Latvijas Mākslinieku Savienības valdes un revīzijas komisijas atklātā vēstule

Pēdējā laikā ar masu saziņas līdzekļu starpniecību ir uzsākta kampaņa ar mērķi diskreditēt Latvijas Mākslinieku savienības (LMS) valdes darbu. LMS valdei un mums kā tās locekļiem nekas nav iebilstams pret objektīvu kritiku – diskusija un atšķirīgu viedokļu apmaiņa ir pat nepieciešama, lai LMS kā sabiedriska organizācija varētu veiksmīgi darboties un aizstāvēt visu savu biedru intereses. Taču to pašu nevar teikt par labi organizētu nepatiesu apmelojumu straumi, kas šobrīd līst pār LMS valdi.

Lai saprastu, kas un kāpēc šobrīd cenšas diskreditēt LMS valdes darbu, nepieciešams atbildēt uz jautājumu: kāpēc vispār sākās skandāls? Pirms pusgada notika LMS kongress un jaunievēlēta valde un revīzijas komisija, uzsākot darbu, veica iekšējo auditu, un pavērās aina, kas ne tikai šokēja ar savu nesaimnieciskumu, bet valdes nolīgtais jurists arī atklāja nelikumības vairākos iepriekšējās valdes darījumos ar nekustamo īpašumu. Valde, iepazinusies ar audita rezultātiem un jurista secinājumiem, tos nosūtīja KNAB, lūdzot izmeklēšanu. Šajā brīdī tad arī sākās ažiotāža ap šogad kongresā ievēlētās LMS valdes darbu. Vispirms kultūras ministre Helēna Demakova "kā LMS ierindas" biedre rekomendēja "necelt lieku skandālu".

Tomēr valde uzskatīja, ka darījums ar Dzintaru Mākslinieku namu (kadastrālā vērtība vien 168420 latu), kuru iepriekšējais LMS prezidents E. Rozenbergs, apmānot valdi (valde tika informēta, ka darījuma summa ir 110000 latu ), bija pārdevis par 14400 latiem, ir izskatīšanas vērts. Gala rezultātā LMS nesaņēma arī šos 14 tūkstošus latu, bet vērtīgais īpašums Jūrmalā nonāca ārzonas kompānijas Crossinvest Limited īpašumā. Audits arī atklāja, ka citi bijušie LMS prezidenta darījumi nav mazāk interesanti – piemēram, E. Rozenbergs ir pārdevis savai sievai salona Māksla (Rīgā, Brīvības iela 52, ap 300 m2) kapitāldaļas par 2000 latiem, kas ļāva šai ģimenei privatizēt telpas Rīgas centrā. Var saprast E. Rozenbergu un viņa komandu, kas uzzinot par izmeklēšanas uzsākšanu, uzvedas līdzīgi kā zaglēns tirgus laukumā, kurš, lai novērstu no sevis uzmanību, sauc "ķeriet zagli!". Taču neizpratni izraisa LMS ierindas biedres H. Demakovas pozīcija, kas, uzzinot šo informāciju, ne vien piedāvāja LMS valdei palīdzību – "noorganizēt Kultūras ministrijas pasūtītu auditu", bet izplatīja baumas, ka jaunā LMS valde it kā veidojot shēmas, lai pazudinātu LMS.

Kas tad ir tas, ko KNAB izmeklēšanā neieinteresētie pārmet jaunajai LMS valdei? Vieni vienīgi apmelojumi.

Pirmais apmelojums. Ka audits esot veikts tendenciozi un LMS valde esot pret neatkarīgu auditu. Pirmkārt, ja audits būtu veikts tik tendenciozi, kā to mēģina pasniegt "taisnības cīnītāji", tad diez vai KNAB to pieņemtu izmeklēšanas uzsākšanai.

