Foto: Publicitātes foto
Četri no pieciem jeb 85% vidusskolēnu atzīst, ka labprātāk skolā vēlētos darboties praktiski – novērot dabā fizikas parādības, veikt eksperimentus ķīmijā, jau mācību laikā veidot savu uzņēmumu.

Acīmredzami, ka jaunieši vēlas aktīvāku, daudzveidīgāku un saprotamāku mācību procesu, kuram ir ļoti praktiski rezultāti – iemaņas, kas palīdz izprast apkārtējo pasauli un izdzīvot ikdienā. Ar vecajām, gadu desmitiem ierastajām mācību metodēm to panākt ir ļoti grūti vai pat nav iespējams. Ne velti 90% aptaujāto vidusskolnieku atzina, ka izglītība skolās ir pārāk teorētiska un tur gūtajām zināšanām ir pārāk maz sasaistes ar reālo dzīvi.

Šie Junior Achievement Latvia nule veiktās vidusskolnieku aptaujas secinājumi precīzi atklāj to, kādēļ kompetenču izglītība, kuru Latvijas skolās pakāpeniski sāk ieviest no šā mācību gada, ir tik ļoti svarīga. Pārmaiņas izglītības saturā un mācīšanas metodēs gaida ne vien skolotāji un vecāki, bet arī skolēni paši.

Šodien vēl ir grūti spriest, cik veiksmīga būs pāreja uz kompetenču izglītību, turklāt tā tikšot īstenota tuvāko piecu gadu laikā un tikai daļēji skars tagadējos vidusskolēnus. Tādēļ būtisks ir jebkurš projekts, kas veicina vispusīgu praktisko prasmju attīstību.

Labs piemērs kompetencēs balstītai izglītībai ir Junior Achievement Latvia skolēnu mācību uzņēmumu programma. Tā veiksmīgi darbojas jau vairāk nekā desmit gadus, programmā šobrīd ir iesaistījusies teju trešdaļa Latvijas skolu.

Tās būtība – mācību gada laikā skolēni praktiski iepazīst visu uzņēmējdarbības ciklu, sākot ar ideju, biznesa plānu un produkta prototipēšanu līdz pat ražošanai, mārketingam un pārdošanai. Katru gadu Latvijā tiek izveidoti aptuveni 1200 mācību uzņēmumi, kuros jaunieši iemācās plānot, organizēt, meklēt risinājumus problēmām, darboties komandā.

Jāuzsver, ka šīs programmas mērķis ir uzņēmīgu cilvēku sagatavošana, proti, gada laikā gūtā pieredze palīdzēs jaunietim prasmīgi darboties jebkurā nozarē. Piekritīsiet, būtu grūti atrast jomu, kurā netiktu novērtēts komandas spēlētājs ar labām procesu organizēšanas prasmēm.

Nozīmīga programmas daļa ir arī šonedēļ notiekošā praktiskās uzņēmējdarbības konference #UzdrīkstiesUzvarēt, kurā jauniešus uzrunās Latvijas uzņēmēji, ar saviem stāstiem iedvesmojot skolēnus apgūt dzīvei svarīgas prasmes un veidot uzņēmumu jau skolas gados.

Praktisko prasmju apgūšana lieliski atbilst modernas izglītības tendencēm – sniegt atbalstu un zināšanas, lai skolēns vienmēr spētu sekmīgi orientēties reālajai dzīvei maksimāli pietuvinātās situācijās. Junior Achievement Latvia veidotā programma ir tikai viena, praktiska metode, kas ļauj izglītību saistīt ar reālo dzīvi.

Ja reiz mēs atzīstam, ka pasaule, kurā dzīvo un dzīvos mūsu bērni, absolūti nelīdzinās tai, kurā esam auguši mēs, tad ir skaidrs, ka pārmaiņas izglītībā nedrīkst atlikt un mums visiem kopā būtu jādomā par to, kā šo procesu paātrināt.

Jau tagad tiek strādāts pie tā, lai mainītos pedagogu loma skolās, bet ir jāievieš arī jaunas skolotāju apmācību metodes. Tāpat būtu vērts plašāk pievērsties mācību uzņēmumu veidošanai un padarīt to par obligātu skolas programmas sastāvdaļu visiem. Varbūt ir vērts uz izglītības iestādēm aicināt mentorus – dažādu nozaru speciālistus, kuri, strādājot rokrokā ar skolotājiem, sagatavo jaunieti praktiskai dzīvei? Paņēmieni var būt dažādi, taču esmu pārliecināts par to, ka skolai ir jābūt atbildīgai un atvērtai sabiedrības daļai.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!