Māris Krūmiņš: Ziemeļkoreja tikumu nemaina  (29)

15. aprīlī apritēs tieši 100 gadu kopš Ziemeļkorejas dibinātāja Kima Irsena dzimšanas dienas, un, kā trāpīgi raksta franču avīze Le Figaro, viņa mazdēls šos svētkus nolēmis atzīmēt ar grandiozu salūtu - Zemes mākslīgā pavadoņa Kwangmyongsong-3 (Mirdzošā zvaigzne-3) palaišanu, kas plānots laikā no 12. līdz 16. aprīlim. No vienas puses, kāpēc gan ne - daudzām valstīm ir sputņiki mūsu planētas orbītā, un, ar ko gan ziemeļkorejiešu pavadonis, kas oficiāli paredzēts sējumu, mežu un derīgo izrakteņu ieguves vietu pētīšanai (neoficiāla informācija liecina, ka tas arī translēs Kimu dinastiju slavinošas dziesmas), varētu būt bīstams pārējai pasaulei?

Taču, ne jau tāpat vien Tokijas centrā izvietotas pretgaisa aizsardzības sistēmas Patriot, Dienvidkoreja paziņojusi, ka bez žēlastības notrieks raķeti, ja tā parādīsies šīs valsts gaisa telpā, un pat Ķīna (raķetes starts paredzēts 50 kilometru attālumā no šīs valsts robežas) paudusi bažas par savas tradicionālās sabiedrotās plāniem. Runa ir par drošības aspektu, jo eksperti ne tuvu nav pārliecināti, vai raķete nenovirzīsies no kursa, vai paredzētajā režīmā atdalīsies tās visas trīs pakāpes, vai ziemeļkorejiešu tehnikas brīnums nenogāzīsies kādam uz galvas. Šādas bažas nav bez pamata, jo 1998. gadā līdzīga izmēģinājuma laikā Ziemeļkorejas palaistā ierīce nelielā augstumā pārlidoja Japānu, bet pēc tam iegāzās Klusajā okeānā, arī 2009. gada izm ēģinājums nenoritēja gluži saskaņā ar plānu.

Un te nu mēs nonākam pie galvenās problēmas - spriežot pēc visa, 100 kilogramus smagais satelīts, kas it kā jānogādā orbītā ir tikai aizbildināšanās, un patiesībā Ziemeļkoreja vēlas vēlreiz pārbaudīt, kā darbojas tās raķete Unha-3. Ar to, protams, iespējams arī nogādāt kravas kosmosā, taču amerikāņu speciālisti atgādina, ka Unha-3 ir ballistiskā raķete, kuras darbības rādiuss ir vairāk nekā 6700 kilometru, un, kura spējīga nest 1000 kilogramus derīgās kravas. Lai saprastu amerikāņu bažas - no Ziemeļkorejas piekrastes līdz Aļaskai ir aptuveni 5000, bet līdz Havaju salām aptuveni 7400 kilometru. Bet ar derīgo kravu ziemeļkorejieši itin labi varētu saprast kodollādiņus - izlūkdienestu dati liecina, ka viņi uzkrājuši izejvielas vismaz sešu līdz astoņu šādu  lādiņu izgatavošanai.

Par labu versijai, ka satelītu Ziemeļkorejā uztver tikai kā galvenā projekta piedevu, runā vēl kāds fakts. Pagājušonedēļ Phenjana pavēstījusi, ka, ņemot vērā Japānas bažas, mainījusi raķetes palaišanas trajektoriju, novirzot to vairāk uz dienvidiem. Speciālisti atgādina, ka Zemes mākslīgie pavadoņi vajadzīgajās orbītās tiek nogādāti tikai pēc ļoti rūpīgām aplēsēm, un ne par kādu trajektoriju maiņu pēdējā brīdī nevar būt ne runas. Tas tikai vēlreiz apliecina, ka svarīgākā ir pati raķete, nevis pavadonis. Gan Ziemeļkorejas kaimiņi, gan citas valstis atgādinājušas Phenjanai par 2006. gada ANO Drošības padomes rezolūciju Nr. 1695, kas pieprasa Ziemeļkorejai pārtraukt raķešu izmēģinājumus. Jāpiebilst, ka vēl šā gada februārī Phenjana parakstīja vienošano s ar ASV par izmēģinājumu moratoriju - saskaņā ar šo līgumu, tai apmaiņā bija jāsaņem 240 000 tonnas pārtikas.

Tagad šī palīdzība, protams, ir iesaldēta, un interesanti atcerēties, ka februārī Ziemeļkorejas amatpersonas steidzināja savus amerikāņu kolēģus, apgalvojot, ka pārtikas piegādes nepieciešams uzsākt līdz aprīlim. Toreiz politologi to iztulkoja kā Phenjanas vēlmi apdāvināt pilsoņus ar pārtikas paciņām par godu valsts svētkiem, taču tagad šķiet, ka Ziemeļkoreja jau labi apzinājās, ka pēc raķetes izmēģināšanas uz pārtikas piegādēm var necerēt. Interesanti, ka gan 2006. gan 2009. gadā raķetes izmēģināšanai (vai Phenjanas terminoloģijā runājot - satelīta palaišanas mēģinājumam) trīs mēnešu laikā sekoja arī kodolizmēģinājumi. Šīs nedēļas sākumā Dienvidkorejas izlūkdienests vēstījis par neparastu aktivitāti vienā no Ziemeļkorejas poligoniem, kurā,  iespējams, notiek gatavošanās vēl vienam izmēģinājumam. Vai tas kādu pārsteidz? Kamēr pie varas ir Kimu dinastija - nē!