Ļevs Rusilo: Attālinātās mācības – murgs vai vērtīga pieredze?  (47)

Rīgas Juglas vidusskola saskārās ar tām pašām problēmām, kā visas vispārējās izglītības iestādes visā Latvijā, tomēr mēs mobilizējām visus resursus attālināto mācību pilnvērtīgai uzsākšanai. Atslēgas vārds šeit bija sadarbība, savstarpēja sapratne, atbalsts un pretimnākšana problēmu risināšanā. Un – ne mazāk svarīgi – maksimāla digitālo iespēju izmantošana (no Microsoft Teams līdz WhatsApp un citām platformām), lai mācību procesu, cik vien iespējams, pietuvinātu vērtīgai mācīšanās pieredzei. Jau pirmajās ārkārtas stāvokļa dienās skolēnu pavasara brīvlaikā mēs ātri reaģējām uz pārmaiņām un kopā ar informātikas skolotāju Gundaru Šķiparu brīvprātīgi apmācījām skolotājus attālinātam mācību darbam ar Microsoft Teams platformu, lai nodrošinātu aktīvu komunikāciju un sadarbību.

Par galveno uzskatījām stabilas atgriezeniskās saites nodrošināšanu starp skolotāju un skolēnu. Attālinātā mācību procesa nodarbības notika gandrīz katrā priekšmetā videokonferences formātā reizi nedēļā, skolēnu veicamo uzdevumu paskaidrošana video ierakstu vai tiešsaistes sarunu veidā, patstāvīgo darbu veikšana brīvā režīmā nedēļas laikā. Skolotāji izvērtēja tēmai atbilstošus uzdevumus, lai skolēni varētu apgūt un nostiprināt zināšanas, kā arī stiprināt savas digitālās prasmes. Ik nedēļu mēs apguvām jaunas prasmes, un ar katru nedēļu mācību uzdevumi kļuva komplicētāki, Microsoft Teams platformā skolotāju grupā dalījāmies ar savu pieredzi un atbalstījām cits citu kā komanda.

Izglītības un zinātnes ministrijas aprīlī organizētā aptauja skaidri parādīja, ka diemžēl ne visās Latvijas skolās šī pāreja notika tik veiksmīgi. Daži rādītāji šajās aptaujās bija gandrīz šokējoši – sākumskolas klasēs 92% vecāku atzina, ka viņiem ir jāpalīdz bērniem saprast uzdoto mācību vielu, 70% pirmklasnieku vecāku atzina, ka viņi bērna mācībām velta trīs un vairāk stundu dienā (17% - virs 7 stundām!). 60% skolēnu kopumā atzina, ka mācību slodze ir palielinājusies, vidusskolā pat virs 40% skolēnu sakot, ka viņi jaunajos apstākļos mācībām velta "daudz vairāk" laika nekā iepriekš. Ap 30% skolotāju trūka stabils interneta savienojums vai tādas attālināto mācību organizēšanai nepieciešamās ierīces kā printeris, skeneris vai vebkamera. Vairāk nekā 2000 no aptaujātajām ģimenēm norādīja, ka tām pietrūkst dators; daudzi atzina, ka viņi spiesti vienu ģimenes datoru dalīt starp sevi un vairākiem bērniem.

Šim procesam neviena skola nebija gatava, arī mēs. No personiskās pieredzes un šīs aptaujas datiem vēlos akcentēt dažas pamatproblēmas negaidītajā pārejā uz attālināto apmācību, ko būtu sistēmiski jārisina visā izglītības sistēmā:

1) Daļas skolotāju digitālo un sociālo prasmju nepietiekamība;

2) Mūsdienīgas tehnikas trūkums skolotājiem un skolēniem;

3) Dažādu saziņas veidu un digitālo platformu izmantošana no skolotāju puses, skolēnu izpratnē radot haosu un grūtības orientēties mācību procesā;

4) Psiholoģiskā un praktiskā atbalsta (tehnoloģiju apguve) trūkums gan skolotājiem, gan skolēniem.

Lai gan tuvākajā laikā ir gaidāma ārkārtas stāvokļa atcelšana, nav nekādu garantiju, ka Covid krīze neatgriežas. Nedrīkst atkārtoties situācija, kurā skolēni, vecāki un skolotāji atkal kļūst par kopējās sistēmas nesagatavotības ķīlniekiem. Pirmkārt, gan skolotājiem, gan skolēniem ir jābūt valsts garantētam tehniskajam nodrošinājumam, kas tiem ļautu pilnībā izmantot visas digitālo tehnoloģiju iespējas (arī videokonferences). Otrkārt, visas izglītības sistēmas vai vismaz katras skolas ietvaros būtu jāizvēlas viena digitālā platforma attālināto mācību nodrošināšanai. Treškārt, skolotājus ir laikus jāsagatavo profesionālai šo iespēju izmantošanai, un bērniem jānodrošina arī psiholoģiskais atbalsts krīzes brīdī.

Sagatavotas kopējās sistēmas apstākļos digitālajām tehnoloģijām mācību process būtu jāpadara visiem pieejams un pietiekami vienkāršs. Es personīgi noteikti turpināšu krīzes laika iestrādnes, arī atgriežoties "normālā" dzīvē. Mācības stundas videokonferenču režīmā, tajā skaitā ar attiecīgo nozaru profesionāļu, politiķu, influenceru vai citu interesantu personību iesaistīšanu no Latvijas un varbūt – visas pasaules; kopīgas mācību stundas vairākām klašu grupām un skolām, mācību uzdevumu un paskaidrojošu video ievietošana digitālajā vidē, attālināto mācību stundu noturēšana slimības vai komandējuma gadījumā, kā arī Microsoft Teams platformas izmantošana skolēnu savstarpējai komunikācijai un sadarbībai mācību projektos.

Protams, attālinātās mācības normālos apstākļos nekad nekļūs par dominējošo formu, taču tās var kļūt pat lielisku palīglīdzekli, ļaujot klātienes mācību stundās koncentrēties ne uz zināšanu kvantitatīvu uzņemšanu, bet vairāk uz to pielietošanu, aktīvu mācīšanos un mūsdienu apstākļos tik būtiskajām sociālajām un komunikatīvajām prasmēm.

Attālinātais mācību process, neskatoties uz visiem izaicinājumiem, ar kuriem saskarāmies arī mēs, visiem skolotājiem un skolēniem pierādīja to, ka svarīgi izglītības elementi mūsdienīgā mācīšanās ir digitālā pratība (ar to domājot arī medijpratību, spēju kritiski izvērtēt internetā pieejamo informācijas kvalitāti) un savstarpēja cieņpilna komunikācija.