi no savas peļņas. Te noteikti ar pateicību jāpiemin "Latvijas Valsts meži", "Latvijas Dzelzceļš", "Latvijas Mobilais telefons". Taču šie līdzekļi ir pilnībā atkarīgi no valsts politiskajiem lēmumiem un var tikt ātri atņemti.
Iepriekšējās valdības ieviestās nodokļu reformas jūtamākais rezultāts ir milzīgs privāto sponsoru atbalsta sarukums, politiķiem pagājušajā gadā gluži vai apzināti atņemot sporta vajadzībām vismaz desmit miljonus eiro. Agrākie solījumi šos zudumus kompensēt acīmredzami netiks pildīti – vienmēr taču ir svarīgākas lietas!
Jā, ir apsveicami, ka uzņēmēji tagad var ieguldīt vairāk līdzekļu sava biznesa attīstībā. Taču daudzas vērtīgas iniciatīvas, jo īpaši tautas sportā, ir iespējams īstenot tikai ar uzņēmumu ziedojumu palīdzību. Snovborda un citu ziemas sporta veidu entuziastiem nodokļu reforma tiešām var izrādīties "dūriens mugurā".
Cik šāda "ekonomija" ir izmaksājusi Latvijas sabiedrībai? Tās ietekme ir redzama nācijas veselības statistikā. Vien tas, ka jau 87 procentiem Latvijas jauniešu ir stājas problēmas, ir uzskatāma šādas pārprastas ekonomijas cena.
Latvijas Olimpiskās komitejas organizētā un "Latvijas Dzelzceļa" atbalstītā programma "Sporto visa klase", kas nodrošina tajā iesaistītajiem bērniem nedēļā trīs papildu fakultatīvās fizisko aktivitāšu nodarbības kvalificēta speciālista vadībā, patlaban spēj aptvert astoņus tūkstošus skolnieku. Šādās un līdzīgās iniciatīvās noteikti iespējams iesaistīt vēl vairāk cilvēku – ja valsts savas vārdos paustās rūpes par Latvijas bērnu un visas tautas veselību pierādīs ar reālu darbu. Sportā investētā nauda drīz vien atpelnītos vismaz desmitkārtīgi, atbrīvojot slimnīcas un ārstus no pārmērīga slimnieku skaita, vairojot nācijas labsajūtu un darba sparu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
