Pagājušajā nedēļā ģenerālprokurors Jānis Maizītis ar lēmumu par krimināllietas ierosināšanu par Valsts nekustamā īpašuma aģentūras (VNIA) agrāko amatpersonu pilnvaru pārsniegšanu krietni uzspodrināja savu mundiera godu. Tomēr, kā zināms, krimināllietu izmeklēs ne jau Maizītis pats, bet viņa padotie. Pēc iepriekšējā prokuroru lēmuma par krimināllietas neierosināšanu kontekstā ar likumsargu darbu kopumā par VNIA lietas perspektīvām var izvirzīt divas versijas.
Maksimuma variants – izmeklēšana aptvers visus dzīvokļu saņēmējus un bez atrunām pratinot un konfrontējot atklās kā notikusi dzīvokļu dalīšana. Šai sakarībā uzmanības vērta ir ģenerālprokurora frāze preses konferencē – tālākās darbības ar nelikumīgi piešķirto dzīvokļu atņemšanu civiltiesiskā kārtā būs atkarīgas no tā, kādi būs izmeklēšanas rezultāti krimināllietā. Šo frāzi var iztulkot arī tā, ka tiem, kam vēl nav ar tiesas spriedumu atņemti dzīvokļi, būtu dilemma - vai nu liecināt izmeklēšanā par šīs “prihvatizācijas” aizkulisēm un par to saglabāt īpašumu, vai arī turēties pie “tas taču nebija aizliegts” tipa versijas, bet sagaidīt dzīvokļa atņemšanu.

Papildus dzīvokļiem maksimumvariants iever arī VNIA līdzekļu ieguldīšanas un namīpašumu apsaimniekošanas izmeklēšanu, ko Maizītis pats arī atzina par uzmanības vērtu savās pagājušās nedēļas intervijās. Iepriekšējo lēmumu pieņēmušie prokurori martā teica, ka par šo tēmu vispār neesot sprieduši. Šādas izmeklēšanas rezultāts diez vai varētu būt citāts kā VNIA bijušo darboņu grupas atrašanās uz apsūdzēto sola ar plašu apsūdzību un paralēlu civiltiesisku īpašumu atsavināšanas sēriju.

Minimumvariants būtu bieži sastopamā gausā un mazaktīvā izmeklēšana, ar šaurāku pratināmo loku, vispār nenotikušiem vai nepienācīgiem novērtējumiem par finansu operācijām. Piemēram, jau savulaik presē aprakstītais stāsts par divsimt tūkstošu latu VNIA līdzekļu ieguldījumu Martas ielas 5.namā, ko pēc tam aģentūras vadītājs Jānis Motte bez konkursa par dažiem simtiem mēnesī nodeva ilgtermiņa nomā savu biznesa partneru firmai “Namsaimnieks”. Vai arī, saistībā ar dzīvokļiem, par to pašu slaveno Teātra ielas 12.namu Vecrīgā, kur, paralēli dzīvokļu dalīšanai t.s. prominencēm, VNIA turpināja ieguldīt naudu arī remontos.

Šādā gadījumā, ja vēl izmeklēšana ievilksies vairāku gadu garumā un prokurori tiks iebaroti ar kārtējām juridiskajām atrunām, līdzīgi tām, ar kādām savulaik mēģināja apturēt Satversmes tiesu, lemjot par dzīvokļu sadales nelikumību, lieta tiks izbeigta vai arī nosūtīta uz tiesu jau ar tik nepietiekamiem pierādījumiem, ka neatliks nekas cits kā apsūdzētos attaisnot.

Ja ne pēc specifikas, tad pēc līmeņa paralēles varētu vilkt ar “Latvenergo” un “Bankas Baltija” trīs miljonu lietu, kurā arī ir apšaubāmi, vai ir izdarīts viss tieši no izmeklēšanas tehnikas viedokļa, lai atrastu “lihtenšteiniešus” tepat Rīgā. VNIA lieta jau pārspēj trīs miljonu lietu termiņu ziņā – ja toreiz krimināllietu ierosināja mēnesi pēc notikušā, tagad pagājis krietni ilgāks laiks. Vēl viena līdzība ir tas, ka VNIA lietā, tāpat kā līdz šim, arī turpmāk liela loma būs publiskai attieksmei un presei. Prokuroriem būs mazāk iespēju “saslimt” ar respektu pret skaļiem vārdiem, ja publiska uzmanība būs veltīta gan tiem, kuri dalīja, gan tiem, kuri priviliģēti ieguvuši vērtīgus valsts īpašumus. Jo abu atbildība pret sabiedrību nav mazāk svarīga kā kriminālā atbildība likuma priekšā.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit