Šomēnes notika ikgadējā Ig Nobel prēmiju pasniegšana – labi zināmu iemeslu dēļ šoreiz "attālinātā" formā [1]. Tradicionāli "alternatīvo Nobela prēmiju" [2] uztver vai nu kā apliecinājumu tam, ka zinātnieki māk pasmaidīt paši par sevi, vai kā pierādījumu tam, ka daudzi pētnieki nodarbojas ar blēņām. Piedāvāju trešo interpretāciju: šķietami triviāli vai nejēdzīgi pētījumi var būt noderīgi.

Latvijā izsludinātā ārkārtējā stāvokļa laikā DELFI publikācijas par jaunā koronavīrusa izraisīto slimību Covid-19 pieejamas bez maksas.
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Par ironijas un pašironijas klātbūtni Ig Nobel projektā (tas notiek jau kopš 1991.gada) norāda kaut tas, ka 2020.gadā balva par nopelniem sabiedrības izglītošanā veselības jautājumos tika piešķirta tādu ASV, Krievijas, Baltkrievijas, Brazīlijas, Indijas, Turcijas, Meksikas, Turkmenistānas un Lielbritānijas (ha!) vadītājiem. Visi šie ļaudis ir izcēlušies un turpina izcelties Covid – 19 kontekstā.

Vairums no apbalvotajiem tomēr iekļaujas grupā, uz kuru attiecas otrā interpretācija – "jums darīt nav ko?!" – lai gan, manuprāt, zem pētījumu/atklājumu amizantās čaulas slēpjas viela pārdomām. Piemēram, kategorijā "Entomoloģija" uzvarēja pētījums [3] par to, ka daudzi entomologi paši baidās no zirnekļiem. Zirnekļi gan nav kukaiņi, bet tas nemazina situācijas skaistumu, grozi, kā gribi. Vai nu runa ir par to, ka cilvēks ir gatavs un spēj nodarboties ar savu sirdslietu, pat, ja tā sagādā pamatīgu stresu, vai arī cilvēks ir tik jocīgi iekārtots, ka no zirnekļa viņam ir bail, bet no vaboles nav. Kategorijā "Menedžments" pirmo vietu ieguva profesionālu slepkavu grupa Ķīnā [4], un te, kā saka, atkal ir par ko padomāt. Proti, slepkavības pasūtījums beidzās slikti visiem, izņemot pašu upuri, jo killeri – paturot daļu honorāra sev, protams! – pasūtījumu nodeva "pa ķēdīti" tālāk, kamēr honorārs bija tā sarucis, ka "ķēdītes" pēdējais loceklis izlēma, ka pareizāk ir sazināties ar ... potenciālo upuri. Es negribētu te vingrināties melnā humora žanrā, bet tā ir, kad naudu saņemt gribi, bet riskēt negribi... Arī uzvarētājs kategorijā "Psiholoģija" nav tik bezjēdzīgs, kā varētu šķist. Tiesa, saku to uzreiz, citu iemeslu dēļ. Tātad atzinību izpelnījās mēģinājums noskaidrot, vai cilvēka uzacu forma var liecināt, ka "īpašniekam" ir narcisisma iezīmes [5]. Atklāti sakot, es vēlmi ieguldīt laiku un resursus šāda pētījuma veikšanā pats uzskatu par diezgan lielu muļķību, bet – atliek galvā pārcilāt lasīto pēdējo gadu laikā, lai saprastu, ka principā šādas tēmas nozarē nav nekas unikāls, tikai vairumā gadījumu par tām iesmiets netiek. Un tas savukārt rada dažus kašķīgus jautājumus par to, ar ko mūsdienās nereti nodarbojas sociālās zinātnes...

