Attīstoties tehnoloģijām, "fintech" sāka savu uzvaras gājienu pēc 2008. gada pasaules finanšu krīzes. Pēc tās klasiskais finanšu sektors tika arvien ciešāk uzraudzīts un regulēts, samazinot baņķieru peļņas iespējas un prasot lielākas kapitāla rezerves, tomēr vienlaikus sniedzot lielākas garantijas noguldītājiem (100 000 EUR garantētā atlīdzība) un maksājumu veicējiem (vecas, bet stabilas maksājumu sistēmas).
"Fintech" Latvijā
Ir grūti nodalīt "fintech" Latvijā no visas pasaules, jo visa jaunā tehnoloģija ir mobila un bez robežām. Līdz ar to var tikai runāt par Latvijā operējošām vai reģistrētām kompānijām, piemēram, "Revolut" maksājumu kartes ir populāras Latvijā, taču tas nav Latvijas produkts.
"Fintech" uzņēmumus var iedalīt trīs lielās kategorijās: ātrie kredīti, savstarpējie maksājumi un citi pakalpojumi. Visticamāk, Latvijas iedzīvotājiem pazīstamākās ir ātro kredītu kompānijas – "4Finance", "Twino", "Mintos", "Creamfinance". Starp otrajiem var minēt "Monea", "Coinfide", "Swipe". Savukārt citus pakalpojumus sniedz "blockchain" tehnoloģijas kompānijas, piemēram "BitFury". Pēc "B-Hive" datiem, Latvijas "fintech" jaunuzņēmumu industrija 2017. gadā bija 878 miljonus ASV dolāru vērta. Salīdzinājumam – Latvijas banku sektora peļņa 2017. gadā bija 236 miljoni eiro. Jāatzīmē, ka daudzas no šīm kompānijām joprojām ir jaunuzņēmumi.
Kā nozare varētu attīstīties?
Ekspertu vidū izskan divas versijas par šī sektora tālāko attīstību. Vieni apgalvo, ka "fintech" "apēdīs" vecās bankas, otri – ka banku koncepts ir vecs kā pasaule un tās paliks. Patiesība ir kaut kur pa vidu. Jau tagad bankas ir sapratušas, ka to vecie modeļi vairs nav konkurētspējīgi, peļņas maržas krītas, daudzās valstīs ir pārāk daudz banku, tāpēc bankas investē jaunuzņēmumos vai arī cenšas pašas attīstīt savas tehnoloģijas. "Fintech" ir ļoti labs katalizators, kas stimulē uzlabot vecos, iesīkstējušos biznesa modeļus.
Negribētos piekrist viedoklim, ka "fintech" pārņems visu finanšu nozari. Bankas joprojām būs vajadzīgas, lai korporācijām un sarežģītiem klientiem nodrošinātu sarežģītus aizdevumu darījumus. Maza apjoma kredīti un maksājumi gan varētu arvien vairāk pāriet uz "fintech" platformām, kas ir lētākas un efektīvākas.
Tā saucamie "Big Tech" ("Amazon", "Google", "Facebook") gan varētu būt lieli konkurenti klasiskajām bankām, jo viņiem ir tieša pieeja individuālajiem klientiem un to vajadzībām (pirkumi, personīgā informācija). Līdz ar to viņi, iespējams, ar laiku būs izdevīgākā pozīcijā nekā bankas. Tiek pat uzskatīts, ka bankas varētu kļūt tikai par maksājumu apkalpotājām individuālajiem klientiem, bet saziņu ar klientu veiks "Big Tech" kompānijas.
Kādi ir iespējamie "fintech" riski?
Minēšu tikai dažus no riskiem, kas tuvākā nākotnē varētu rasties:
Ja bankrotē P2P aizdevumu platforma, kā piedzīt aizdoto naudu, nerunājot par ķīlu, ja tāda ir? Piemēram, Ķīnā 2018. gada jūlijā darbību pārtrauca 250 P2P aizdevumu platformas, izraisot paniku investoros. Īpašumtiesību jautājumu risināšana jaunajās platformās ir liels izaicinājums.
Kas notiek ar virtuālo maksājumu karšu atlikumiem, ja kartes operētājs bankrotē? Šajā gadījumā nedarbojas banku depozītu garantiju shēma, kas kompensē zināmu summu no konta atlikuma.
Kam pieder dati par darījumiem, kas veikti ar virtuālajām maksājumu kartēm? Vai tos var tirgot trešajām pusēm?
Kriptovalūtu biržu uzlaušanas vai bankrotu gadījumi raisa daudz jautājumu. Pēdējos gados ir bijuši vairāki gadījumi, kad biržas tika uzlauztas vai to operētāji pasludināja maksātnespēju. Ko šādos gadījumos darīt investoriem?
