Jānis Rubulis: Ūdenssaimniecības straujākai attīstībai nepieciešama nozares konsolidācija  (4)

Īpaši svarīgi tas ir tāpēc, ka neviena no tautsaimniecības nozarēm nevar pastāvēt bez ūdens. Kā rāda Covid-19 pandēmija, ūdens ir pateicīgs materiāls arī praktiskiem pētījumiem pandēmijas regulēšanai – RTU, Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centrs un Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātnisko institūts BIOR attīsta jaunu monitoringa metodi, kas ļauj noteikt slimību izraisošā vīrusa atliekas neattīrītos notekūdeņos un tā prognozēt saslimšanas uzliesmojumu. Pētījums rāda, ka metode ļauj apdzīt laiku – jau gandrīz nedēļu pirms epidēmijas uzliesmojuma ir iespējams noteikt tās tuvošanos, atbildīgajiem dienestiem ir lielākas iespējas savlaicīgi ieviest aizsardzības pasākumus.

Inovatīvas tehnoloģijas un metodes šajā jomā attīsta arī citi Latvijas zinātnieki, aptverot plašu lauku. Tiek attīstītas gan mūsdienīgas notekūdeņu attīrīšanas tehnoloģijas, izmantojot, piemēram, fotokatalizatorus un mikroskopiskas sēnes, tiešsaistes dzeramā ūdens kvalitātes monitoringa sistēmas, risinājumus pilsētu notekūdeņu infrastruktūras modernizācijai, mazinot plūdu riskus un piesārņojuma nonākšanu vidē, gan pētīta resursu atgūšana no notekūdeņiem jaunu izejvielu un produktu ražošanai, piemēram, iespēja izmantot notekūdeņu dūņas biodegvielas ražošanā vai mežsaimniecības attīstībā.

Inovāciju kapacitāti var celt

Klimata pārmaiņas, cilvēku migrācija, pārapdzīvotība, vides piesārņojums, viedās tehnoloģijas – ūdens nozarei jāpielāgojas jaunai realitātei, lai cilvēku īpašumi nenoslīktu ekstrēmu lietusgāžu vai straujas sniega kušanas radītos plūdos, bet viņu pašu veselību negrautu nepilnīgi attīrīti notekūdeņi.

Inovāciju kapacitāti Latvijā varētu vairot, palielinot sektora dalībnieku kritisko masu. Savukārt tas iespējams, inovāciju radīšanā aktīvāk iesaistot uzņēmumus, pilnveidojot izglītību, kā arī veidojot ciešāku sadarbību izglītības iestāžu un zinātnisko institūciju starpā kā pētniecībā, tā jauno speciālistu sagatavošanā visos līmeņos. Ir ļoti nepieciešams konsolidēt nozari, nosakot atbildības jomas, novēršot dažādu funkciju dublēšanos, stratēģiski izmantojot pieejamo cilvēku un finanšu resursus pētniecībai un attīstībai.

To, ka inovatīvu ideju nozarē netrūkst, bet problemātiska ir cilvēkresursu pieejamība un saskarsme, iespējams secināt arī no īpašiem ideācijas pasākumiem, kas šogad tiek rīkoti, lai savestu kopā ne tikai ūdens nozares zinātniekus, bet arī politikas veidotājus, ūdenssaimniecības jomā strādājošo privāto, pašvaldību un valsts uzņēmumu pārstāvjus ar mērķi radīt jaunas politikas iniciatīvas un perspektīvas pētniecības idejas straujākai ūdens tehnoloģiju nozares attīstībai Latvijā un Eiropā. Pasākumi ir daļa no Interreg Europe projekta "iWatermap" ("Water Technology Information Roadmaps" – "Ūdens tehnoloģiju inovāciju ceļveži", Nr. PGI05062), ko īsteno deviņi partneri no Latvijas, Nīderlandes, Portugāles, Spānijas, Grieķijas, Rumānijas un Čehijas. Latviju projektā pārstāv RTU un Izglītības un zinātnes ministrija.

Ir atzinīgi vērtējams, ka vismaz daļa nozares dalībnieku un politikas veidotāju apzinās vērtību, ko virzībai uz patiesi mūsdienīgu ūdens resursu pārvaldību un izmantošanu dotu ciešāka mijiedarbība, savstarpēja komunikācija un izpratne visu nozares dalībnieku starpā, vienotu mērķu noteikšana, pieredzes, zināšanu un tehnoloģiju pārnese.

Nozare strauji noveco

Lai panāktu mijiedarbību, ir būtiski apzināt nozares cilvēku resursus.

