Domāju, ka nebūs liela skāde, ja pētījumu [1] par šo Austrālijā dzīvojošo putnu pārstāstīšu vienkāršoti. Tātad suga reta, jaunajiem tēviņiem pietrūkst vecāku sugas pārstāvju, no kuriem iemācīties sugai specifisko dziesmu. Tēviņi samācās, kā saka, ko nu prot, bet problēma ir tā, ka pārošanās periodā mātītes šo dziesmas individuālo versiju neatpazīst, attiecības ar tēviņiem neizveido. Rezultātā sugas īpatņu piedzimst vēl mazāk, tātad vēl šaurāks ir loks, no kura nākamās paaudzes tēviņiem mācīties dziesmu, kļūmīgās situācijas turpinās ar visām no tā izrietošajām sekām.
Savukārt mūsu populācija arī arvien vairāk dzīvo noslēgtos informatīvajos "burbuļos", mēs arvien mazāk saprotam viens otra "dziesmu" un diezgan loģiski (kaut nervu nebojāšanai...) sākam vairīties no kontaktiem ar citos "burbuļos" mītošajiem.
Uzreiz jāsaka, ka es te nečīkstu par "burbuļiem", kas saistīti ar Covid-19. To pastāvēšana ir tikai ilustrācija tam, ka mēs nepārvaram "burbuļu" robežas pat nopietnu problēmu situācijās.
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv
Abonē un lasi vairāk:
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