Es tomēr gribētu atgriezties pie tēzes, ka šķietami eksotiski izpētes virzieni var būt ne tikai zinātnieka ("apmierinu savu ziņkārību par nodokļu maksātāju naudu"), bet visas sabiedrības interesēs. Man viegli iedomāties – turklāt to nenosodot – cilvēku neizpratni (maigi sakot) par to, ka kāds gadiem ilgi var pētīt "kaut kādus" radījumus, kas nav nedz vizuāli simpātiski (pandas, teiksim), nedz kaut cik bieži sastopami ikdienā (mājdzīvnieki). Ko sabiedrībai dod, piemēram, jūras sūkļu izpēte? Kas tā par "māksla mākslai"?! Un tad izrādās, ka Euplectella aspergillum uzbūve ir devusi labus ierosinājumus inženierzinātnēs drošāku tiltu un augstceltņu konstrukciju veidošanā [6]. Pieļauju, ka lasītāju vairākums patiesībā nojauš, ka daba var dot padomus gan farmācijā un aviobūvē, gan robotikā un materiālzinātnē – mūs varbūt mulsina/uzjautrina/kaitina, kas tieši ir šis iedvesmas avots. Un te īsti vietā pieminēt vēl vienu šā gada laureātu, kategorijā "Materiālzinātnes". Ja īsi – daži indivīdi nolēma praksē pārbaudīt, vai atbilst patiesībai liecības, ka inuīti vismaz dažkārt ir gatavojuši un veiksmīgi pielietojuši nažus, kā izejvielu izmantojot paši savas sasalušās, atvainojiet, fekālijas [7]. Jūs teiksiet: nu, šis jau ir par traku! Kā uz to paskatās. Pirmkārt, eksperimentālā arheoloģija – disciplīna, kas skaisti attīstās – ar to vien nodarbojas, ka pārliecinās, vai reālās iespējas atbilst hipotēzei. No šī viedokļa, nav lielas starpības, kas ir "objekts". Bet ne jau fekālijas! - turpina piktoties pilsonis. Te nu mēs esam – pie situācijas, kad konkrēti mums, cilvēkiem, evolucionāri izveidojusies nepatika pret kaut ko traucē pieņemt, ka mūsu nepatikas objekts dzīvajā pasaulē var tādas emocijas neizraisīt. No šī viedokļa ir diezgan pamācoši lasīt par pingvīnu sugu, kas speciāli "iet pa darīšanām", lai atkausētu sniegu ligzdas veidošanai, savukārt koalas – ak, šie mīlīgie dzīvnieciņi! – baro savus mazuļus ar, hmm, līdz galam nepārstrādātām eikaliptu lapām, kas dabiski papildinātas ar koalas mammas zarnu simbiotiskajām baktērijām [8]. Es labi apzinos, ka fekālijas ir diezgan īpatnējs līdzeklis, lai pētītu dzīvnieku spēju mācīties un secinātu, ka viņu kognitīvās spējas nekad nevajag novērtēt par zemu, tomēr kopumā tēze nemainās: pat ja zinātnieks nodarbojas ar pūces fekālijām, tad viņš nav nedz prātā jucis, nedz nogarlaikojies līdz pilnīgam izmisumam.

Nedaudz patētisks nobeigums: jā, zinātne bieži nodarbojas ar ļoti specifiskiem un neizpratni radošiem jautājumiem, tomēr labāk atturēties no secinājumiem par šādu pētījumu nevajadzīgumu.

Avoti:

https://www.youtube.com/watch?time_continue=3&v=Amkyp-dhYX0&feature=emb_logo

https://www.improbable.com/ig-about/winners/

https://academic.oup.com/ae/article/59/3/168/6813

https://www.bbc.com/news/world-asia-china-50137450

https://onlinelibrary.wiley.com/doi/epdf/10.1111/jopy.12396

https://www.youtube.com/watch?v=H0jb-fT6tz0&feature=emb_logo

https://www.sciencedirect.com/science/article/pii/S2352409X19305371

https://nplus1.ru/blog/2020/07/16/useful-shit

Tev jau ir aktīvs abonements!

Šis ir maksas raksts.

Lai turpinātu to lasīt, lūdzu, lejupielādē jaunāko DELFI aplikāciju vai turpini lasīt rakstu, izmantojot pārlūkprogrammu.

Lasīt rakstu.
Lai turpinātu lasīt rakstu, iegādājies abonementu. Ja jau esi abonents,
Kāpēc abonēt?
Šis ir autora viedoklis, kas var nesakrist ar "Delfi" redakcijas nostāju.

Tags

Koronavīruss Covid-19 DELFI plus Māris Zanders
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.