Lieli, vidēji un arī mazi uzņēmumi, regulējuma motivēti, bet arvien vairāk savas un īpašnieku ekonomiskajās interesēs vairs nesaredz korporatīvo sociālo atbildību (KSA) un ilgtspēju kā altruistisku upurēšanos, bet gan kā drošāku ienākumu garantiju tiklab ilgtermiņā, kā īstermiņā.
KSA un ilgtspēja ir vērā ņemami aspekti, aplūkojot 2019. gadā Latvijas 101 veiksmīgākā1 uzņēmuma saraksta pirmo divpadsmitnieku.2 Šo apskatu uzsākām ar pieņēmumu: tas, ka vairāk resursu pakļauti ilgtspējas riskiem, kā arī plaša iesaiste starptautiskajos tirgos var būt priekšnoteikums proaktīvai rīcībai ilgtspējas un KSA virzienā. Veiksmīgam uzņēmumam ir lielākas iespējas ieguldīt attīstībā.
2021. gada sākumā, vērtējot publiski pieejamo informāciju, atrodam, ka ilgtspējas praksi analizē un publisko puse no aplūkotajiem uzņēmumiem. Ir sastopami lieliski piemēri – uzņēmumi, kas analizē un publicē pamata ESG (vides, sociālie un pārvaldības aspekti) aspektus. Tādi mijas ar izteiktu formālismu. Īpašs uzsvars teju ikvienam no uzņēmumiem ir pārvaldības kvalitāte, ietekmes pušu apzināšana (biežāk tiek lietots termins "interešu grupas") un to iesaiste. Abi pēdējie, visticamāk, ir rezultāts aktīvai "Global Reporting Initiative" jeb Globālās ziņošanas iniciatīvas (turpmāk – GRI) vadlīniju ieviešanai ziņošanas praksē.
Uz ko raudzījāmies?
Latvijas uzņēmumu pirmais divpadsmitnieks ietver valsts kapitālsabiedrības, kuru pārziņā nodoti nozīmīgi publiskie aktīvi, tajā atrodami privāti un biržā kotēti uzņēmumi ar vietējo un ārvalstu kapitālu, kas darbojas dažādās nozarēs. Tos pamatā vērtējām caur ierasto ilgtspējas/ietekmes trijotni – vide, sabiedrība un pārvaldība (ESG). Pievērsām uzmanību standartiem, kurus lieto ESG risku izvērtēšanai, lai atrastu un novērstu negatīvu ietekmi uzņēmuma ekosistēmā. Šāds vērtējums ir pamats un mērķis ikvienam no šobrīd zināmajiem ne-finanšu ziņošanas ietvariem.
Ko vērtējām?
Apzinoties pieejamo un vēl izstrādē esošo ilgtspējas standartu dažādību (jeb "alfabēta zupu"3), izvēlējāmies atvērtu, nenormatīvu, pieeju. Šī pārskata mērķis bija apzināt KSA un ilgtspējas ziņojumu būtību, nevis analizēt to atbilstību uzņēmuma potenciālajām vajadzībām. Tādēļ izvēlējāmies slēgtus jautājumus un vērtējām ne tik daudz pārskatu formu – "atbilstību" standartam – vai tā izvēli, bet lēmumu uzsākt vai turpināt un padziļināt visu trīs ilgtspējas pamataspektu analīzi uzņēmuma darbā. Jāpiebilst – ja kāds no starptautiskajiem standartiem, piemēram, GRI, tiek izmantots, lai strukturētu ziņojumu, tas tiek darīts prasmīgi un pārskatāmi.
Lai noteiktu robežas savam darbam, pievērsām uzmanību šādiem jautājumiem:
- Vai uzņēmums sagatavojis un publicē ilgtspējas ziņojumu, un vai tas ir atsevišķs ziņojums, vai arī būtībā iedarināts uzņēmuma gada finanšu pārskatā?
- Vai uzņēmums izvēlas ziņot par ilgtspēju kāda zināma ilgtspējas ziņošanas standarta ietvarā (zināmākie: GRI un saistītais "UN Global Compact", TCFD, SASB4)? Par katra ietvara specifiku, kā arī plusiem un mīnusiem šajā rakstā nerunāsim.5
- Vai uzņēmums ir noteicis un vai mēra ilgtspējai nozīmīgus raksturlielumus – reflektē par to dinamiku?
