Mazliet oponējot vakardienas DELFI versijas autoram Mārtiņam Apiņa kungam gribētu vērst lasītāju uzmanību uz to, ka Latvijas akciju tirgus nemaz nav tik maziņš un klusums, kuru Apiņa kungs minēja, ir tikai šķietams.
Par tirgus apjomu lielumu kārtības labad jāmin reāli skaitļi, turklāt aizvadītā gada laikā notikušas vairākas būtiskas izmaiņas gan likumdošanas sakārtošanas ziņā, gan arī tirgus uzraudzības jomā, kas raksturo Latvijas vērtspapīru tirgu. Tā kā nevar no konteksta izraut atsevišķu tirgus segmentu daļu, tāpat kā lielveikala darbību nevar vērtēt tikai pēc kasieres darba apjoma. Jāapzinās, ka sensācijas vērtspapīru tirgos visā pasaulē nenotiek katru dienu un Latvijas nav izņēmums. Jā ASV akciju tirdzniecībā ir nesalīdzināmi lielāki apgrozījumi, ja salīdzina ar Latviju, taču arī valsts ekonomiskā situācija un lielums ir daudz nozīmīgāks.

Gribētos Apiņa kungam atgādināt, ka Latvijas vērtspapīru tirgus apgrozījums pagājušajā gadā kopumā bija 8,93 miljardi latu. Vislielākais apgrozījums bija ar valsts emitētajiem vērtspapīriem - 6,695 miljardi latu, kas bija 75% no kopējā vērtspapīru kopējā apgrozījuma. Pagājušā gada 12 mēnešos apgrozījums ar korporatīvajiem vērtspapīriem Latvijā bija 1,523 miljardi latu, kas veido 17% no kopējā vērtspapīru apgrozījuma. Savukārt 8% no kopējā vērtspapīru apgrozījuma Latvijā veidoja akcijas, ar kurām apgrozījums pērn kopumā bijis 682,425 miljoni latu. Nebūt ne nedomāju, ka tas ir maz, lai gan katram ir atšķirīgs viedoklis par skaitļu lielumu.

Piekrītu, ka iedzīvotāju aktivitāte tirdzniecībā ar akcijām ir zema, taču tikai tādēļ, ka ne katrs redz iespējas kā nopelnīt ar akciju tirdzniecību un izvēlas labāk nopirkt nekustamo īpašumu paša vajadzībām, nekā spekulēt ar akcijām. Turklāt, ja naudas nav pat nekustamajam īpašumam, ir vēlme uztaisīt naudu bez naudas, taču jāpiebilst, ka tas ir visai sarežģīti.

Tiesa arī par nekustamo īpašumu, ja tiek ņemts kredīts, tiek pārmaksāts vairākas reizes un nekur nav garantijas, ka minēto īpašumu pēc 40 gadiem varēs pārdot ar peļņu, ja aprēķina visus ieguldījumus.

Runājot par ieguldījumu iespējām par privatizācijas sertifikātiem, “Latvijas gāzes” publiskais piedāvājums uzskatāmi pierādīja, ka 10% no jau esošajiem akcionāriem, kuri dzīvo Latvijā, ir spējīgi saprātīgi spriest un izvēlēties izdevīgus ieguldījumus. Kad tika uzsākts LG akciju publiskais piedāvājums, tirgū privatizācijas sertifikāti maksāja vidēji 4,5 latus un, lai iegādātos minimālo LG akciju daudzumu par sākotnēji noteiktajiem septiņiem latiem, bija nepieciešami 50 sertifikāti, kam kopumā tādējādi tika iztērēti 225 lati. Savukārt izsolē iegūtas 129 Latvijas gāzes akcijas. Teorētiski, pārdošanas rezultātā pie pašreizējās LG akciju cenas - 6,05 lati – kopējie ieņēmumi būtu 780 lati. Nevaru, protams, apgalvot, ka visi jaunie “Latvijas gāzes” akcionāri iegūs tieši tik, taču peļņa ir acīmredzama.

Mirkļa vājums un šķietami neredzamā gaisma tuneļa galā ir atkarīga no katra cilvēka atsevišķi un Jūs, Apiņa kungs, neesat izņēmums. Izņemot obligāto akciju atpirkšanu, nevienam investoram nav pienākums pirkt akcijas ne ilgtermiņā, ne dažu dienu spekulācijām. Tas, ka Latvijas akciju tirgū ir šķietami mazs apgrozījums, ir atkarīgs no pašiem uzņēmumu lielajiem vai mazajiem akcionāriem un to ietekmes sfēras sadalījuma uzņēmumā, sapratnes par attiecībām ar investoriem un vairākiem citiem faktoriem, kur starp citu ekonomikas ziņu reportieris spēlē ļoti nozīmīgu lomu.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit