27. septembrī portālā DELFI tika publicēta vēstule - Latvijas inteliģences prasība valdībai turpināt īstenot Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) projektu. Aicinājumā Ministru kabinetam un LR Saeimai tika atgādināts, ka valdībai jāuzņemas pilna atbildība par "Latvijas Nacionālās bibliotēkas projekta īstenošanas likuma" ievērošanu un konsekventi jāturpina tā īstenošanu, rodot līdzekļus projekta pabeigšanai. Vēstulē tika piedāvāts racionāls priekšlikums - daļu iegūto līdzekļu (140 miljonus latu) no plānotās SIA "Lattelecom" privatizācijas novirzīt jaunās Nacionālās bibliotēkas ēkas būvniecībai. Vēstulē tika uzsvērts, ka iegūtie līdzekļi nevar tikt izlietoti īstermiņa problēmu risināšanā, bet ir jāiegulda valsts ilgtermiņa attīstībā, kas būtu drošs pamats uz zināšanām balstītas sabiedrības veidošanā.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma
Palasot komentārus zem šī un citiem DELFI publicētajiem rakstiem, radās iespaids, ka anonīmie komentētāji spēj tikai ķengāties, izgāzt dusmas un nopelt visu, kas neatbilst viņu viedoklim. Anonīmie komentāri, kas ir destruktīvi pēc savas būtības, apliecina tikai to, ka izglītošanās iespējas un kultūrvide valstī ir jāattīsta gaismas ātrumā.

Tāpēc šķiet svarīgi darīt zināmus tos viedokļus, kas par Latvijas Nacionālās bibliotēkas projektu pagājušās nedēļas laikā izteikti LNB Atbalsta biedrības mājas lapā www.gaisma.lv. Arī šie ir komentāri internetā, taču ar būtisku atšķirību – cilvēki, kas izteikuši savas domas, ir parakstījušies ar savu vārdu un uzvārdu, turklāt daudzi komentāri nav pat tieši par LNB projektu, bet gan par to, ka inteliģentās sabiedrības vairākums burtiski "brēc" pēc izglītotiem, kulturāliem līdzcilvēkiem, kuri sevi grib redzēt latviskā, ekonomiski plaukstošā un konkurētspējīgā valstī, kas pati spēj lemt savu likteni.

Lūk, daži spilgtākie komentāri no mūsu mājas lapas:

Ivars Mednis no Rīgas: "Ir lieliski, ja prot ko radīt, bet graša vērts ir tas, kurš neprot to glabāt, saglabāt, ar citiem dalīties un to nest Pasaulē. Kas mēs būtu bez Pumpura un Čaka, bez Raiņa un Aspazijas, utt. Jo lielāks vārda spēks, jo lielāka Tauta!"

Ilmārs Grīntāls no Ogres: "Iepazīstoties ar Kārļa Gopera LNB projekta realizācijas izmaksu un ieguvumu analīzi, manī vēl vairāk nostiprinājās viedoklis par LNB projekta neatliekamu realizāciju. Britu un ASV Kongresa bibliotēkas pieredze gandrīz 30 pakalpojumu sniegšanā ir vēl viens arguments šī projekta nozīmīgumam Latvijas konkurētspējas paaugstināšanā globālajā ekonomikā. Cilvēkresursu zināšanas, kompetence un prasmes kļūst par galveno resursu Latvijas ekonomikas izaugsmē. Galvenie LNB tiešie un netiešie ieguvumi un ietekmes : 1. uzņēmējdarbības un produktivitātes uzlabošana 2. investīciju palielināšana 3. izglītības līmeņa paaugstināšana 4. sekundārā ietekme uz tūrisma palielināšanu 5. LNB ēka var kļūt par Latvijas un Rīgas zīmolu Projekta apturēšana īsā laikā sagraus esošo LNB infrastruktūru."