Uzņēmumos, kas nodrošina ūdensapgādes un kanalizācijas pakalpojumus Latvijā, strādā vairāk nekā 2500 cilvēku. Ņemot vērā ūdens nozares ciešo saikni ar tautsaimniecības jomām, droši var teikt, ka ar nozari saistīto cilvēku skaits ir ievērojami lielāks. Skarbā realitāte diemžēl ir tāda, ka ūdens apgādes, notekūdeņu, atkritumu apsaimniekošanas un sanācijas nozarē strādājošie strauji noveco. 2018. gadā vidējais nodarbināto vecums nozarē bija 49,6 gadi, bet 2019. gadā – jau 51,9 gadi, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Skatoties dažādu nozaru griezumā, tas ir augstākais rādītājs Latvijā. Tas ir uzskatāms pierādījums nepieciešamībai nozarē iepludināt "jaunas asinis" – zinošus un ieinteresētus jaunos speciālistus.

Apzina iesaistītos

Zināšanu zelta trijstūri veido profesionālās izglītības iestādes, augstākās izglītības iestādes un industrija. Vērtējot situāciju Latvijā, redzams, ka universitātes un profesionālās izglītības iestādes sadarbojas ar industriju, taču tās īsti nesadarbojas savstarpēji. Apzinot izglītības iestāžu pedagogus un mācībspēkus, piedāvātās programmas, mēs varētu veicināt konkurētspējīgāka izglītības piedāvājuma veidošanos. Labs piemērs ir 2020. gadā RTU un Latvijas Universitātes (LU) kopīgi izveidotā bakalaura programma "Biotehnoloģija un bioinženierija", kas sagatavos augsti kvalificētus speciālistus un zinātniekus, kuri spēj konkurēt gan vietējā, gan starptautiskā zinātniskā darba tirgū dažādās biotehnoloģijas un bioinženierijas nozarēs. Tā tiek īstenota sadarbojoties abu universitāšu vadošajiem pētniekiem un piesaistot ārvalstu ekspertus.

Būtu vēlama gan horizontālas sinerģijas veidošanās universitāšu, kā arī koledžu un profesionālo skolu starpā, gan vertikāla sinerģija starp profesionālās un augstākās izglītības iestādēm. Tas ļautu pilnveidot mācību programmas, piesaistīt vieslektorus utt. Bet pats galvenais – tas jauniešiem dotu daudz lielāku skaidrību par nākotnes izglītību un karjeru. Nereti jaunieši mācības šai jomā izvēlas nejaušības vadīti, daļa tās nepabeidz, bet citi neredz motivāciju tās turpināt pēc profesionālās izglītības iegūšanas.

Lai virzītos tuvāk šim mērķim, citā ar Eiropas atbalstu īstenotā starptautiskā projektā "PoVe Water" ("Pilot Platform of Vocational Excellence Water", Nr. 612632-EPP-1-NL-EPPKA2-SSA-P) veicam profesionālo izglītības iestāžu un koledžu pedagogu kartēšanu. Šajā projektā kopā ar partneriem no Nīderlandes, Čehijas, Maltas un Skotijas piedalās arī RTU un RTU Olaines tehnoloģiju koledža. Projekta mērķis ir veicināt profesionālo izglītību un profesionālo izcilību ūdens nozarē.

Latvijā esam veikuši nozares zinātnieku kartējumu, un saprotam, ka ieguldījumu sniedz 55 zinātnieki. Plānā ir īstenot arī augstākās izglītības iestāžu mācībspēku kartēšanu.

RTU un LU katra nodrošina vienu trešdaļu ar aktīvajiem zinātniekiem, kuri pētījumus veic ūdens aprites ciklā. Tālāk seko Latvijas Lauksaimniecības universitātes zinātnieki un ievērojami mazāko daļu nodrošina BIOR, Vides risinājumu institūts, Latvijas Valsts mežzinātnes institūts "Silava" un Daugavpils Universitāte. Māris Kļaviņš (LU) un Tālis Juhna (RTU) vada atpazīstamākās zinātnieku komandas. LU zinātnieku izpildījumā pieminētais ūdens aprites cikls tiek galvenokārt apskatīts no vides zinātņu, lauksaimniecības un bioloģijas zinātņu, zemes un planētu zinātņu skatupunkta. Savukārt RTU zinātnieki specializējušies inženierzinātnēs un materiālzinātnēs.

Nozares straujākā attīstībā ieinteresēti ir arī Latvijas Ūdensapgādes un kanalizācijas uzņēmumu asociācijas (LŪKA) un tīro tehnoloģiju klastera "Cleantech Latvia" biedri.

Ilgtspējīga ūdens resursu apsaimniekošana ir viens no sabiedrības drošības stūrakmeņiem. Radot inovatīvus produktus un pakalpojumus, nozarei ir liels potenciāls risināt globāla mēroga problēmas, kas saistītas ar klimata pārmaiņu ietekmi, migrāciju, sabiedrības veselību, strauju iedzīvotāju skaita pieaugumu utt., un sekmēt ekonomikas izaugsmi.