No zinātniskā viedokļa Letonika ir 60 tūkstošu grāmatu esence par Latviju un latviešiem visā pasaulē. Ar Letoniku ir saistītas simtiem tūkstošu metainformācijas (katalogi, kartotēkas un datu bāzes) vienību, kas reprezentē Latviju un latviešus sākot ar enciklopēdijām, kopotiem rakstiem un beidzot ar grāmatu nodaļām, rakstiem periodikā, izstāžu katalogiem, teātru programmām, pagastu ceļvežiem un uzņēmumu gada pārskatiem. Digitālā bibliotēka Letonika būs miljoniem datņu liela un dinamiska krātuve, kurā ikviens vienmēr varēs atrast, kā arī pievienot uzticamu informāciju – tekstus, attēlus un audiovizuālos materiālus neatkarīgi no tā, kur glabājas analogais oriģināls. Šādas informācijas glabāšana ir jebkuras Eiropas nacionālās bibliotēkas viena no pamatfunkcijām.
Vienlaikus ir jāuzsver, ka bibliotēka kā institūcija, lai arī būdama dziļi latviska, patiesībā būs ļoti demokrātiska vieta, kurā tiks gaidīts ikviens, kas vēlas izglītoties – neatkarīgi no dzimuma, vecuma, tautības vai jebkādām citām pazīmēm. Tādēļ Kultūras ministrija uzskata, ka Gaismas pili nedrīkst izmantot kā "nacionālo kārti" politiskajās spēlēs. Kreiso partiju brīžiem neadekvāti sakāpinātā reakcija uz Gaismas pils projektu faktiski ir jāvērtē kā mēģinājums šķelt sabiedrību pēc nacionālām pazīmēm. Šādi mēģinājumi nav pieļaujami, un tie ir kategoriski nosodāmi.
Tāpat Kultūras ministrija aicina apvienību Saskaņas centrs pirms paziņojumu izplatīšanas iepazīties ar savas kritikas priekšmetu, lai izvairītos no acīmredzami sagrozītas informācijas izplatīšanas. Gan Saskaņas centra mēģinājumi manipulēt ar bibliotēkas celtniecības izmaksām, gan izteiktais viedoklis par valsts budžeta plānošanu var liecināt tikai par šīs politiskās apvienības nezināšanu vai tendenciozitāti. Pēdējais variants gan šķiet ticamāks.
14.septembra paziņojums liecina, ka Saskaņas centrs mēģina manipulēt ar sabiedrisko domu, norādot nepareizas bibliotēkas celtniecības izmaksas. Tās ir mērāmas nevis daudzos simtos miljonu latu, bet gan, kā liecina konkursa piedāvājums, sasniedz 139.5 miljonus latu – summu, kas ir tuva prognozētajām celtniecības izmaksām, taču tā vēl tiks pakļauta būvniecības ekspertīzei un būvniecības konkursa gaitā var tikai samazināties. Dažādi hipotētiski aprēķini par iespējamo sadārdzinājumu un kredīta ņemšanu bibliotēkas celtniecībai, kā norāda eksperti, ir ļoti sakāpināti, tādēļ šo finanšu instrumentu pielietojums vairs netiek uzskatīts pat par diskutējamu variantu – bibliotēkas celtniecība "uz parāda", kas rada milzīgu sadārdzinājumu, no valsts puses ir noraidīta.
No budžeta plānošanas viedokļa nevar nopietni uztvert Saskaņas centra mēģinājumu iztēlot, ka pastāv izvēle – celt bibliotēku vai plānot pensiju pieaugumu. Tādas izvēles nav, jo bibliotēka attiecas nevis uz sociālo budžetu, bet gan uz valsts budžeta investīciju daļu. Tāpat kļūdains ir Saskaņas centra apgalvojums, ka apvienība šā gada budžeta grozījumos piedāvā atteikties no 30 miljonu latu piešķiršanas Nacionālās bibliotēkas projektam, jo tādi līdzekļi šā gada budžetā nav paredzēti – līdz ar to no tiem nav iespējams "atteikties".
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