Režisors Andris Gauja: "Gaismas pils īstenošana ļaus līdzsvarot izpratni par kultūru, kas mūsu sabiedrībā ir kļuvusi visnotaļ nabadzīga - aprobežojoties ar gatavu kultūras produktu paviršu, virspusēju patērēšanu, bez iedziļināšanās. "Gaismas pils" un tās informācijas sistēma būs spēcīgs impulss un motivācija sabiedrībai, īpaši jaunajai paaudzei, atsākt lasīt grāmatas. Un atcerēties, ka lasīšanai ir daudz vairāk dimensiju, nekā tikai kādā konkrētā brīdī "topā esošie" grāmatnīcās nopērkamie izdevumi vai bezgalīgi plašā un reizē bezgalīgi seklā interneta informācijas telpa. Arī arhitektoniski šis projekts būs viena no retajām paliekošajām vērtībām laikmetā, kad būvējam ēkas ar primitīvām funkcijām - iepirkumu un biroju centri, bezgaumīgi jaunie dzīvojamie projekti, banku filiāles utt. "Gaismas pils" - tā būs viena no vērtīgākajām lappusēm latviešu nacionālās arhitektūras vēsturē. Atteikšanās no projekta īstenošanas - tas būtu solis sabiedrības tālākas degradēšanās virzienā, nepārprotama zīme, ka Latvijas kultūra ir lemta bojāejai, vietu atstājot tikai tukšai civilizācijai, bez dvēseles."

Gunta Kāle no Rīgas: "Tīri cilvēcīgi man kā mazajam pilsonim bibliotēka ir nepieciešama, pat ja es to neapmeklēju. Ja netiek uzcelta sensolītā bibliotēka, mana valstiskā pašapziņa samazinās, samazinās jau tā līdz minimumam novestā cieņa pret Latvijas valsti un dotajiem solījumiem. Nedomāju, ka inflācijas piesaukšana ir iemesls. Iedzīvotāja (pilsoņa) cieņa pret savu valsti ir vērtīgāka."

Antra Paegle no Valmieras rajona,Bērzaines pagasta: "Esmu pagasta bibliotēkas vadītāja un zinot kādās telpās pašlaik atrodas LNB un galvenais jau tās vērtības, kas ir bibliotēkā. Esmu tikai par būvniecību."

Uzņēmējs Dzintars Koknēvičs: "Papildus visam kultūras mantojuma saglabāšanas ieguvumu sarakstam, ir jāatceras arī par projekta vērtību no arhitektūras viedokļa. Jo vairāk interesantu celtņu un ēku, jo vairāk tūristu, kuri tērē savus līdzekļus šeit."

Festivāla "Skaņu mežs" rīkotājs Viestarts Gailītis: "Šobrīd vienīgi biznesam ir modernas ēkas, bet bibliotēkai antikvariāta/muzeja stila infrastruktūra. Tas dod attiecīgo signālu jaunākiem cilvēkiem - mācieties kaut ko praktisku kā biznesu, akadēmiskā dzīve ir nodzeltējis papīrs, gados paveci un nefunkcionāli ideālisti, labākajā gadījumā ārzemju stipendijas. Iespaidīga bibliotēka ar mūsdienu infrastruktūru materializēs zināšanu sabiedrības ideju, ģenerēs ekonomikas izaugsmi caur to, ka padarīs pieejamāku pētniecību un liks uzsvaru uz virtuālajām tehnoloģijām, kā arī sekmēs intelektuālākus akcentus materiālistiskā pērc/pārdod sabiedrībā. Bibliotēkas apstādināšana iecementēs akadēmiskās dzīves kā arhaisku ideālistu kluba tēlu un Latviju atstās "mazāk kulturālo" un intelektuāli neizaicinošo valstu saimē. Turklāt, ņemot vērā bibliotēkas simbolisko nozīmi, tās celšanas apstādināšana neapšaubāmi būs nacionāla trauma intelektuāļiem, kas vēl vairāk sekmēs atsvešinātības un cinisma noskaņu Latvijā, tādējādi radot zināmu kaitējumu liberālās demokrātijas augsnei Latvijā."

Indra Ķempe no Liepājas: "Man nav skaļu šo parakstu pavadošu saukļu, bet man nežēlīgi apnicis, ka valdība savu "priekšzīmīgo politiku" parasti realizē represijās pret kultūru, izglītību un pirmajām nepieciešamībām."

Marija Gailīte no Rīgas: "Pašreizējais Nacionālās bibliotēkas stāvoklis dara kaunu visai valstij. Bibliotēka ir tautas kultūras līmeņa spogulis! Bez mūsdienīgas bibliotēkas jau drīzā nākotnē mums nebūs ne tikai strādnieku, arī inteliģences un kas tad pelnīs pensijas tiem, kas šodien uzstājas pret LNB projekta īstenošanu?"

