Foto: stock.xchng
Mārketinga pasaulē dažāda vecuma un dzimuma mērķauditoriju iekarošanai ir savs ieroču klāsts, tomēr dubulto devu vienmēr saņem jaunas sievietes. Viņām tiek mācīts, kā jāizskatās īstām sievietēm, savukārt daiļavu ķermeņi kalpo par lielisku papildinājumu citām auditorijām domātām ziņām, reklamējot alu, automašīnas, ledusskapjus, apdrošināšanas polises u.c. labumus.

Mēs esam reklāmu gūstā - mums cītīgi tiek iestāstīts, ka dzīves lielā panākumu atslēga slēpjas spīdīgos matos, tievā viduklī un stratēģiski pareizi izraudzītā apakšveļā. Kiosku plauktos netrūkst izdevumu, kas nesaudzīgi jauc stāstus par ēšanas traucējumu bīstamību ar diētu ieteikumiem, kuru kaloriju apjoms ir krietni zem tā minimuma, ko jebkurš ārsts ieteiktu veselam pieaugušajam vai pusaudzim kā ilgtermiņa stratēģiju. 

Ja apkārtējā vide mēģina pārliecināt, ka, jaunai sievietei uzsākot mācību gadu, visnepieciešamākā lieta ir pareizā skropstu tuša, iespējams, ka problēma neslēpjas tevī.

Katrs ķermenis ir brīnišķīgs un kaut kam noder. Tas nodrošina skābekļa pieplūdi asinīm? Fantastiski! Tas ļauj tev pārvietot tavu galvu no vienas lekcijas uz otru? Pārsteidzoši! Tas spēj dejot, spēlēt sporta spēles, piemiegt ar aci, sajust pasauli caur smaržu un garšu? Apbrīnojami! Iestāstīt sev un citiem, ka tavs ķermenis nav perfekts, tam ir kaut kas lieks vai kaut kā pietrūkst, ir nevajadzīga paššaustīšana.

Šāda rīcība mūs vēl vairāk ierobežo un kultivē visur esošo ķermeņu nīšanu. Dzīve jau tā ir pietiekami sarežģīta, lai pavadītu laiku, uztraucoties par izsmērētu vai notecējušu skropstu tušu vai uzirušu valdziņu. Vienīgā iespēja pretoties, ir soli pa solim analizēt obligātās skaistuma rutīnas un sev vaicāt - kāds no tā labums?

Pamēģināt informācijas diētu

Kam nāk par labu tas, ka manai sejas ādai nepieciešamas piecas dažādas tūbiņas? Ko līdz tas, ka jūtos kaila bez kosmētikas un nežēlojama bez šīssezonas košo krāsu sandalītēm? Vai būtu tik liela uzdrošināšanās iztikt bez riepiņu salīdzināšanas un diētu apspriešanas? Un, ja nu es atbrīvotos no tām drēbēm, kurās jūtos neērti un  nedrīkstu ēst, lai tās man derētu? 

Un, ja nu es pamēģinātu padzīvot ar dabisko ķermeņa apmatojumu? Ja ar draudzenēm vienotos par saviem ķermeņiem runāt tikai labu vai neko? Ja pamēģinātu alternatīvu - informācijas diētu un apzināti samazinātu to redzamo un lasāmo, kas aicina būt nepārtrauktā nemierā ar savu izskatu?

Visticamāk, ka, apzināti sev uzdodot līdzīgus jautājumus, kļūs skaidrs, ka ir virkne sociālu skaistuma un higiēnas normu, kuras pārkāpjot rodas atvieglojuma sajūta. Un ir arī tādas, kuru neievērošana rada diskomfortu. 

Tie būs tie brīži, kad kļūs saprotams, cik lielā mērā un kurā frontē iespējams cīnīties ar sabiedrības spiedienu izskatīties tā vai citādi. Tas nav viegli, un pilnīga neatkarība ir gandrīz neiespējama. Katru dienu mēs norijam simtiem reklāmu par to, kā būt tā vērtai un kā nepareizais dezodorants var sagandēt karjeru. Taču apzināta un kritiska pieeja ideāliem spēj atbrīvot vismaz mazu pleķīti brīvības. 

Un, ja nu izrādīsies, ka tieši tie augstie papēži - kaut arī neērti un deformējoši - tev sniedz vajadzīgo pašapziņu, velc tos! Bet uzmanīgi, jo smailie papēdīši mēdz iesprūst režģos.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!