Uz vēsturiskajām analoģijām, uz precedentiem vēsturē atsaucas gan valdošais režīms Krievijā, gan tā oponenti. Kremlis un to apkalpojošie mediji, komentējot iespējamo kodolieroču lietošanu pret Ukrainu, steidz atgādināt, ka 1945.gadā kodolieročus pret Japānu lietoja ASV, labprāt arī piesauc NATO aviācijas uzlidojumus toreizējai Dienvidslāvijai 1999.gadā t.s. Kosovas krīzes laikā. Savukārt Kremļa oponenti, izgaršojot domstarpību parādīšanos režīma rindās, prognozē [1], ka Krieviju sagaida kaut kas līdzīgs "Juku laikiem" ("Smuta") 16.-17.gadsimtu mijas Krievijā, salīdzina Kadirova un Prigožina bruņotos grupējumus ar Ivana Bargā "opričņikiem" 16.gadsimta vidū.
Lai gan es pats aizdomīgi bieži cenšos savos tekstos ieblēdīt vēsturiskas epizodes un salīdzinājumus, man jāpiekrīt vienam no interesantākajiem Krievijas sociologiem (pēc pasludināšanas par "ārvalstu aģentu" no Krievijas aizbraucis) Viktoram Vahštainam, kurš nesen ķeršanos pie vēsturiskām analoģijām nākotnes prognozēšanā iekļāva starp "pasaules ainas primitivizācijas" paņēmieniem.
Varbūt pareizāk būtu formulēt tā: jā, vēsturē atkārtojas noteiktas apstākļu kombinācijas, bet šī atkārtošanās nekādi nenozīmē, ka atkārtosies arī kombinācijas gala rezultāts, tālākās sekas. Piemēram, var diezgan droši teikt, ka vienmēr ir bijuši vīrieši, kuri nav vēlējušies karot viņiem nepieņemamu vai nesaprotamu mērķu vārdā, kuri savas privātās intereses vērtējuši kā būtiskākas par varas deklarētājām. Galu galā tūkstošiem gados jaunu amerikāņu, kuri nevēlējās karot Vjetnamā, 20.gadsimta sešdesmitajos – septiņdesmito gadu sākumā no valsts aizbrauca, jo īpaši uz Kanādu kaimiņos (apmēram, 30 – 40 tūkstoši). Respektīvi, it kā precedents ir. Tomēr es domāju, ka, ja mēs runājam par tiem apmēram 200 000 Krievijas vīriešu, kuri, vairoties no mobilizācijas, ir ieradušies Kazahstānā, vēl 70 000 – Gruzijā, un vēl 66 000 Eiropas Savienībā, tad šī ir situācija, kuras attīstību nevar prognozēt, balstoties uz precedentiem. Kaut vai tā banālā iemesla dēļ, ka parasti bēgļi neprasa, lai uzņēmējvalsts cilvēki runātu bēgļu valodā un vispār iemācās valsts, kurp aizbēguši, pareizu nosaukumu (piemēram, "Kirgizstāna", nevis "Kirgīzija")
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