Kā regulēt virtuālās depozītu platformas (https://www.raisin.com/ un https://likwidity.com/)? Šīs sistēmas lauž līdzšinējos priekšrakstus par likviditātes nodrošināšanu, jo depozīti no vienas valsts brīvi plūst uz citām.
Tie ir tikai daži no jautājumiem, par kuriem jau laicīgi būtu jādomā, lai, kādu glābjot, nevajadzētu tērēt valsts budžeta naudu.
Vai "fintech" uzraudzīt?
"Fintech" tirgum attīstoties, rodas jautājums, vai šī joma būtu kaut kādā veidā jāuzrauga, lai regulācija nebūtu asimetriska (bankām cieša, bet "fintech" minimāla). Jautājums ir nopietns, tāpēc ir sasniedzis arī lielo pasaules valstu līderu darba kārtību. Starptautiskais Valūtas fonds un Pasaules Banka 2018. gada oktobrī savā gada mītiņā Bali pieņēma tā saucamo "Bali Fintech Agenda", kas ir ceļa karte turpmākai diskusijai par "fintech" iespējām un iespējamiem riskiem.
Kā zināms, jaunām lietām ir jārada labvēlīgi attīstības apstākļi, lai tās attīstītos un nestu augļus, tomēr jau laicīgi ir jādomā arī par to, kā izvairīties no iespējamām problēmām, kas var rasties pārāk straujas attīstības rezultātā. Kā piemērs var kalpot straujā ātro kredītu attīstība Latvijā un nebanku biznesa uzplaukums un noriets. Lai atceramies, cik grūti bija pretoties ātro kredītu lobijam un iestāties par aizdevumu likmju saprātīgu ierobežošanu, lai izvairītos no tā, ka daudzi cilvēki tiek ievilkti parādu jūgā. Arī nebanku bizness Latvijā plauka, līdz, tēlaini izsakoties, to piemeklēja salna vasaras vidū.
Kā "fintech" uzraudzīt?
Domāju, ka jāmācās no mūsu iepriekšējām kļūdām un jāsāk domāt par to, vai šī nozare, turpmāk strauji attīstoties, radīs kādus draudus Latvijas finanšu stabilitātei vai tomēr ne. Līdz šim publiski nav nācies dzirdēt diskusijas par šo jautājumu, bet, cerams, ekspertu vidū šāda diskusija notiek.
Ja eksperti vienosies, ka uzraudzība būtu vajadzīga, tad jādomā, kura institūcija to ir spējīga darīt. Redzot, cik lēni un ar kādām problēmām valsts pārvaldē virzās uz priekšu e-veselība, ir pamats jautāt, vai Latvijā ir kāda institūcija, kas būtu spējīga veikt "fintech" uzraudzību. Teorētiski P2P sistēmas būtu jāpārrauga FKTK, bet maksājumu sistēmas – Latvijas Bankai pēc to likumiskās piederības.
"Fintech" uzraudzība pasaulē?
Ņemot vērā, ka par "fintech" uzraudzību pasaulē vēl tikai aktīvi diskutē, nav daudz piemēru, uz ko atsaukties. Plašāk ir zināms par divām privātām kompānijām – BFA un R2A, kas konsultē valstu atbildīgās institūcijas par šīs nozares uzraudzību. Šīm kompānijām ir izstrādāti moduļi (nav lēti), kas palīdz sekot maksājumiem finanšu sistēmā un identificē "šaurās vietas". Šīs sistēmas var izmantot arī naudas atmazgāšanas uzraudzības nolūkos.
Iespējams, kādam no Latvijas jaunuzņēmumiem būtu jāpadomā par iesaistīšanos "regtech" un "suptech" aplikāciju un modeļu izstrādē. Šis ir perspektīvs virziens un dotu savu artavu naudas atmazgāšanas risku samazināšanā, kas Latvijā patlaban ir ļoti aktuāls temats.
Nobeigumā
Lai nebūtu tā, ka vairākas institūcijas Latvijā, kas pašreiz ir atbildīgas par daļu no "fintech" sektoru uzraudzības, katra pērk vai pati būvē atsevišķu sistēmu naudas atmazgāšanas identificēšanai vai "regtech" un/vai "suptech" nolūkos, valstī būtu jārada viena institūcija vai jādomā par funkciju optimizēšanu. Iespējams, diskusijas ap "ABLV Bank" kreditoru prasību apmierināšanu būtu vienkāršākas, ja būtu jau laikus padomāts par modernu banku un maksājumu uzraudzību, tostarp naudas atmazgāšanas jomā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
