Māris Liepiņš: Par zarnu infekcijām. Bez emocijām
Foto: Shutterstock

Emocijas ap septembra notikumiem Siguldā, kur notika līdz šim lielākais Šiga toksīnu producējošās Escherichia coli infekcijas (STEC) uzliesmojums, sāk rimties un varam iedziļināties vairākos jautājumos, kuri joprojām līdz galam nav atbildēti. Sākot ar to, kas tad ir šī Escherichia coli, kura tik smagi iedragāja bērnu veselību, un beidzot ar informācijas apriti infekcijas uzliesmojuma laikā.

E.coli – kas tā ir?

Escherichia coli (E.coli) – plaši izplatīts mikroorganisms, kas parasti sastopams siltasiņu (cilvēki, liellopi, suņi, kaķi u.tml.) organismu zarnās un izdalās apkārtējā vidē ar fekālijām.

E.coli ir ļoti daudz dažādu variantu. Daži ir vispār nekaitīgi, daži noderīgi, jo ražo organismam nepieciešamos vitamīnus, daži var izraisīt nopietnu saindēšanos ar pārtiku (zarnu infekcijas). E.coli var izraisīt arī citas saslimšanas, visbiežāk tās ir urīnceļu infekcijas un ķirurģiskas vēdera infekcijas.

Konkrētāk par toksīnus producējošām E.coli izraisītām zarnu infekcijām. Inkubācijas periods (tas ir laiks, kad cilvēks pēc kontakta ar mikrobu var saslimt) parasti ir 2 līdz 10 dienas (vidēji 3 – 4 dienas). Mikroba izdalīšanās ar fekālijām pēc saslimšanas pieaugušajiem parasti notiek nedēļas laikā vai mazāk un līdz pat trim nedēļām bērniem. Tas nozīmē, ka šajā laika periodā cilvēks ir infekcijas avots.

Pēc inficēšanās ar toksīnus producējošām E.coli situācija var attīstīties dažādi: var vispār nebūt simptomu, var būt viegla vienas dienas caureja, arī smagāka vairāku dienu caureja un ir iespējamas komplikācijas, t.sk. smagas kā hemolītiski urēmiskais sindroms (HUS). Pēc literatūras datiem apmēram 10% pēc inficēšanās ar šo mikrobu rodas HUS un zināms, ka apmēram 90% HUS izraisa toksigēnā E.coli baktērija. Jāpiemin arī fakts, ka STEC infekcijas gadījumā ir jāizvairās no antibiotiku lietošanas, jo tām ir potenciāla saistība ar HUS attīstību.

Kā var inficēties ar E.coli?

Inficēties ar toksigēnajām E.coli pamatā var trijos veidos: ar pārtiku, pārnešana no personas uz personu un kontaktējot ar dzīvniekiem. Visvairāk inficēšanās notiek vasaras mēnešos.

Uzliesmojumi, kas saistīti ar pārtiku, parasti ir pārtikas, kas iegūta no liellopiem, īpaši malta gaļa un svaigs piens, citi gadījumi var būt saistīti ar nepasterizēti augļiem un sulām, dzeršana vai peldēšanās nehlorētā ūdenī.

Pārnešana no vienas personas uz otru biežāk notiek aprūpes iestādēs – bērnudārzi, pansionāti u.tml.. Tieši bērni un seniori ir visvairāk pakļauti saslimšanas riskam, jo tiem ir vājākā personīgā higiēna.

Septembrī bērni atgriežas pilsētās pēc vasaras brīvlaika. Pēc vasaras, kas pavadīta pie vecvecākiem vai draugiem ir jāiekļaujas atpakaļ pilsētas dzīvē. Un tas kas noticis vasaras beigās var ietekmēt bērnu veselības stāvokli arī rudens sākumā. Augusts, septembris, šie divi mēneši ir arī ražas vākšanas laiks, āboli, plūmes, bumbieri, avenes – tas viss aug piemāju dārzos un tiek apēsts turpat, neatejot no koka vai krūma. Līdz zināmam vecumam bērni pilnvērtīgi neievēro personīgo higiēnu, tas nav pārmetums, tas ir fakts. Un tieši mācību gada sākumā parasti ir novērojami dažādu infekciju slimību izraisīti uzliesmojumi.

Kas notika Siguldā?

Par to kā situācija attīstījās Siguldā ir vairāki jautājumi, kuri joprojām ir palikuši neatbildēti un visticamāk taisnību mēs neuzzināsim.