- Vai uzņēmums aplūko savas darbības ietekmi ārpus ikdienas procesa – apzinot, aplūkojot ietekmi un plānojot sadarbību ar ietekmes pusēm?
- Vai uzņēmums ziņo par rezultātiem un mērķiem, atklājot biznesa modeli?
Rezultāti
Atsevišķus uzņēmuma ilgtspējas ziņojumus sagatavojuši septiņi no pirmā divpadsmitnieka, bet pārskatu par ilgtspēju Latvijā (šobrīd ziņo grupas ietvaros) vai uzsākt ilgtspējas ziņošanu plāno divi – "Rimi Latvia" un TET. Pieci uzņēmumi no septiņiem, kas ir sagatavojuši ilgtspējas ziņojumu, veidojuši integrētus pārskatus, kas ir daļa no ikgadējā finanšu ziņojuma.
Lemjot par ziņojuma uzsvariem un struktūru, liela daļa ziņotāju izmanto ANO "Global Compact" jeb ANO Globālā līguma 10 principu ietvaru. Tas ļauj aptvert dažādus ESG aspektus, kuri dažos gadījumos ļoti sekmīgi pielāgoti uzņēmuma darbības kontekstam, sadarbojoties ar ietekmes pusēm un vietējo kopienu. Septiņi no 12 uzņēmumiem ir sagatavojuši detalizētu pārskatu par nozīmīgākajām ietekmes pusēm, kuras skar uzņēmumu darbība un kuru viedoklis ir svarīgs, to attīstot un vērtējot. Visas valsts kapitālsabiedrības, kā arī "Latvijas Mobilais Telefons" dziļi atspoguļo sadarbību pārskata sagatavošanā un ikdienas darbā ar kopīgi atpazītajiem un definētajiem ilgtspējas riskiem.
Četri no 12 aplūkotajiem uzņēmumiem ir sagatavojuši pārskatu, izmantojot GRI ("Global reporting initiative" jeb Globālā ziņošanas iniciatīva) ietvaru. GRI sniedz ieteikumus par ilgtspējai nozīmīgiem jautājumiem, ko jāapskata, lai uzņēmums strukturēti analizētu savu ietekmi uz sabiedrību un vidi. Bet neprasa reflektēt par ārējo, ESG nozīmīgu, apstākļu ietekmi uz uzņēmuma darbību un, iespējams, nepieciešamību mainīt tā biznesa plānu.6
Divi no 12 biržā ("Nasdaq Nordic", "Nasdaq Baltic") kotētajiem uzņēmumiem izmanto biržas ESG "Reporting Guide 2.0" ietvaru7, veidojot atsevišķu pārskatu ("Latvijas Gāze") vai integrējot ziņojumu uzņēmuma gada pārskatā ("Maxima Latvija"). Kā norāda arī paši ziņotāji ("Latvijas Gāze"), nefinanšu ziņojums šiem uzņēmumiem ir likumā noteikts pienākums8.
Tikai "Swedbank" atsaucas uz TCFD kā vienu no sava ziņojuma satura veidošanas ietvariem. Atšķirībā no citiem standartiem TCFD salīdzinoši precīzi iesaka, kas uzņēmumam jāatklāj un jāmēra, lai precīzi raksturotu, kā klimata riski ietekmē vai ietekmēs uzņēmuma finanšu rādītājus, atklājot svarīgākos materiāli nozīmīgos riskus, kā uzņēmums plāno tos pārvarēt.9 TCFD vairākās valstīs kļuvis obligāts biznesam.10 Tāpat kā, sagaidāms, tas notiks ar ES nefinanšu ziņošanas direktīvu paplašinātā versijā.11
Visbiežāk uzņēmumiem nav noteikti kvantitatīvi snieguma mērķi to prioritātēm – nav mērījumu, kas demonstrētu progresu un virzību uz rezultātu. Visbiežāk kvantitatīvs vērtējums un fakti par notikušu procesu dinamiku ir atrodami vides, nedaudz sabiedrības/darba spēka sadaļā – CO2 izmešu samazinājums, enerģijas patēriņš organizācijā (vairums ziņojumu), darba drošība (tikai "Latvijas Valsts meži" noteikuši kvantitatīvu nelaimes gadījumu "0" mērķi), darbinieku izglītības programmas, partnerības ("Latvijas Dzelzceļš", "Latvijas Mobilais Telefons", "Latvijas Valsts meži" lieliski apraksta statistiku). Reti sastopama atsauce uz pašu vērtējumu pret nozares vidējo sniegumu.