Otrkārt, par likumpārkāpumiem LMS agrāko vadītāju darbā liecina pilnīgi neatkarīga, ne šīs valdes laikā veikta revīzija. Proti, arī Valsts kontrole (2003.g.), veicot LMS valsts budžeta līdzekļu revīziju, konstatēja likumpārkāpumus un nosūtīja tos Valsts policijas Galvenās Kriminālpolicijas pārvaldei krimināllietas ierosināšanai (šo faktu E. Rozenbergs un viņa domubiedri līdz šim slēpa no citiem LMS valdes locekļiem un biedriem). Treškārt, LMS valde nav pret neatkarīgu auditu. Tāds jau pēc KNAB un LMS valdes ierosinājuma notiek, to veic zvērināts revidents. Tas, pret ko iebilst LMS, ir nevis neatkarīgs audits, bet Kultūras ministrijas pasūtīts audits. Kāpēc? Pirmkārt, jau tāpēc, ka LMS ir neatkarīga sabiedriska organizācija – biedrība, kura tāda grib arī palikt. LMS vēlas būt neatkarīga no Kultūras ministrijas, jo vairāk tāpēc, ka nevēlas tikt ievilkta vai izmantota kāda politiska spēka interesēs.

Otrais apmelojums. Ka LMS biedriem izsūtītais iekšējais audits it kā esot cenzēts. LMS valdes izsūtītajos dokumentos no teksta ir izņemti tajos minēto personu personas kodi un zemes gabalu kadastrālie numuri. Ņemot vērā, ka pilnais audita variants kopā ar pielikumu – dokumentāciju ir gandrīz 300 lappušu biezs, LMS biedriem nosūtītajam saīsinātajam audita variantam nav pievienots arī pielikums ar dokumentāciju. Audita pilnais variants ar pielikumu – dokumentāciju atrodas pie LMS atbildīgās sekretāres un ir pieejams biedriem.

Trešais apmelojums. Ka LMS biedriem neesot iespējams iepazīties ar visiem LMS dokumentiem, jo tie tiekot slēpti. Daļa dokumentu kādu brīdi tik tiešām nav bijuši pieejami – tie bija nepieciešami KNAB , kā arī ar tiem strādāja zvērināts revidents. Daži biedri, kas gan ļoti labi zināja, kur atradās šie dokumenti, mēģināja nekaunīgi spekulēt ar šo faktu.

Ceturtais apmelojums. Ka notikusi izrēķināšanās ar LMS galerijas vadītāju Inesi Baranovsku. Faktiski, I. Baranovska netika atlaista. Baranovska nestrādāja LMS, bet gan SIA "Saimnieks – MS". Tiesiskās attiecības, kuras starp SIA "Saimnieks – MS" un LMS bija izveidojusi iepriekšējā valde, bija nelikumīgas. Tāpēc SIA "Saimnieks – MS", kurā strādāja Baranovska, tika reorganizēta un LMS galerijas vadītāja štata vieta tika likvidēta. Daudzi LMS biedri bija izteikuši neapmierinātību (par to liecina arī deviņdesmit četru mākslinieku parakstītā un kultūras ministrei H. Demakovai nosūtītā vēstule) par to, kā tiek organizēts galerijas darbs, nespējot, piemēram, noorganizēt Rudens izstādi. Savukārt, Rudens izstāde LMS galerijā netika noorganizēta tieši tāpēc, ka tas neietilpa I. Baranovskas plānos. Ņemot vērā iepriekšminēto, uz jaundibināto galerijas vadītāja vietu valde nolēma izsludināt konkursu. Savukārt, I. Baranovska, kurai neviens neliedza un joprojām neliedz piedalīties šajā konkursā, izvēlējās citu ceļu – iesaistījās nelikumīgā darbībā, lai panāktu sev vēlamu darba līguma parakstīšanu ar atpakaļejošu datumu.

Piektais apmelojums. Ka LMS muzeja direktore Sandra Krastiņa vairākkārt ir vērsusies pie LMS valdes ar lūgumu veikt kolekcijas inventarizāciju un pārvērtēšanu, taču nav saņēmusi nepieciešamo atsaucību un atbalstu. Patiesībā inventarizācija notiek un LMS valdes sēdes protokols Nr. 15 (19) liecina, ka valde pati ierosinājusi kolekcijas pārvērtēšanu.

