Kārlis Langins: Slinkot, pūt un nīst ir daudz vieglāk
Foto: Privātais arhīvs

Otrdien ar draugiem aizgāju uz piketu pret bēgļu uzņemšanu Latvijā. Nevis, lai paustu atbalstu piketam, vai tā mērķim, bet, lai pasmietos par piketa dalībniekiem. Biju iztēlojies, ka piketa laikā, Dombrava ar Iesalnieku noraus sev apģērbu, atsedzot uz krūtīm uzzīmētu burkā tērptu Mildu. Diemžēl manas ekspektācijas nepiepildījās.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Pat vēl sliktāk, nacionāļu līderi uz piketu nebija ieradušies vispār, bet tie, kas bija ieradušies, bija ieradušies baiļu un nedrošības sajūtu dēļ, un pārstāvēja sabiedrības vismaznodrošinātākos slāņus.

Bet kāpēc nacionāļi ir tik irracionāli un populistiski, un kāpēc lielākajai daļai komplektā nāk rasisms un homofobija? Izrādās, ka nacionālismam pastāv korelatīva saikne ar vājāku intelektu. Runa nav par nespēju atcerēties vairāk faktu, bet drīzāk par vājāk attīstītu abstraktu domāšanu. Empātiski varu saprast cilvēku mulsumu, saskaroties ar informāciju par personām, kas maina dzimumu, kultūrām un sociālajām lomām, kas ir būtiski atšķirīgas no ierastajām, jo sabrūk viņu esenciālisma salmu namiņi un vienīgais glābiņš ir konservatīvismā, jo tas sola nodrošināt apstākļus pirms kultūršoka.

No vienas puses, varētu iemācīties kritisko domāšanu, vai paļauties uz zinošāku cilvēku viedokli, bet nē, tas ir pārāk grūti, vieglāk ir nīst un atgrūst.

Ir tāds termins kā invazīva suga, kas raksturo augu vai dzīvnieku, kurš ļoti strauji izplatās jaunā vidē, kur tam nav dabisku ienaidnieku, tādējādi nomācot vai iznīcinot pamatsugas. Tā Lielbritānijā sauca 61 000 latviešu, tā Latvijā šodien sauc 531 Sīrijas bēgli. Esmu gatavs saderēt, ka tieši termins "invazīva suga" daudziem lasītājiem šķitīs kā ļoti piemērots situācijai ar Sīrijas bēgļiem, taču šis fakts tikai apstiprinās, ka viņu nekoptais prāts ir vainojams pie tā, ka viņi tik viegli kļūst par populisma upuriem.

Zinātnieku vidū pastāv pretenzijas pret šī termina izmantošanu, jo tas atbilstu statiskai, vai radītai pasaulei, kur ķenguri dzīvot tikai Austrālijā un mērkaķi - Āfrikā. Konservatīvi noskaņotie cilvēki spītīgi atsakās atzīt faktu, ka pasaule katru dienu neatgriezeniski mainās, un mūsu attiecības uz zemes nav predefinētas.

Kā teica Ilmārs Šlāpins un arī citi pirms viņa, patriotisms ir nelieša pēdējais patvērums. Tā tas ir, ja runa ir par neliešiem, bet ne jau tik daudz mūsu valstī mītošie cilvēki ir nelieši, šeit savu lomu spēlē trūkums un bailes, šeit patriotisms ir vienkāršākais vai vienīgais patvērums. Un, jo vairāk trauksme tiks celta, jo vairāk cilvēku meklēs mierinājumu un kopības sajūtu konservatīvisma idejās.

Patiesie nelieši ir tie, kas apzināti ceļ paniku, izplatot nepārbaudītu, sagrozītu, vai pat pilnīgi nepatiesu informāciju. Kā spilgtākos no šī saraksta varu minēt Nacionālās apvienības pārstāvjus - Iesalnieku un Dombravu, kas savos twitter kontos selektīvi atlasa sliktākos piemērus vai acīmredzami nepatiesus apgalvojumus no visas pieejamās informācijas telpas, lai leģitimizētu savu naidu pret citu rasi nevis glābtu latviešu etnosa nākotni. Pats fakts, ka tik subjektīvi populisti par nodokļu maksātāju naudu ir uzturēti Saeimā, ir pret Latvijas nākotni vērsta kaitniecība.

Jāatzīst, ka bija laiks, kad arī es centos nošķirt patriotismu no nacionālisma, lai attaisnotu sava veida favorītismu, piemēram, pret Latvijas precēm, kaut arī apzinājos, ka šāda rīcība nav pareiza. Šādi rīkojos, lai izvairītos no iespējama apkārtējo nopēluma. Bet pērkot Dienvidkorejas televizorus, ASV telefonus, Vācijas automašīnas, spāņu apģērbu, izvēlēties divas reizes dārgāku tomātu, tikai tāpēc, ka tas ir Latvijas, ir "mazliet" liekulīgi. "Pērc Latvijas preci" ir novedis līdz tam, ka viesojoties Riga Food 2015 izstādē, gandrīz apraudājos, jo Latvijas pārtikas ražošanas nozare joprojām ir spējīga savākt tikai tēju, medu un iesālīt speķi.

Pasaule nav statiska un jebkurš sociālisma režīms ir pierādījums tam, ka izolēšanās un tiekšanās uz pašpietiekamību ir ceļš uz stagnāciju un personības degradāciju. Turpinot noslēgties un sevi žēlot, Latvijas vārds neiekļūs nākotnes hroniku lappusēs. Jau šobrīd Eiropas valstu robežām ir drīzāk simboliska nozīme un robežas starp kultūrām kļūs nemanāmākas. Bet, ja mēs gribam saglabāt savu kultūru vai daļu no tās, mums ir jāpadara tā pievilcīga citiem, nevis otrādāk, jo nevienam nepatīk čīkstulīgas un slinkas ņuņņas.

Šis ir autora viedoklis, kas var nesakrist ar "Delfi" redakcijas nostāju.
Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form