Savā ziņā situācija sāk atgādināt "Aukstā kara" apstākļus, kad kā ļauns murgs un rēgs ir augšāmcēlušās Krievijas imperiālistiskās ambīcijas ar jebkādiem līdzekļiem pakļaut sev pieguļošo valstu teritorijas savām interesēm. Starpība ir tā, ka "Aukstais karš" ir kļuvis jau par "karsto".
Tas ir karš
Naktī uz pirmdienu, pusē piecos, Krievijas lidmašīnas ir bombardējušas Gruzijas militārās bāzes Tbilisi pievārtē, bumbu sprādzieni dzirdami galvaspilsētas centrā; Dienvidosetijā nogalināti Gruzijas žurnālisti; svētdienas vakarā vairākas bumbas nokritušas Tbilsi civilās lidosta teritorijā, sabojājot lidostas infrastruktūru; sestdien un svētdien turpinājās Gori pilsētas apšaudes, ievainojot un nogalinot civiliedzīvotājus, kā arī iznīcinot civilos infrastruktūras objektus; Krievijas Melnās jūras flote ir bloķējusi Gruzijas ostas; sestdien aviācijas uzlidojumos nopietni izpostīta Gruzijas osta Poti; cietusi lidmašīnu rūpnīca Tbilisi apkārtnē un Gruzijas austrumus un rietumus savienojošā maģistrāle - šī ir bezkaislīga statistika, kurai kopīga ir viena būtiska pazīme - šie ir objekti, kas atrodas ārpus separātiskajiem strīdus reģioniem - Dienvidosetijas un Abhāzijas. Šiem objektiem ir saistība ar Gruzijas valstiskumam svarīgām nozarēm - transporta mezgliem, naftas un gāzes tranzīta ceļiem, tirdzniecību un mašīnbūves industriju. Šiem objektiem nav ne mazākā sakara ar miera uzturēšanu un miera panākšanu, kā Krievija, tās vārdiem runājot, cenšas "mazināt Gruzijas militārās aktivitātes".
Mērķis - nomainīt Gruzijas valdību
Šķiet notikumi ir mērķtiecīgi vērsti uz to, par ko svētdien atklāti uzdrošinājās pateikt ASV vēstnieks Apvienoto Nāciju organizācijā - Krievijas mērķis Gruzijā ir nomainīt Gruzijas valdību. Šāds scenārijs šķiet kā fantāzijas tikpat daudz kā pirms gada šķita, ka Krievijas lidmašīnas varētu mest bumbas Gruzijas valsts teritorijā. Šodien bumbas krīt, tās vairs nav fantāzijas. Iespējams, rīt kritīs Gruzijas valdība, prezidents, parlaments un līdzīgi kā Čečenijā vai Latvijā 1940. gadā tiks iecelts "tautas atbalstīts" (un Krievijas izvēlēts) prezidents, parlaments vai valdība.
Gruzijai ir vajadzīga palīdzība
Gruzija ir vērsusies pie Latvijas un citām valstīm pasakot skaidri - "ir vajadzīga palīdzība, kas būtu vairāk kā ne tikai paziņojumi!". Svētdien Gruzijā ieradās ES prezidējošās valsts Francijas ārlietu ministrs un Somijas kā EDSO prezidējošās valsts ārlietu ministrs. Ziņa, ar kādu viņi pirmdien ierodas Maskavā ir skaidra un konkrēta - ir jāpārtrauc kara darbība, lai spertu pirmos soļus uz mieru. Ko atbildēs Maskava? Vai vēl arvien, ka tā aizsargā Krievijas pilsoņus?
Iespējams, ka drīza karadarbības pārtraukšana nav gaidāma, jo sasniegts nav viens no "kārdinošākajiem" Krievijas mērķiem Gruzijā - nav izprovocēta intensīva karadarbība Abhāzijas separātiskajā reģionā, kas ļautu paziņot par miera nodrošināšanas nepieciešamību. Abhāzijas teritorijā jau notiek gruzīnu apdzīvoto teritoriju apšaude ar mērķi izsaukt Gruzijas pretreakciju, lai "iedarbinātu" tādu pašu scenāriju kā Dienvidosetijā.
Tad sasniegts būtu pats kārdinošākais - Abhāzijas apgabals ar pieeju Melnajai jūrai, tranzīta ceļiem un iespējām Melnās jūras militārās bāzes ierīkošanai, pēc tam, kad Ukraina varētu nepagarināt līgumu ar Krieviju par tās bāzes izmantošanu Sevastopolē. Šāda iespējamība ir realitāte. Svētdien Ukrainas ārlietu ministrija nāca klajā ar brīdinājumu Krievijai, ka Ukraina varētu liegt atgriešanās iespējas bāzē Krievijas kara kuģiem, kas pašlaik kaujas gatavībā un ar papildus kareivjiem ir dislocēti pie Gruzijas Melnās jūras robežām. Ir acīm redzami, ka Ukraina nepiedalīsies Gruzijas sagraušanā.
Mēs jautājam - ko varam darīt?!
Mēs varam iedrošināt un atbalstīt mūsu diplomātu centienus ES un NATO struktūrās iestāties par mieru Gruzijā un aktīvu rīcību, bet mēs varam arī paši izteikt savu viedokli un nostāju publiski - izmantot tos vienīgos "ieročus", kas ir mūsu rokās.
Šodien, 17.30, Latvijas Transatlantiskā organizācija (LATO) kopā ar citām Latvijas nevalstiskajām organizācijām un Gruzijas atbalstītājiem ir aicinājusi "17:30 pulcēties pie Brīvības pieminekļa, lai pavadītu ar Gruzijas karogu apklātu zārku gājienā garām ASV, Francijas un Vācijas vēstniecībām, noslēdzot to pie Krievijas vēstniecības.
Gājiena dalībnieki tiek aicināti ierasties uz akciju ar baltām rozēm, kuras plānots nolikt pie Krievijas vēstniecības. Tādējādi apliecinās Latvijas tautas līdzjūtību Gruzijas tautai, cieņu nogalinātajiem un paudīs sašutumu par Krievijas rīcību, cenšoties apelēt pie lielvalsts sirdsapziņas.
Gājiena sauklis - 'Atstāti vieni Kaukāzā' - atspoguļo neapskaužamo situāciju, kādā Gruzija šobrīd atrodas."
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
