Neraugoties uz to, ka šobrīd inflācijas spirāle iegriežas ar aizvien jaunu spēku, pašreizējais pārtikas cenu kāpums sevi jau drīzumā varētu būt izsmēlis un no būtiskas tālākas ikdienā nepieciešamo pārtikas preču sadārdzināšanās, iespējams, nevajadzētu baidīties.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Domājams, ka tikai retais nav pamanījis, ka vairākās pārtikas preču grupās, sevišķi to varētu attiecināt uz piena produktiem, cenas jau pārsniegušas to līmeni, kāds bija vērojams "trekno gadu" inflācijas buma laikā.

Arī oficiālie statistikas dati liecina, ka pārtikas preču segmentā ar katru mēnesi inflācija sevi piesaka ar aizvien lielākiem apgriezieniem. Tā piemēram jūlijā, rēķinot pret atbilstošu mēnesi pagājušajā gadā, pārtika bija sadārdzinājusies vidēji par 0,1%, augustā šis skaitlis sasniedza 1,1%, savukārt septembrī – jau 3,5%. Turklāt tas noticis mēnešos, kas pārtikas segmentā iezīmē deflaciozas tendences, kas saistīts ar jaunās ražas parādīšanos tirgū. Protams, tas nav attiecināms uz lopkobības produkciju, taču augkopības produkcijas cenu izmaiņas tradicionāli pavelk uz leju arī kopējo pārtikas inflācijas rādītāju. Kā redzams, šoreiz noticis pretējais. Ja apskatām konkrētas preces vai preču grupas, redzams, ka septembrī par 10,1% cenas pieauga svaigiem dārzeņiem, par 5,1% – graudaugu izstrādājumiem, par 1,9% dārgāks kļuva piens un piena produkti. Par 1,5% sadārdzinājās arī bezalkoholiskie dzērieni un par 2,4% – augu eļļa un tauki, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Ņemot vērā Latvijas atvērto ekonomiku, lielā mērā esam atkarīgi no tā, kas notiek pasaules preču biržās. Tur pārtikas kontraktu cenu noteikšanu šobrīd ne tik daudz ietekmē reālā pieprasījuma un piedāvājuma izmaiņas pasaulē, cik dažādu investīciju fondu alkatība. Tādējādi cenu izmaiņas vienā vai otrā virzienā paātrina spekulatīvi noskaņoto ieguldītāju pienesums – veicinot straujāku cenu augšanu vai krišanu atkarībā no tā, kā mainījusies lauksaimniecības preču tirgus konjunktūra. Tieši šī iemesla dēļ pēc ziņām par sausumu Krievijā graudu cenas sākotnēji pieauga par vairākiem desmitiem procentu, cenu kāpumu uzturot fonam par iespējamo graudu deficītu pasaulē. Iespējams, uz šo ziņu bāzes "auga kājas" arī griķu pazušanai no veikalu plauktiem, pēkšņi izrādoties, ka piegādātājiem sāk izsīkt krājumi.

Ņemot vērā to, ka graudi veido arī lopkopības produkcijas pašizmaksu, tika runāts arī par gaļas, piena un olu sadārdzināšanos. Tajā pašā laikā, neraugoties uz meteoroloģisko faktoru izraisītajām nedienām un graudaugu ražas kritumu pie mūsu Austrumu kaimiņa, ļoti maz bija tādu, kas ieminējušies, ka šogad pasaulē bijusi rekordraža un graudu pietiek.

To, ka graudu cena varētu būt pārspīlēta un investēt graudu kontraktos nozīmē uzņemties papildus risku, jau vasaras beigās atzina investīciju eksperti, tādējādi vispārējā cenu žonglēšana preču biržās var atkal novest pie straujas graudu cenu samazināšanās, kas neapšaubāmi atbalsosies arī Latvijā. Ja uz līdzšinējā fona pārtikas ražošana ir sadārdzinājusies, pastāv ļoti liela iespēja, ka ražošanas pašizmaksa varētu arī kristies, līdz ar to nepieaugt gala produkta cena veikalu plauktos.

Tāpat jāņem vērā iepriekšminētais par cenu tuvošanās vai pat pirmskrīzes līmeņu pārsniegšana kombinācijā ar mazākiem iedzīvotāju ienākumiem salīdzinājumā ar laika periodu pirms pāris gadiem, kas galu galā liek izteikt pieļāvumu, ka šis pārtikas cenu kāpuma vilnis jau varētu būt sasniedzis savu maksimumu. Kas attiecas uz ilgtermiņa tendencēm, diemžēl ir jārēķinās ar planētas iedzīvotāju skaita pieaugumu un resursu ierobežotību, kas neapšaubāmi veicinās vispārēju dzīves dārdzības pieaugumu pasaulē un Latvija diezin vai būs izņēmums.

Šis ir autora viedoklis, kas var nesakrist ar "Delfi" redakcijas nostāju.
Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form