Kopš tā laika, kad Latvija sākusi savu ceļu pretim Eiropas Savienībai, valdības dokumentos tiek atzīta nepieciešamība regulāri un objektīvi informēt Latvijas iedzīvotājus par integrāciju ES, sniedzot precīzu un visiem pieejamu informāciju. Tāpat tiek uzsvērta nepieciešamība pēc atgriezeniskās saites, kuru radītu sabiedrība, reaģējot uz valdības pasākumiem un paužot savas domas. Kā ļoti svarīgs informēšanas komponents tiek minēts arī diskusija un domu apmaiņas aktivizēšana. Taču, šķiet, Latvijas iedzīvotāji nejūtas pārāk labi informēti, kas, protams, liedz viņiem iespēju piedalīties racionālā diskusijā.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma
Pārlūkojot “Ziņojumu par stratēģijas integrācijai Eiropas Savienībā izpildi. 2001. gada decembris”, iespējams uzzināt, ka sabiedrības informēšanai nav paveikts maz – Latvijas iedzīvotāji var izmantot gan Eiropas integrācijas biroja, gan Saeimas ES informācijas centra, gan Eiropas Komisijas Delegācijas ES Informācijas centra, gan 34 ES informācijas punktu reģionālajās bibliotēkās informatīvos pakalpojumus.

2001.gada pirmajā pusē Eiropas Integrācijas biroja (EIB) vadībā starpministriju Koordinācijas darba grupa sabiedrības informēšanai iesaistītās institūcijas izdeva 14 ar ES jautājumiem saistītus bukletus, kā arī dažādas faktu lapas, noorganizēja vairāk kā 150 informatīvu pasākumu.

Tāpat 2001. gadā sadarbībā ar Sorosa fondu, Tieslietu ministriju un r/s “Labvakar” 2 reizes mēnesī tika veidots raidījums “1=1” (LTV1 un LTV2 latviešu un krievu valodā). Katru nedēļu tika veidots raidījums “Eiropas atslēgas” (Latvijas Radio).

Tāpat ES tēmai tika veltīti tādi raidījumi kā “Eiropas nolaupīšana”, “Erudīts” (TV) un “Eiropas klubiņš”, “Virziens Eiropa” un “Eiropa un mēs” (radio).

Savukārt Saeimas ES informācijas centrs regulāri piedāvāja informāciju par ES Latvijas reģionālajai presei, kā arī izdod “Eiroziņas”. Informatīvajās aktivitātēs iesaistījās arī Eiropas Kustība Latvijā un Klubs “Māja” – jaunatne vienotai Eiropai, kuri, tāpat kā citas nevalstiskas organizācijas rīkoja diskusijas, seminārus un citus pasākumus, piemēram, jau par tradīciju kļuvušo “Eiropas Nedēļu”.

Tomēr par spīti daudzajiem pasākumiem, statistikas dati, kas iekļauti “Eirobarometrs 2001” (iedzīvotāju aptauja veikta 2001. gada oktobrī, pētījums izlaists 2002. gada martā) atklāj daudz pesimistiskāku ainu par iedzīvotāju informētību un ieinteresētību jautājumos, kuri saistīti ar ES.

Runājot par iedzīvotāju informētības par ES pakāpi viņu pašu vērtējumā, jāatzīst, izbrīnu rada mazais to iedzīvotāju skaits, kuri jūtas informēti par ES paplašināšanos vai par savas valsts pievienošanās ES gaitu gan Latvijā gan kandidātvalstīs vispār. 72% Latvijas iedzīvotāju nejūtas pietiekami informēti vai vispār nejūtas informēti par ES paplašināšanos. 74% Latvijas iedzīvotāju nejūtas informēti par Latvijas pievienošanos ES.

Sevišķi Latvijas iedzīvotāju efektīvu informēšanu par ES, iespējams, varētu kavēt iedzīvotāju nelielā ieinteresētība informācijā par ES – Latvijas iedzīvotāji ir 2. neieinteresētākie starp kandidātvalstu iedzīvotājiem – 26% Latvijas iedzīvotāju vispār nepievērstu uzmanību ziņai par ES, 54% pievērstu tai maz uzmanības.

Protams, nevar teikt, ka Latvijas iedzīvotāji pavisam nebūtu informēti. Vairums cilvēku Latvijā ir kaut ko dzirdējuši par ES un tās institūcijām. 98% Latvijas iedzīvotāju ir dzirdējuši par ES, 72% ir dzirdējuši par Eiropas Parlamentu un par Eiropas Komisiju Latvijā ir dzirdējis 61% iedzīvotāju. Tāpat Latvijā 93% iedzīvotāju ir dzirdējuši par Latvijas vēlmi pievienoties ES.

2001. gada decembra ziņojumā par stratēģijas integrācijai Eiropas Savienībā izpildi kā galvenais šķērslis sabiedrības efektīvai informēšanai tiek minēts ierobežotais finansējums, kā arī informācijas plūsmas un konkrētu mērķauditoriju interešu analīzes trūkums.

Šis ir autora viedoklis, kas var nesakrist ar "Delfi" redakcijas nostāju.
Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form