Lauris Bokišs: Ēnu diena visu gadu jeb kā saprast, kāpēc jāmācās
Foto: Shutterstock

Kā ierasts, februāra vidū aizvadīta kārtējā Ēnu diena, kuras mērķis ir veicināt skolēnu izglītības satura sasaisti ar reālo dzīvi. Bērnībā un agrā jaunībā mēs visi dzīvojam romantiskās ilūzijās par savu sapņu profesiju un redzam vienīgi to patīkamo pusi. Bērns var sapņot kļūt par veterinārārstu, jo zina, cik jauki ir paspēlēties ar suni vai paglaudīt kaķi, taču tam ir visai maz sakara ar profesijas ikdienu. Ja par mazuļu ilūzijām varam pasmaidīt, daudz bēdīgāk ir tad, kad jaunieši pieļauj līdzīgas kļūdas profesijas izvēlē un piedzīvo vilšanos, sekojot idealizētiem, taču nereti aplamiem priekšstatiem. Tāpēc Ēnu dienas rīkotāji dara svētīgu darbu, palīdzot skolēniem mērķtiecīgi plānot karjeru un atbilstoši sagatavoties darba tirgum. Taču šaubos, vai ar vienu dienu gadā pietiek. Kāpēc gan nepadarīt īsceļus starp skolēniem un darba devējiem par pašsaprotamu mūsdienīgas izglītības sastāvdaļu?

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Ēnu dienas pieaugošā popularitāte gan skolēnu, gan darba devēju vidū liecina, ka jauniešu interese par dažādām profesijām kļūst aizvien apzinātāka, savukārt darba devēji saredz iespēju motivēt savus nākamos kolēģus izdarīt atbildīgu izvēli. Ēnu dienas rīkotāji atzinuši, ka pēdējos gados jaunieši ļoti mērķtiecīgi ēno profesijas, kurās vēlas iegūt izglītību un strādāt.

Tas parāda arī to, ka daudziem skolēniem ir nepieciešamība sasaistīt skolā apgūstamās zināšanas ar reāliem profesijas izaicinājumiem nākotnē, saprast, ko patiesībā nozīmē ikdienā būt ārstam, programmētājam vai žurnālistam. Taču šajā laukumā ir vēl kāds spēlētājs, kuram Ēnu dienā neviens nepievērš uzmanību, – skolotājs, kuram atbalsts mācību satura sasaistē ar reālo dzīvi vajadzīgs ne mazāk kā skolēnam.

Tas laiks, kad skolas gatavoja jauniešus tikai konkrētai profesijai, ir pagājis. Mūsdienīga izglītība nozīmē spēju sadarboties, pieņemt lēmumus, būt patstāvīgiem un izmantot vienā jomā gūto pieredzi un prasmes uzdevumu risināšanai citās jomās. Pasaule ir tik strauja un mainīga, ka skolotājs nevar izsekot tendencēm darba tirgū un visām jaunākajām tehnoloģijām vai iedziļināties, kā jauninājumi vienā, iespējams, šauri tehniskā, jomā var tikt pārnesti uz citu, daudz plašāku.

Toties darba devēji šīs tendences pazīst un testē, veiksmīgākās ieviešot savas iestādes vai uzņēmuma ikdienā. Tāpēc vispārējā izglītībā ir vajadzīgi īsceļi, darba devējiem regulāri tiekoties ar skolotājiem un skolēniem un skaidrojot, kā teorētiskās zināšanas transformējas praksē, ļaujot radīt jaunus produktus, pakalpojumus un pat profesijas.

Gan pašreizējās, gan jaunās profesijas prasa aizvien lielāku prasmi pielāgoties un mainīties atkarībā no tirgus, kurā speciālists strādā, produktiem, kurus rada, organizācijas kultūras, kas jāpieņem un jāīsteno. Iespēja apmeklēt kādu iestādi vai uzņēmumu un tikties ar darba devēju, pie kura nākotnē gribētos strādāt, ir lieliska izdevība skolēnam redzēt, kā dažādas teorētiskās zināšanas tiek pielietotas konkrētās profesijās vai nozarēs.

Vienu un to pašu zināšanu pielietojums var ļoti atšķirties, tas atkarīgs no katra darbinieka pienākumiem konkrētajā uzņēmumā. Savukārt darba devēji visus šos pielietojumus labi pārzina gan darba organizācijā, gan produktu un pakalpojumu izveidē un darbā ar klientiem. Skolotāji to var iztēloties vai izlasīt, taču reālās dzīves piemērs ar konkrētu prasmju nozīmes skaidrojumu būtu daudz labāks atbalsts, kas palīdzētu plānot mācību stundu saturu un motivēt skolēnus apgūt tieši viņiem nepieciešamās prasmes.

Ir pienācis laiks rādīt piemēru, kā darba devējiem svarīgās zināšanas caur mācību saturu ienest skolās. Tā ir darba devēju iespēja iesaistīties kvalitatīvas izglītības veidošanā biežāk nekā vienu dienu gadā. Darba devējiem ir resursi un zināšanas. Tā vietā, lai pieprasītu pārmaiņas, viņi paši var kļūt par pārmaiņu aģentiem un dot vajadzīgo grūdienu un atbalstu izglītības sistēmai attīstīties tādā ātrumā, lai tā pietuvotos vispārējam attīstības tempam un spētu uzrunāt nākotnes profesionāļus šodienas, nevis 10 vai 15 gadus vecu mācību grāmatu valodā.

Šis ir autora viedoklis, kas var nesakrist ar "Delfi" redakcijas nostāju.
Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form