Otrajā šī likuma lasījumā pirmo reizi pozīcija un opozīcija iebalsoja zinātnes finansējuma pieaugumu 0,1% no iekšzemes kopprodukta (IKP) katru gadu. Tas deva cerību, ka deputāti atzinuši zinātnes nepieciešamību, kaut gan pēc tam daļa atzina, ka ir kļūdījušies. Zinātnieki strādā, veidojot stratēģiskos plānus - ir Nacionālā inovāciju programma, ir Tautsaimniecības vienotā stratēšija. Latvijā noteiktas prioritārās zinātņu nozares: informāciju tehnoloģijas, materiālzinātnes, biotehnoloģija un farmācija, koksnes tehnoloģija un nacionālās zinātnes – letonika. Aktualitātes saglabājas: likumdošana, finansējums, ES līdzekļu apguve, pastiprināta doktorantūras un pēcdoktorantūras sistēmas attīstība, lai ieplūdinātu zinātnē jaunus spēkus, zinātnes un tehnoloģisko parku izvēršana, lai saistītu zinātni ar uzņēmējdarbību. Un – nacionālo humanitāro zinātņu speciāla finansēšana, atdalot tās no lietišķās zinātnes.
Tieši šīm vitāli svarīgajām problēmām īpašu vērību veltījusi LZA - intelektuālā īpašuma aizsardzībai, doktorantūrai, ES struktūrfondu piedāvātajām iespējām zinātnes infrastruktūrā.
6. - 7. aprīlī notiks intelektuālā īpašuma aizsardzībai veltīta konference, kuru organizē Latvijas patentu Valde, un LZA telpās visu mēnesi būs skatāma zinātnes sasniegumu izstāde, lai uzņēmēji un ražotāji redzētu zinātnieku piedāvāto.
Īpaša runa ir par Latvijai nozīmīgo letonikas programmu.
Letonika ir zinātņu nozare, kura visplašākajā aspektā pēta valodu, vēsturi, kultūru - no vissenākajiem laikiem līdz mūsdienu Latvijai. Šis virziens aktīvi attīstās jau desmit gadu. Publicēts desmitiem monogrāfiju un simtiem zinātnisko rakstu. Latvijas Zinātņu akadēmija 30 izbraukumu sēdēs Latvijas novados un trijos Sēlijas kongresos rosinājusi inteliģences un skolu jauniešu pētniecisko domu. LU mācību spēki, lai izzinātu latvisko, devušies tālās ekspedīcijās.
Letonika nenes peļņu, tā darbojas ilgtermiņā. Ja mēs Latvijā vēlamies redzēt “uz zināšanām balstītu sabiedrību”, tā nav iedomājama bez garīguma, kuru dod humanitārās zinātnes. Šodien tiek atzīts, ka rūpes par humanitāro zinātņu attīstību jāuzņemas valstij, atbalstot to no saviem līdzekļiem.
Lai novērtētu paveikto, atklātu jaunas pētījumu tēmas, aktivizētu nozarē strādājošos visu paaudžu un pētniecisko struktūru zinātniekus, 2005. gada 24. - 25. oktobrī notiks Letonikas I kongress.
Aicinām Jūs piedalīties! Sekciju sarakstā ir: letonikas avoti; arheoloģija, antropoloģija, etnoloģija: pētītā un mazpētītā; mutvārdu vēsture: 20. gs. personīgajā pieredzē un sociālajā atmiņā; sabiedrība, vide, valoda (vairākas sekcijas); Latvijas un latviešu identitāte mūsdienās (arī šai tēmai veltītas vairākas sekcijas); latviešu literatūra 20. - 21. gs.; Latvijas arhitektūra un māksla Eiropas kontekstā; ideju vēsture Latvijā; kristīgās vērtības un morāle mūsdienu Latvijā; Latvijas 19. - 20. gs. kultūra starptautisko procesu mijiedarbībā; letonikas zinātnes priekšmets un stratēģija. Paredzēts apspriest laikmetīgo pētniecības, informācijas uzkrāšanas un glabāšanas metožu ieviešanas rezultātus, dalīties pieredzē par latviešu valodu datorizācijas un globalizācijas laikmetā, par Latvijas mākslas vēsturi internetā. LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta Latviešu folkloras krātuve aicinās uz tradicionālo Kr. Barona dienas konferenci “Latvijas novadi: robežas un sastapšanās”. Būs “Neparastā letonika” - izstāde un diskusija.
Pieteikumus gaidām līdz 1. maijam: humana@lza.lv; litfom@lza.lv; lvi@lza.lv; latv@lza.lv; fsi@lza.lv
Lūdzu, dariet zināmu referāta tēmu, vēlamo sekciju. Norādiet savu vārdu, uzvārdu, darba (studiju) vietu, zinātnisko grādu, adresi, telefona un faksa numurus, e-pasta adresi.
Uz tikšanos zinātnes sasniegumu izstādē un Letonikas I kongresā!
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
