Autortiesību jautājums pēdējā laikā tiek bieži cilāts. Lielā mērā te jāpateicas biznesa datorprogrammu legalitātes problēmai, kuru aktualizē sabiedriskā organizācija BSA. Šoreiz mazāk par BSA bet mazliet par citiem aspektiem autortiesību sakarā.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma
Lai gan arī BSA nevar nepieminēt. Tieši pateicoties šīs organizācijas un Ekonomikas policijas aktivitātēm ir pamatīgi sarucis tirgos un dažādās vārtrūmēs piedāvātās biznesa programmatūras klāsts. Te gan jāpiezīmē, ka pilnībā izskaust šādu biznesu diez vai ir iespējams un tas arī nav pats svarīgākais uzdevums. Tajā pašā Amerikā pirātiskā produkcija tiek samērā atklāti tirgota pašā Ņujorkas centrā. Lai gan arī tur pamatā pārdod tieši izklaides produkciju un nevis biznesa programmatūru.

Līdzīga aina ar minēto izklaides produkciju ir tepat Latvijā. Pirātiskas datorspēļu kopijas, filmu un mūzikas diskus joprojām piedāvā samērā plaši un bizness pat attīstās. Te nu nonākam līdz šokējošam faktam – pēdējā pusgada laikā pirātiskā produkcija ir iekarojusi atsevišķu pavisam “respektablu” tirgotavu plauktus.

Patreiz, lai iegādātos jaunāko datorspēli vairs nav jāmeklē kārtējais avīzes “Digital Times” numurs un sludinājumos jāatrod pagrīdes tirgoņu adreses, nav arī jāstaigā līdz bēdīgi slavenajam Latgalītes tirgum. Pietiek iegriezties tuvākajā “Narvessen” preses pārdošanas veikaliņā un sameklēt kompaktdisku stendu. Viens disks maksā nedaudz virs Ls 3, pie tam par to jums arī izdos čeku un varbūt ka pat tiks nomaksāts PVN! Lai arī izvēle nav ļoti liela gandrīz visus jaunākos hitus parasti tur var atrast.

Vienīgā “nelaime”, ka liela daļa spēļu instalācijas ir krievu valodā tulkotas versijas un tur nepieciešamas šādas tādas zināšanas, lai to veiksmīgi palaistu. Te gan nevajag jaukt pirātu produktus ar legālajiem Krievijā lokalizētajiem diskiem, kurus pamatā izplata veikalu tīkls 636. Arī tie ir pieejami par zemām cenām, bet 636 ir viss kārtībā ar produktu autortiesībām.

Līdzīgi stendi atrodami arī citos veikalos, kā, piemēram, grāmatnīcā Aspazijas bulvārī pretī viesnīcai Rīga. Dažus metrus no legālās mūzikas tirgotavas blakus datoru literatūrai stāv pirātisko spēļu disku stends. Taču viskuriozākā situācija ir mūzikas salonā uz Audēju ielas – tur pirātiskās spēles izliktas tieši starp licencētās mūzikas produktiem!

Visi labi atceras regulārās pirmā septembra mūziķu akcijas “Roks pret pirātismu”. Tajās mūziķi, mūzikas izdevēji un lielākie tirgotāji parasti sūrojas par grūto dzīvi un ļaunajiem pirātiem, kuru dēļ nevar samazināt disku cenas un nevar arī nopelnīt. Tāpat parasti īpaši tiek uzsvērtas autora tiesības uz atlīdzību par savu darbu. Tagad tie paši legālās produkcijas izplatītāji atklāti pārdod citu autoru pirātisku preci savos veikalos!

Tātad, viņi ir paši gatavi “uzvārīties” pārdodot pirātu produkciju. Galu galā iznāk, ka visas šīs akcijas un kampaņas ir tikai un vienīgi divkosība. BSA vismaz konkrēti atzīst, ka tā cīnās par savu biedru ekonomisko interešu ievērošanu. Mūzikas un grāmatu tirgotāji parasti runā galvenokārt par autoru interesēm un nepieciešamību saņemt atalgojumu, nevis par savām starpnieku interesēm. Reālajā dzīvē diemžēl izrādās savādāk. To vēl varētu saprast, ja ar šādu biznesu nodarbotos tirgus būdiņās, kur par preču izcelsmi neviens īpaši neuztraucas un tirgo visu, kas ienāk pa dažādiem kanāliem.

Nobeigumā maza piebilde. BSA pārstāv tikai biznesa programmatūras ražotājus. Spēļu ražotāji un izplatītāji nav šīs organizācijas biedri. Tāpēc tirgotājiem teorētiski nav no kā baidīties, lai gan tāpat draud atbildība pēc administratīvo pārkāpumu kodeksa 204. panta un kriminālkodeksa 148. un 149. panta.

Vienīgais iemesls, kāpēc tas pagaidām tik netraucēti var notikt ir policijas gausā darbība. Gadījumos ar biznesa programmatūru parasti ir cietušās puses pārstāvju (BSA) iesniegums pārbaudīt attiecīgo lietu. Spēļu tirdzniecībā cietušās puses pārstāvju uz vietas nav un policija neveic savas darbības. Šķiet, ka kamēr neviens sodīts netiks augstāk minētie tirgotāji vienlaikus turpinās skaļi sūdzēties par pirātisma ietekmi uz viņu biznesu un produkcijas cenām, bet paši tikmēr pa kluso pelnīs naudiņu arī šādā veidā.

Šis ir autora viedoklis, kas var nesakrist ar "Delfi" redakcijas nostāju.
Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form