Jānis Lange: Ceļi – pamats valsts attīstībai  (21)

Un tikpat ierasts, ka aktualitāšu galvgalī izvirzās ceļi. Lai kur dotos žurnālisti, ministri vai topošie deputāti, pirmais un arī otrais jautājums, ko aktualizē iedzīvotāji, ir ceļi. Kā aizbraukt līdz darbam, līdz skolai, līdz ārstam, galu galā – līdz kapiem? Novadu, pilsētu un pat valstu vadītāji, kuriem izdodas sakārtot ceļus, gūst nepārprotamu iedzīvotāju atbalstu arī citiem darbiem un pat reformām.

Satiksme pandēmijas apstākļos

Kopš pagājušā gada pavasara mūsu dzīvi pamatīgi ietekmējusi Covid-19 pandēmija. Tās ietekme ir jūtama teju visās jomās un nozarēs, pandēmija ietekmējusi arī satiksmi un mobilitāti. 2020. gada pavasarī satiksme atsevišķos ceļu posmos, var teikt, bija apstājusies. Mainījušās kravu piegādes ķēdes, lielas izmaiņas piedzīvo tūrisms, daudziem darbs no biroja ir pārcēlies uz dzīvokli un lauku mājām. Viss minētais ir saistīts ar mūsu pārvietošanos, ar satiksmi. Un ar ekonomiku.

Satiksmes intensitāte valsts ceļu tīklā ir precīzs indikators Latvijas tautsaimniecības attīstības tendencēm. Analizējot iepriekšējo gadu datus, mēs redzam, ka kopš 2000. gada līdz pat 2008. gadam satiksmes intensitāte uz valsts ceļiem diezgan strauji pieauga, bet, sākoties 2009. gada krīzei, tā strauji kritās un atguvās vien 2015.–2016. gadā. Arī pandēmijas izraisītā krīze šajā grafikā iezīmējas ļoti skaidri, 2020. gada aprīlī satiksmes intensitāte pret 2019. gadu bija nokritusies par 26%. Vasaras vidū, kad tika atviegloti ierobežojumi un bija iespējams vietējais tūrisms, satiksmes intensitāte atkal palielinājās, pat nedaudz pārsniedzot 2019. gada rādītājus. Tomēr rudenī un ziemā tā atkal gāja uz leju. Jāatzīmē, ka Pierīgā satiksmes intensitātes kritums pandēmijas laikā bija ievērojami mazāks nekā vidēji valstī, kas, visticamāk, ir saistīts arī ar ekonomisko aktivitāti un iedzīvotāju blīvumu, abi šie rādītāji Pierīgā ir valstī visaugstākie.

Apstākļos, kad ārvalstu tūrisms ir aizliegts, palielinās vietējā tūrisma loma, un te ceļiem, to komfortam un kvalitātei ir ļoti liela nozīme, jo labs ceļš tiešā mērā ietekmē tūrisma galamērķu un teritoriju pievilcību. Ne velti tie novadi, kuros ir iecienīti tūrisma objekti, ir vieni no aktīvākajiem sarunās par ceļu būvdarbu plānošanu.

Ieguldījumi ceļu infrastruktūrā kā atbalsts ekonomikai

Covid-19 pandēmija nevarēja neietekmēt arī tautsaimniecību, un pērnpavasar valdība lēma par atbalstu ekonomikas "sildīšanai". Ieguldījumi ceļu infrastruktūrā ir viens no labākajiem veidiem, kā mazināt ekonomikas lejupslīdi, par to ne vienu vien reizi ir pārliecinājušās daudzas pasaules valstis. Arī Latvijas valdība pieņēma racionālu lēmumu ieguldīt valsts ceļu infrastruktūrā. Pērn šim mērķim tika piešķirti 75 miljoni eiro, šogad vēl 155 miljoni.

Nozarei un VSIA "Latvijas Valsts ceļi" (LVC) kā valsts ceļu pārvaldītājai šajā situācijā lielākais izaicinājums bija saspringtais laika grafiks, jo lēmumi tika pieņemti pašā būvdarbu sezonas sākumā. Taču gan LVC komanda, gan nozare kopumā veiksmīgi ar tiem tika galā. Mobilizācija 2020. gadā bija ļoti strauja, un tika izdarīts viss, lai ieguldījumi būtu lietderīgi. Lai arī ir bijusi neveiksmīga pieredze ar virsmas apstrādes tehnoloģiju – vairākos reģionālo autoceļu posmos ir defekti, kurus šogad labos –, kopumā valsts ceļu tīkla stāvoklis, pateicoties šiem ieguldījumiem, neapšaubāmi, ir uzlabojies.

Pateicoties ieguldījumiem ceļu infrastruktūrā, tiek ne tikai uzlabots ceļu stāvoklis, bet arī sniegts pienesums tautsaimniecībai kopumā. Domnīcas "Certus" un LVC sagatavotais pārskats liecina, ka, pateicoties labākiem ceļiem un iespējai pārvietoties vidēji par 1 km/h ātrāk, 2020. gadā autobraucēju laika ietaupījumi uz valsts galvenajiem un reģionālajiem autoceļiem bija nedaudz lielāki par 2 miljoniem eiro, savukārt autotransporta ekspluatācijas izdevumi samazinājās par 5,9 miljoniem eiro. Labāki ceļi nozīmē arī mazāk CO2 emisiju, pateicoties tam, pērn ieguvums bijis 0,5 miljoni eiro. Taču lielākais pienesums valsts tautsaimniecībai nāk no tā, ka investīcijām ceļu infrastruktūrā ir spēcīgs multiplikatora efekts. 303 miljoni eiro, kas 2020. gadā tika ieguldīti ceļu remontdarbos, deva kopējo pienesumu Latvijas ekonomikai 818 miljonu eiro apmērā. Investīcijas ceļu remontdarbos "silda" saistītās nozares, saglabā tajās darbvietas – piegādātāji, ražotāji, ēdinātāji, viesmīlības sektors – visi ir ieguvēji.