Dzintra Maračkovska no Bauskas rajona: "Ieguvums - iespēja katram saņemt nepieciešamo informāciju bez maksas visa mūža garumā. Kaitējums finansiāli izpaudīsies tikai pēc ilgāka laika, bet pēc savas būtības tas līdzināsies tautas diskriminācijai kultūras un izglītības jomā."

Ieva Pakārkle no Rīgas: "Pilnīgi noteikti šis projekts ir jāīsteno. Tas nav apspriežami. Tas nav kārtējais lielveikals vai kazino, kuru radīšanā gan neviens nezin kāpēc neņemas uzsākt īpašas diskusijas. Ceru, ticu un zinu, ka šis projekts izdosies! Laba vēlējumi...."

Politoloģe Žaneta Ozoliņa: "Ikvienas nācijas identitātes pamatā ir tās intelektuālā krātuve, kuras saglabāšanai un uzturēšanai ir tikai viens līdzeklis - un tā ir bibliotēka."

Jānis Garančs, kurš šobrīd strādā Ķelnes institūtā Vācijā: "Pirmkārt, nevaru piekrist šādai jautājuma nostādnei - "Latvijas ekonomikā šobrīd ir grūti laiki un tāpēc (kārtējo reizi?!) jāizvēlas vai nu Bibliotēka - vai skolotāju algas, tilti un slimnīcas". Tā teikt ir vai nu muļķības apliecinājums vai ļaunprātīga maldināšana. Latvijas ekonomikā un sabiedrībā ir pietiekoši resursi – jomas, kuras uzkrājušas "tauku kārtu" uz pārējo nozaru rēķina, līdzekļi - kas jau gadiem ilgi tiek neproporcionāli sadalīti. Nauda nav jāņem no maznodrošināto iztikas līdzekļiem, bet gan no labklājīgākās sabiedrības daļas luksus izdevumu samazināšanas. LNB nav luksuss prece, skaista cepure, bet gan Latvijas tautas "organisma smadzeņu daļa". Otrkārt, projekts ir tālredzīgs, moderna bibliotēka ir "hibrīda" (digitāla + fiziskas telpas + kvalificēta personāla) vide - nevis tikai grāmatu glabātuve vai multimediju serveris/datubāze. Treškārt, iecerētās ēkas lielums (kas dažiem liekas pārspīlēts) blakus tam, ka efektīvi apvieno vairākas svarīgas funkcijas - ir īstā atbilde tam, ka Latvijas valsts kopš 1918. gada tik nepiedodami maz uzbūvējusi izglītībai, zinātnei, kultūrai - gan pēc ēku skaita, gan pēc kvadrātmetriem. Ceturtkārt, mēs nejutīsimies labi sabiedrībā, kur vienīgais, kas tautai jāmāk ir ievadīt PIN kodu kārtējam maksājumam par importētu pirmās nepieciešamības preci, kas ražota valstīs, kur modernas, plaši apmeklētas bibliotēkas ir pašsaprotama lieta. Es nenovēlu dzīvot vidē, par kuru var teikt: "aklo valstībā vienacis ir karalis!". Nobeigumam varu piebilst citu gudro sakāmvārdu: "Iedodot zivi izsalkušajam - tas būs paēdis šodien, bet atkal izsalcis rītdien. Iedodot makšķeri un iemācot ar to rīkoties - šis izsalkušais būs paēdis šovakar un visu pārējo mūžu."

Piektdien, kad iesniedzām vēstuli Ministru kabinetam un Saeimai, aicinot neapturēt LNB projekta īstenošanu, kopā ar mums vēstuli bija parakstījuši 800 cilvēku. Līdz šīs nedēļas sākumam savākti jau ap 1000 parakstu. To vākšana LNB Atbalsta biedrības mājas lapā www.gaisma.lv turpināsies līdz brīdim, kad valdība un Saeima pieņems konkrētus lēmumus, kas apliecinās to spēju pildīt likumu par Latvijas Nacionālās bibliotēkas projekta īstenošanu.

Šis ir autora viedoklis, kas var nesakrist ar "Delfi" redakcijas nostāju.
Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form