Sestais apmelojums. Par to, ka pašreizējā LMS valde iecerējusi saimnieciskas mahinācijas. Eksistē pat trīs atšķirīgas "saimniecisko mahināciju" versijas. Pirmā, pašreizējā valde meklējot nelikumības iepriekšējās LMS vadības darbā, jo pati kaut kad nākotnē esot iecerējusi saimnieciskas afēras. Diezgan interesanta loģika – tā vien šķiet, ka šī viedokļa paudēji ir gatavi ticēt, ka agrāko gadu nelikumīgā darbība tiek studēta kā kāda klasika jaunu afēru realizācijai. Otrā "saimniecisko mahināciju" versija skan: valde izšķērdē LMS līdzekļus – 4000 latu tiekot maksāts Martinam Zemītim par jauna saimniekošanas modeļa izstrādi; šim pašam Martinam Zemītim esot noteikta 1500 latu liela mēnešalga; ir prēmēta Revīzijas komisijas priekšsēdētāja Lilija Dinere. Pirmkārt, minētie 4000 lati tiek izmaksāti nevis Martinam Zemītim, bet ir kopējais finansējums jauna efektīvāka saimnieciskā modeļa izstrādei. Tie tiek maksāti nevis Martinam Zemītim, bet gan arhitektiem, ekonomistiem un citiem speciālistiem, kas tiek pieaicināti pie šī projekta izstrādes. Martins Zemītis no šiem 4000 latiem nesaņem ne santīma. Otrkārt, Martinam Zemītim tik tiešām ir noteikta 1500 latu liela mēnešalga. Agrāk LMS īpašumus apsaimniekoja šoferis un šā brīža rezultāts ir tāds, ka pieņemamā stāvoklī atrodas vienīgi Zvārtavas pils, daudzi objekti nemākulīgas saimniekošanas rezultātā ir pazaudēti, citi galēji nolaisti vai sabrukuši. LMS īpašumā un pārvaldījumā ir vairāki nekustamie īpašumi. Lai tos paglābtu no sabrukšanas un pazaudēšanas, nepieciešams profesionāls saimniecisks darbs.

Savukārt, L. Dinere nav saņēmusi prēmiju, bet viņai likumīgi kompensēti izdevumi par LMS revīzijas organizēšanu un koordinēšanu. Trešā un smagākā "saimniecisko mahināciju" versija skan: pašreizējā valde iecerējusi pārdot LMS piederošo mākslas darbu kolekciju. Proti, par to liecinot tas, ka LMS valde it kā negribot visu LMS piederošo kolekciju iekļaut Nacionālajā krājumā. Lai LMS kolekcija iegūtu šādu statusu, tam ir nepieciešami samērā lieli līdzekļi. LMS valde nav ne piekritusi, ne noraidījusi šādu iespēju, tā šobrīd izvērtē finansiālās un praktiskās iespējas to darīt, kā arī pēta topošo muzeja likumprojektu. Ja runājam par to, ka vērtīgi, tostarp

Nacionālajā krājumā iekļaujami mākslas darbi varētu nonākt privātīpašumā, LMS valde ieteiktu pievērst uzmanību kultūras ministres H. Demakovas šā gada 23. septembrī noslēgtajam Sadarbības līgumam, saskaņā ar kuru gan "laikmetīgās mākslas darbi, kas visspilgtāk raksturo pašreizējos mākslas procesus vai speciāli radīti Laikmetīgās mākslas muzeja projektiem", gan "mākslas darbi, kas radīti 20.gs. un ar savu idejisko un formālo struktūru ir ietekmējuši pašlaik notiekošos mākslas procesus" var nonākt Aizkraukles bankas īpašumā. Proti, saskaņā ar kultūras ministres H. Demakovas parakstīto līgumu Aizkraukles banka, gadu par to iepriekš brīdinot, var vienpusīgi lauzt sadarbības līgumu ar Kultūras ministriju un tādā gadījumā mākslas darbi nonāk bankas īpašumā.

LMS viceprezidente Ivonna Veiherte

LMS valdes loceklis Ivars Poikāns

LMS valdes locekle Solveiga Vasiļjeva

LMS valdes loceklis Juris Ģērmanis

LMS valdes loceklis Ģirts Burvis

LMS revīzijas komisijas priekšsēdētāja Lilija Dinere

LMS revīzijas komisijas locekle Baiba Vegere

LMS revīzijas komisijas locekle Rita Šmagre-Žīgure

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form