Mārtiņš Vaļko: Esam kļuvuši par valsts izveidotās OIK sistēmas ķīlniekiem
Foto: Privātais arhīvs

Ik pa laikam medijos un varas gaiteņos uzbango diskusijas un viedokļi par OIK jeb obligātā iepirkuma komponenti. Sabiedrības acīs biogāzes ražošanas uzņēmēji ir nostādīti kā vieglas peļņas tīkotāji.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Nevar noliegt, ka mūsu starpā ir bijuši uzņēmēji, kuri nav bijuši godprātīgi un negatīvi ietekmējuši nozares tēlu kopumā. Mainoties politiskajai situācijai, pēdējos gados vairāk nekā 10 reizes ir mainīti nozari regulējošie normatīvie akti un bijuši rosinājumi atteikties no šīs sistēmas, alternatīvās elektroenerģijas ražotājiem nepiedāvājot citus atbalsta mehānismus. Kārtējais mēģinājums veikt izmaiņas tika uzsākts pērn decembrī, kad Ekonomikas ministrija (EM) nāca klajā ar priekšlikumiem grozīt Ministru kabineta noteikumus Nr. 560 "Noteikumi par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus, kā arī par cenu noteikšanas kārtību un uzraudzību" un Nr. 561 "Noteikumi par elektroenerģijas ražošanu, uzraudzību un cenu noteikšanu, ražojot elektroenerģiju koģenerācijā". Tobrīd piedāvāto izmaiņu rezultātā tikai lauksaimniecības biogāzes stacijām vien valstij būtu jāatmaksā vairāk nekā 55 miljoni eiro, vienlaikus apturot gandrīz 20 Latvijas lielāko lopkopības saimniecību darbu. Ņemot vērā asos nozares protestus, EM noteikumu izmaiņu straujo virzību apturēja, solot uzlabot, taču nupat tie ir atgriezušies ministriju gaiteņos ar dubultu jaudu teju nemainītā redakcijā.

Apzinoties, ka atbalsta saņemšanas kārtībā un kritērijos būtu jāveic izmaiņas, lauksaimniecības biogāzes ražotāji vēlas vērst sabiedrības uzmanību uz lauksaimniecības biogāzes staciju lomu mums visiem svarīgo klimatneitralitātes mērķu sasniegšanā. Ar grozījumiem to pašreizējā redakcijā biogāzes elektrostacijas, kuras Eiropas Savienība ir atzinusi par prioritāri atbalstāmām tehnoloģijām aprites ekonomikas veicināšanai, lai sasniegtu izvirzītos klimata mērķus un saudzētu vidi, nevarēs izpildīt nevienu no mērķiem, kas attiecināmi uz organisko atkritumu pārstrādi.

OIK saņēmēji pat lauksaimnieku vidū nav vienādi

Mēs nenoliedzam, Latvijā ir sastopami negodprātīgi komersanti, kuri OIK atbalsta mehānismu izmantojoši savtīgiem mērķiem, lai gūtu peļņu uz valsts un iedzīvotāju rēķina. Tomēr tādi pilnīgi noteikti ir mazākumā. Lauksaimnieku biogāzes stacijās, kuras ir izvietotas pie lopkopības fermām, pamatizejviela ir kūtsmēsli, kurus pārstrādājot tiek mazināta to ietekme uz vidi, tai skaitā smakas, un tiek radīti blakus produkti – elektrība, siltums un augstvērtīgs mēslošanas materiāls, digestāts. Atsevišķās lauksaimniecības biogāzes stacijās ir izveidojusies situācija, kad daļa lauksaimnieku audzē biomasu, tostarp kukurūzu, lai nodrošinātu biogāzes staciju darbību. Jau spēkā esošie normatīvie akti nosaka kritērijus, lai samazinātu biomasas izmantošanu biogāzes stacijās, bet Lauksaimniecības biogāzes apvienības mērķi ir krietni augstāki – pāriet uz 100% biogāzes ražošanu no organiskiem atkritumiem un ražošanas blakusproduktiem. Taču šobrīd politiskā un ierēdniecības vēlme "sakārtot" nozari nozīmē darbības pilnīgu apturēšanu, lai pildītu politiskos solījumus un nerēķinātos ar sekām.