Kopumā pārskati piedāvā atskatīties uz paveikto, bet daudz retāk piesaka sagaidāmas problēmas vai nosaka mērķus un atskaites lielumus nākotnei. Nedaudzi uzņēmumi izvēlas savu ziņojumu veidot, reflektējot par un skaidrojot stratēģiskas prioritātes vai būtiskāko ESG risku ietekmi nākotnē ("Latvijas Dzelzceļš", "Latvenergo", "Latvijas Valsts meži"), atklājot sava biznesa modeļa pamatus ("Swedbank"), izmantojot ziņojumu kā pārmaiņu komunikācijas rīku ("Latvijas Mobilais Telefons", "Latvijas Dzelzceļš").
Trīs uzņēmumu plānotu vai, domājams, aktuālo ilgtspējai nozīmīgu rīcību var raksturot (bet tas ir ārpus šī komentāra tvēruma) iekšējas politikas vai ziņas par saistošiem starptautiskiem nozares standartiem. Nav pamata uzskatīt, ka tas aizstāj pilnvērtīgu pārskatu, tomēr arī šādas izvēles var saistīt ar kāda procesa vai ražošanas posma ESG kvalitāti – atbilstoši nozares standartam ("Kronospan Riga") vai iekšējai kārtībai ("Latvijas Finieris", TET).
Secinājumi
Ziņojumi parāda, ka KSA no atbilstības (compliance – angļu val.) un labas sabiedrisko attiecību disciplīnas kļūst par attīstības apsvērumu. Tiesa, esam piesardzīgi ar salīdzinošiem mērījumiem, arī atbilstošu datu trūkuma dēļ. Nebūsim pirmie, sakot, ka Latvijas rīcībpolitikā ir jāturpina darbs pie vairākām tēmām – ziņošanas minimālā (obligāta?) ietvara un mērķiem, pie ārēja apliecinājuma ilgtspējas pārskatam nozīmes un datu pieejamības, kas ļaus veidot saprātīgus, kvantitatīvi vērtējamus mērķus.
Pārskatu teksts šobrīd bieži atspoguļo attieksmi pret ziņošanu kā savrupu, ar uzņēmuma attīstību maz saistītu darba uzdevumu. Ilgtspējas pārskats bieži ir veidots, lai lietotājam draudzīgākā veidā demonstrētu atbilstības praksi vai stāstītu par padarīto mūsdienīgāk.
Vislabprātāk uzņēmumi veido savu ilgtspējas un atbildības izpratni, samērojoties ar starptautiski vai nacionālā līmenī akceptētiem kvalitātes standartiem (ISO, PEFC). Attīstās pašregulācija, definējot nozares ilgtspējas un atbildības latiņu, kas maina konkurences sacensību. Kas nosaka ziņošanai izmantoto standartu izvēli?
Bieži vien uzņēmumi, kuri ir daļa no starptautiskas grupas, neveido lokālus ziņojumus par ilgtspēju, kā arī neveido atsevišķus mērķus vietējai kopienai un darba videi, interpretējot grupas mērķus (kas gan ne vienmēr ir acīmredzami atbilstoši).
Vai atklātība par uzņēmuma darbu ārpus finanšu pārskata minimuma rāmja un izvēlētais vai veidotais ziņošanas ietvars palīdz lasītājam saprast un vērtēt ilgtspējas (ESG) risku materiālu ietekmi uzņēmumā? Biežāk ne. Tomēr arī stiprāko Latvijas "Top 101" uzņēmumu vidū ir redzami līderi, kas cenšas savos ziņojumos pārkāpt normatīvajam atbilstības ietvaram, reflektē par biznesa modeļa nākotni, to, kā riskus mērīt un komunicēt par pārmaiņām. Pieņemot, ka tas stiprina konkurences pozīcijas un ceļ uzņēmuma vērtību kopumā.