Vienlaikus jāsaka, ka visefektīvākie ieguldījumi ceļu infrastruktūrā var notikt tad, kad nozarei ir izstrādāta ilgtermiņa finansējuma programma – kad investīcijas tiek laikus plānotas, darbu apjoms ir prognozējams un tehnoloģiju izvēli neierobežo laika grafiks.

Nākotnes valsts ceļu tīkls – samērojot ambīcijas un iespējas

Latvijas valsts ceļu tīkls ir gana blīvs un nodrošina visu reģionu sasniedzamību. Taču mēs visi zinām, ka tā tehniskais stāvoklis un caurlaides spējas ne visur atbilst mūsdienu prasībām. Pusi no valsts autoceļu tīkla veido vietējās nozīmes autoceļi ar grants segumu, vien 7% no tiem ir labā stāvoklī, un satiksmes intensitāte uz tiem ir pavisam neliela. 70% visas satiksmes valstī notiek vien pa 10% valsts autoceļu, lielākā daļa no tiem ir valsts galvenie autoceļi Rīgas aglomerācijā. Un te rodas nākamā problēma – Pierīgas ceļu caurlaides spēja.

Satiksmes ministrijas uzdevumā LVC speciālisti ir izstrādājuši vīziju par valsts ceļu tīkla attīstību līdz 2040. gadam, tai skaitā par valsts ceļu pārbūvi. Vīzija paredz valsts galveno autoceļu pārveidi par ātrgaitas ceļiem, izpildot ambiciozo mērķi – panākt, ka Rīgas apvedceļš no jebkura reģiona ir sasniedzams divu stundu laikā. Laiks rādīs, vai šīs ambīcijas būs ekonomiski pamatotas un varēs piepildīties, taču jau tagad ir skaidrs, ka Rīgas apvedceļa paplašināšana un pārbūve ir akūti nepieciešama. Pēdējos gadus apvedceļš ir ievērojami pārslogots, intensitāte pārsniedz visas savulaik plānotās slodzes, līdz ar to satiksme kļuvusi arī daudz nedrošāka. Šī ceļa pārbūve ir pamatota, un tai vajadzētu notikt tuvākajos gados. Plānots, ka jau šogad tiks uzsākts ietekmes uz vidi novērtējums apvedceļa pārveidei par ātrgaitas ceļu.

Ir skaidrs, ka tikai ar valsts budžeta līdzekļiem šādus apjomīgus projektus realizēt nevar, valsts makā gluži vienkārši nav pietiekama finansējuma. Tāpēc īpaši nozīmīga ir LVC pieredze, realizējot Baltijā pirmo nozīmīgo privātās un publiskās partnerības (PPP) projektu – Ķekavas apvedceļa būvniecību. Pat daļējai Latvijas valsts ceļu attīstības vīzijas laika posmam līdz 2040. gadam realizācijai noteikti būs jāmeklē papildu finanšu avoti. Tās īstenošanai arī būs nepieciešama skaidra politiskā griba, nosakot ceļu infrastruktūras attīstību par valsts prioritāti.

Latvijas ceļinieki – profesionāļi un valsts patrioti

Latvijas ceļu nozari veido profesionāļi un patrioti. Šajos pandēmijas gados nozare ir pierādījusi, ka spēj pielāgoties, mobilizēties un paveikt daudz. Protams, tas nenozīmē, ka varam ieslīgt pašapmierinātībā. Joprojām ir aktuāli būvdarbu kvalitātes jautājumi, ir jāpārņem labākā Eiropas un pasaules prakse projektēšanā. Satiksmes drošības risinājumiem jābūt arvien labākiem, tādiem, lai, pat pieļaujot kļūdu pie auto stūres, negadījumos būtu iespējams izvairīties no bojāgājušajiem. Uz to vedina "Vision Zero" ideoloģija, kuru tiecas ieviest daudzas valstis, īpaši Ziemeļeiropā. Latvijas gadījumā tā lielā mērā ir izvēle starp to, vai izbūvēt vairāk kilometru ar labu, gludu asfalta segumu, vai arī mazāk kilometru, bet izvēloties pilnīgākus satiksmes drošības risinājumus.

Jaunas tehnoloģijas, viedais ceļu aprīkojums, būvniecības procesu digitalizācija – visi šie jauninājumi jau ienāk arī Latvijas ceļu nozarē. Būtiski, lai tie sniegtu iespēju būvēt labākus un drošākus ceļus, lietderīgāk plānot ieguldījumus, īpaši ņemot vērā finansējuma deficītu. Esmu pārliecināts, ka ceļi vēl ilgus gadus kalpos par pamatu teritoriju attīstībai un nodrošinās valsts ekonomikas asinsriti. Un tas savukārt paver arvien jaunas iespējas nozares izaugsmei un attīstībai.