Līga Briķena: Kā novērst māju sabrukšanu Rīgā?
Foto: DELFI

Desmitiem daudzdzīvokļu ēku Rīgā ir kritiskā stāvoklī. Ir pamats uztraukumam, ka ziņas par Akmeņu un Buru ielas māju dramatisko tehnisko stāvokli varētu būt tikai "pirmās bezdelīgas" līdzīgu situāciju apzināšanā. "Rīgas namu pārvaldnieks" jau informējis, ka uzņēmuma pārvaldībā atrodas apmēram 30 ēkas, kuru stāvoklis ir kritisks, un tas nozīmē, ka simtiem rīdzinieku ģimeņu, iespējams, var draudēt nonākšana uz ielas viņu namu kapitālā remonta laikā. Kā šāda situācija izveidojusies, un vai no līdzīga scenārija iespējams izvairīties?

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Zāles šai "slimībai" ir. Tās ir regulāri veiktas dzīvojamās mājas un tai piederīgo pamatkonstrukciju apsekošanas un laikus sasauktas dzīvokļu īpašnieku kopsapulces, kurās nama pārvaldnieks informē par kopīpašuma tehnisko stāvokli, ēkai nepieciešamajiem remontdarbiem, kā arī argumentēti norāda, cik lieli uzkrājumi veidojami attiecīgā nama remontiem. Vēlos uzsvērt, ka avārijas situācija ēkā neizveidojas ne mēneša, ne arī gada laikā. Kritiska tehniskā situācija ir ilgstošas bezdarbības rezultāts, un, iespējams, arī dzīvokļu īpašnieku kopības neinformētība par kopīpašumā esošās ēkas patieso tehnisko stāvokli.

Par daudzdzīvokļu dzīvojamo māju apsekošanu atbild tās pārvaldnieks. Saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem Nr.907, reizi gadā tiek veikta ēkas vizuālā apsekošana, "lai nodrošinātu dzīvojamās mājas uzturēšanu (fizisku saglabāšanu) visā tās ekspluatācijas laikā un nepieļautu apdraudējuma iestāšanos." Minētajos MK noteikumos uzskaitīta arī virkne dzīvojamās mājas un tajā esošo iekārtu un inženierkomunikāciju bojājumi, kuru fiksēšanas gadījumā ēkā veicams ārpuskārtas remonts.

Ja vizuālajā pārbaudē konstatēti ēkas konstrukciju bojājumi, pārvaldnieka uzdevums ir sagatavot priekšlikumus dzīvokļu īpašnieku kopībai par nepieciešamajiem remontdarbiem. Tomēr dzīvojamā fonda saglabāšanai atbilstošā tehniskā kārtībā ar normatīvo aktu regulējumu vien, acīmredzot, nepietiek.

Ikvienam daudzdzīvokļu ēku apsaimniekotājam remontdarbu veikšanai nepieciešami atbilstoši finanšu resursi. Tādēļ ir ļoti svarīgi, lai ēkas dzīvokļu īpašnieki jau laicīgi sāktu uzkrājumu veidošanu savas mājas remontiem. Tanī pašā laikā saprotama arī cilvēku nevēlēšanās katru mēnesi maksāt par kaut kad nākotnē gaidāmiem jumta, balkonu, nesošo konstrukciju remontiem vai, teiksim, lifta nomaiņu.

Tomēr jāatgādina, ka īpašuma tiesības uz dzīvokli tā īpašniekam rada ne vien pilnīgas varas tiesības uz minēto īpašumu, bet uzliek arī noteiktus pienākumus. Kopā ar dzīvokli tā īpašnieka valdījumā ir arī attiecīga kopīpašuma domājamā daļa, un līdz ar to dzīvokļa īpašnieks ir līdzatbildīgs arī par visas mājas tehnisko stāvokli. Atklāts paliek jautājums, kā un vai dzīvokļa īpašnieks saņem aktuālo informāciju par ēkas stāvokli?

Te mēs atkal atgriežamies pie jautājuma par dzīvokļu īpašnieku kopsapulcēm, un ēkas pārvaldnieka pienākumu motivēti izskaidrot gaidāmo remontdarbu nepieciešamību, kā arī detalizēti pamatot to izmaksas. Dzīvokļu īpašnieku kopība ir tā, kura var akceptēt vai noraidīt kā pašu remontu (izņemot ārpuskārtas remontdarbus, kuri veicami kritiskas situācijas gadījumā), tā arī apsaimniekotāja piedāvāto tāmi un remontdarbu veicēju.

Kopsapulces kompetencē ir arī lemšana par sava daudzdzīvokļu nama energoefektivitātes paaugstināšanu, veicot renovāciju. Jāpiebilst, ka renovācijai ar ēkas uzkrājumu, visticamāk, nepietiks, tādēļ kopsapulcē parasti tiek lemts arī par kredīta piesaistīšanu un tā segšanai novirzāmajiem maksājumiem, kuri tālāk tiek ieskaitīti ikmēneša apsaimniekošanas maksā. Esošie ēku renovācijas piemēri liecina, ka pēc siltināšanas mājas kļūst energoefektīvākas, modernākas un komfortablākas. Ne mazāks būtisks faktors ir šādā namā esoša dzīvokļa vērtības paaugstināšanās. Tomēr, ja netiek organizēts dzīvokļu īpašnieku lemšanas process, lēmumus par mājas tehniskā stāvokļa uzlabošanu pieņemt nevar.

Saskaņā ar Dzīvokļu īpašumu likumu dzīvokļu īpašnieku kopsapulce ir lemttiesīga, ja tajā piedalās dzīvokļu īpašnieki, kuri pārstāv vairāk nekā pusi no visiem dzīvokļu īpašumiem. Pretējā gadījumā kopsapulce uzskatāma par nenotikušu.

Tomēr pieredze liecina, ka vairumā gadījumu iedzīvotāji dzīvokļu īpašnieku kopsapulces pēc pašu iniciatīvas sasauc vien tad, kad ūdens jau smeļas mutē, vai, kā Baložu ielas gadījumā, kad saņemts Būvvaldes paziņojums par avārijas situāciju. Tādēļ manā ieskatā sapulču sasaukšana par kopīpašumā veicamajiem darbiem būtu jāuzņemas ēkas pārvaldniekam.

Dzīvokļu īpašnieku kopsapulces, kā arī mājas iedzīvotāju aptaujas par pārvaldnieka sniegto pakalpojumu kvalitāti un citiem jautājumiem, ir viens no efektīvākajiem komunikācijas veidiem apsaimniekotāja un iedzīvotāju starpā. Diemžēl nereti ir gadījumi, kad pārvaldnieks, lai nenāktos atbildēt uz "neērtiem" jautājumiem, no kopsapulču sasaukšanas izvairās. Tādos gadījumos iniciatīva ir iedzīvotāju pašu rokās.

Nobeigumā vēlos atgādināt, ka pārvaldnieka pienākums ir godprātīgi veikt viņam deleģētos dzīvojamās mājas pārvaldīšanas uzdevumus, un tajos ietilpst arī dzīvokļa īpašnieku kopības savlaicīga informēšana par visiem ar ēkas apsaimniekošanu saistītajiem jautājumiem. Pretējā gadījumā apsaimniekotājam jārēķinās ar to, ka dzīvojamās mājas īpašnieks (dzīvokļu īpašnieku kopība), savu pilnvarojumu pārvaldniekam var atsaukt jebkurā laikā.

Šis ir autora viedoklis, kas var nesakrist ar "Delfi" redakcijas nostāju.
Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form