Lauksaimnieki – sistēmas ķīlnieki

Šobrīd faktiski esam kļuvuši par valsts izveidotās sistēmas ķīlniekiem. 2008.–2009. gadā no Zemkopības ministrijas nāca piedāvājums par atbalsta instrumentiem, lai efektīvi un mūsdienīgā veidā pārstrādātu lauksaimniecības ražošanas procesa atkritumus un radītu pievienoto vērtību – elektrību un siltumu. SIA "Pampāļi" investēja ap 4 miljoniem eiro uzņēmuma līdzekļu ar mērķi strādāt ilgtermiņā, vismaz 10+10 gadus, kā to paredzēja vienošanās ar valsti. Elektrību mēs realizējam caur šo obligāto iepirkumu, savukārt elektrības ražošanas blakusproduktu – siltumu – mēs 100% izmantojam stacijas un saimniecības infrastruktūras vajadzībām. Tiek apsildīta blakus esošā slaucamo govju ferma un žāvēts inovatīvs mēslošanas un pakaišu materiāls – digestāts.

Esam Latvijas īpašniekiem piederošs uzņēmums, viens no lielākajiem darba devējiem un nodokļu maksātājiem Saldus novadā. Mūsu saimniecība, tajā skaitā biogāzes stacijā, tiek nodrošinātas darbvietas ap 120 cilvēkiem. Tajā ik gadu tiek pārstrādāti gandrīz 60 000 tonnu kūtsmēslu. Vietējie iedzīvotāji novērtē to, ka, pateicoties biogāzes stacijai, nav nepatīkamas smakas, jo lauki tiek mēsloti ar pārstrādātiem kūtsmēsliem jeb digestātu, kamēr kaimiņu pagastos tiek saņemtas daudzas sūdzības no iedzīvotājiem. Lai arī biogāzes stacija mūsu saimniecībā nav galvenais peļņas avots, tās izveide ir veicinājusi uzņēmuma stabilitāti un apkārtējās vides sakārtošanu. Turklāt biogāzes stacijas ir integrētas pašās saimniecībās, tie nav dalīti uzņēmumi vai speciāli izveidotas struktūrvienības. Ja ir negatīva ietekme uz biogāzes staciju, tad cieš viss uzņēmums ar visiem saviem aktīviem.

Lopkopība ir nozare, kas bija un tuvākās desmitgadēs būs būtiska Latvijas tautsaimniecības sastāvdaļa, kas sniedz nopietnu ieguldījumu, veicinot lauku reģionu attīstību, kā arī sniedz būtisku pienesumu Latvijas tautsaimniecībai. Mums kā lauksaimniekiem ir būtiski, lai šī nozare iet vienotā solī ar kopējiem mūsu valsts izvirzītajiem mērķiem klimatneitrāliātes sasniegšanai, kur nopietna loma ir arī amonjaka un SEG emisiju samazināšanai, kas iespējama, pateicoties pārdomātai kūtsmēslu un atkritumu pārstrādei. Diemžēl šobrīd EM virzītie MK noteikumu grozījumi, kuri saistīti ar īstermiņa politiskiem uzstādījumiem, rada lielu vilšanos par uzņēmējdarbības stabilitāti Latvijā un reģionos. Saskaņā ar grozījumos veiktajiem aprēķiniem valsts no SIA "Pampāļi" var atprasīt 7,4 miljonus eiro saņemtā finansējuma, kas izmantots uzņēmuma attīstībai. Tas rada lielu neticību turpmākām attiecībām ar valsti un nolemj bojāejai daudzus lopkopības nozares uzņēmumus.

Vai Latvijai vajadzīga ilgtspējīga lauksaimniecība?

No vienas puses, valsts norāda, ka biogāzes ražošana un koģenerācija ir jāsamazina, no otras puses – nav nekāda piedāvājuma turpmākai attīstībai un alternatīviem risinājumiem. Šobrīd valstiskā līmenī tiek runāts par biometāna izmantošanu, kas būtu arī iespēja vienai daļai lauksaimniecības biogāzes ražotāju turpināt attīstību, taču arī šajos jautājumos nav skaidra valstiska redzējuma un sakārtota likumdošana, kas ļautu plānot mūsu darbu. Mums rūp gan mūsu biznesa, gan Latvijas lauku attīstība, tāpēc esam gatavi kopā ar citiem domubiedriem – lauksaimniecības biogāzes ražotājiem – aktīvi līdzdarboties ilgtspējīgas un videi draudzīgas lauksaimniecības attīstības politikas veidošanā.

Šis ir autora viedoklis, kas var nesakrist ar "Delfi" redakcijas nostāju.
Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

OIK Eiropas Savienība Zemkopības ministrija
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form