Šķiet, pamatoti lielākais zilonis trauku veikalā ir jautājums "Kādēļ?". Kādēļ mērīt, runāt par biznesa modeli, ziņot par to sabiedrībai, investoriem un darbiniekiem? Ziņojumos netieši nolasāms pamatots jautājums – kam to vajag? Kādēļ investēt ESG "vingrinājumos"?12
Pasaulē pazīstamākie pamatojumi Latvijā atskan klusi. Uzņēmuma, kapitāla vērtības pieaugums ilgtermiņā, konkurētspēja – "mainies vai mirsti", saskaroties ar it kā neredzamām problēmām, finanšu pakalpojumu pieejamība, cena.13
1 Latvijas 2020. gada pirmais desmitnieks nav (un nav bijis) viendabīgs. Tikai divu pirmo uzņēmumu – AS "Latvenergo" un AS "Latvijas Valsts meži" – vērtība ir par kārtu lielāka (divas līdz trīs reizes) par sarakstā nākamajiem, bet sešas reizes par desmito. Tādēļ, lai mazinātu statistisko izkropļojumu, aplūkojām 12 lielākos. Avots: "www.top101.lv", "Prudentia", NASDAQ (2020).
2 Katra uzņēmuma 101+ gada pārskats, ar vai bez ilgtspējas pārskata un atkarībā no izvēlētā atskaites tvēruma un dziļuma, prasa vairākus desmitus līdz 100+ lappuses. "KSA Latvija" apņemas šeit aizsākto turpināt un pilnveidot 2021. gada laikā.
3 Waiter, hereis a flyinmyalphabetsoup! (2020) Avots: Responsibleinvestpr: https://www.responsible-investor.com/articles/comment-waiter-there-is-a-fly-in-my-esg-alphabet-soup
4 Global Reporting Initiative (https://www.globalreporting.org/); UN GlobalCompact (https://www.unglobalcompact.org/); Task Force for Climate Related Financial Disclosures (https://www.fsb-tcfd.org/); SustainabilityReportingStandardsBoard (https://www.sasb.org/)
5 Pārskats par katru no standartiem, mērķiem un devumu: https://www.ideasonpurpose.com/on/2019-guidance-on-reporting-frameworks-gri-iirc-sasb/
6 Vērtīgs pārskats par dažādu ilgtspējas pārskatu ietvaru mērķiem un ierobežojumiem: https://corporatereportingdialogue.com/wp-content/uploads/2019/09/CRD_BAP_Report_2019.pdf
7 ESG Reporting Guide 2.0: https://www.nasdaq.com/ESG-Guide
8 Finanšu instrumentu tirgus likums, 56.3. pants. https://likumi.lv/ta/id/81995#p56.3
9 Task force on Climate-related Financial Disclosures: https://www.fsb-tcfd.org/
10 Jaunzēlande, Apvienotā Karaliste.
11 Šobrīd "CSR Latvia" sniedz viedokli un izstrādā priekšlikumu ne-finanšu ziņošanas direktīvas paplašināšanai sadarbībā ar "CSR Europe", kas ir lielākā atbildīga biznesa organizācija Eiropā un partneris Eiropas Komisijai. Kopējais noskaņojums no uzņēmumu puses ir veidot vienotu, Eiropā atdzītu ilgtspējas standartu, nosakot ilgtspējas kritērijus un ietekmes mērīšanas metodoloģiju, lai būtu iespējams izvērtēt un ziņot līdzīgi vismaz nozaru griezumā.
12 How to stay ahead of the ESG curve in 2021. Avots: https://t.co/yzo5DpliK8?amp=1
13 The sustainable debt market is all grown up: https://www.bloomberg.com/news/articles/2021-01-14/the-sustainable-debt-market-is-all-grown-up?sref=50SG4VY3
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