Kāpēc nesaslima lielākā daļa šos bērnudārzus apmeklējušo bērnu? Cik bērnu un to ģimenes locekļu, kā arī dārziņa darbinieku tika izmeklēti uz konkrēto ierosinātāju? Cik bērnu un dārziņa darbinieku un pat bērnu ģimenes locekļu tika aptaujāti par zarnu infekcijas izpausmēm (caureju) vismaz mēneša periodā pirms uzliesmojuma? Un ja tika veikta, tad cik tā ir ticama, ja vienlaicīgi notiek arī vainīgo meklēšana un atzīties nevienam negribas? Vai bērniem pēc slimošanas ar STEC, tika ņemti atkārtoti uzsējumi, lai zinātu, ka droši var atgriezties dārziņā un viņi nekalpotu par infekcijas avotu? Tāpat mēs pašreiz nezinām detaļas par pārējiem publiski izskanējušiem E.coli infekciju gadījumiem Rīgas apkaimē, un kāda ir aina ar šīm infekcijām Rīgā un Latvijā kopumā gan bērniem, gan pieaugušajiem

Tas, ka pēc PVD pārbaudēm virtuvē tika atrastas zarnu nūjiņas, bet uz virtuves darbinieka rokām – zeltainas stafilokoks, var norādīt uz higiēnas normu pārkāpumiem, taču saistīt to ar bērnu saslimšanu ar toksigēno E.coli izraisīto infekciju ir pārsteidzīgi.

Jāatceras, ka zeltainā stafilokoka nēsātāji ir ap 25% cilvēku un tā ir daļa no cilvēka normālās mikrofloras. Ņemot uzsējumus no rokām darbiniekiem, kas savu profesionālo pienākumu pildīšanā bieži mazgā rokas ar ūdeni un ziepēm, sekojoši iegūstot sausu ādu ar mikroplaisām, kurās zeltainais stafilokoks var ilgstoši dzīvot, ir gandrīz skaidrs, ka citādas atrades nemaz nevarēja būt.

Nav izprotama situācija, kad tiek atklātas divas dažādas zarnu infekcijas un vēl vairāki citi saslimušie ar vēl nenosauktām saslimšanām, un visus šos gadījumus mēģina saistīt kopā. Tas ir apmēram tāpat, kā, piemēram, ja smēķētājs vienlaikus saslimtu ar plaušu vēzi un infarktu – jā, noteikti iespējams ir viss, bet...

Patiesais infekcijas cēlonis, produkts vai kaut kas cits, kas bija izraisījis infekcijas uzliesmojumu tā arī nav noskaidrots, uz to norāda visi atbildīgie dienesti. Un tas ir nepatīkamākais, jo, nezinot patieso cēloni nav iespējams arī precīzi definēt, kur ir bijusi problēma, kas nozīmē, ko nav arī iespējams atrisināt.

Mācības uz nākotni

Problēma, kuru izgaismoja notikumi Siguldā ir informācijas aprite, jeb pareizāk, informācijas aprites neesamība. Visas iesaistītās puses saņēma informāciju par vēlu un pārsvarā no medijiem, nevis no mediķiem vai atbildīgajām iestādēm.

Nav izslēgts, ka šādas situācijas var atkārtoties, taču, lai to skaitu mazinātu nepieciešams ievērot elementāras lietas, kur stūrakmens ir roku higiēna: pēc tualetes lietošanas, pēc autiņbiksīšu maiņas, pirms un pēc ēdiena pagatavošanas, pirms ēšanas, pēc atkritumu vai netīrās veļas apstrādes, pēc pieskaršanās dzīvniekiem, dzīvnieku atkritumiem vai dzīvnieku vidē, īpaši sabiedriskās vietās (piemēram, zooloģiskos dārzos). Savukārt caurejas gadījumā vajadzētu atturēties no publisku vietu un iestāžu apmeklējumiem, tai skaitā baseinu. Ikvienam ir jābūt pieejamai informācijai par šo.

Savukārt no administratīvā viedokļa būtu nepieciešams noteikt konkrētās infekcijas gadījumā veikt personai izmeklējumu (vai pat divus) pirms atsākt apmeklēt izglītības/aprūpes iestādes. Lai ātrāk noteikt infekcijas avotu un tādejādi samazināt saslimušo skaitu, nepieciešams savlaicīgi ziņot par HUS Slimību profilakses un kontroles centram, negaidot kamēr tiks apstiprināts konkrētais ierosinātājs. Rūpēties par to, lai saslimušo skaits nepalielinātos ir primārs mērķis šādās situācijās, "raganu medībās" var pagaidīt.

Source

Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form