Diemžēl, bet esam nonākuši situācijā, kad Alūksnes un Apes novada iedzīvotājiem ir risks palikt bez slimnīcas, kas nodrošinātu cilvēkiem neatliekamo medicīnisko palīdzību. Veselības ministrijas plāns pārveidot Alūksnes slimnīcu no 24 stundu neatliekamās palīdzības daudzprofilu slimnīcas par ambulatoro dienas centru ar 12 stundu darba laiku, liegs mūsu iedzīvotājiem jebkādu iespēju savlaicīgi saņemt neatliekamo medicīnisko palīdzību, kas ir tiešs apdraudējums viņu dzīvībai un veselībai.
Jau ir izskanējušas ziņas par to, ka Alūksnes iedzīvotājiem diennakts neatliekamā palīdzība ir pieejama 45 km attālumā no Alūksnes pilsētas un 65 km no pierobežas - Balvos, taču diemžēl, neviens nerunā par to, ka Balvu-Gulbenes slimnīcu apvienībā nesniedz traumatoloģisko palīdzību jau no 2013.gada un Gulbenes slimnīcā jeb traumpunktā 24 stundas nav pieejami rentgena izmeklējumi pie traumām īpaši naktīs, tāpat šī slimnīcu apvienība divu gadu laikā 7 mēnešus nebija spējīga nodrošināt virkni medicīnisko pakalpojumu, jo slimnīcai nav bijuši attiecīgie speciālisti – slēgta infekciju nodaļa, vai bija tehniskas problēmas – nedarbojās rentgens un dators (pamatojums – Balvu -Gulbenes slimnīcu apvienības iesniegumi NMPD novirzīt pacientus uz citām slimnīcām).
Turklāt, ņemot vērā, ka Balvu-Gulbenes slimnīca nespēj sniegt pakalpojumus, uz Alūksnes slimnīcu regulāri, ik dienas tika nogādāti vai ieradās paši un joprojām tiek vesti pacienti, bet finansējums slimnīcai iedalīts ņemot vērā mūsu novadu iedzīvotājus. Taču tagad esam situācijā, kad ar mums iedalīto finansējumu ir jāsniedz palīdzība arī blakus novadu iedzīvotājiem. Kāda ir garantija, ka pēc Alūksnes slimnīcas slēgšanas šī Balvu-Gulbenes slimnīcu apvienība varēs sniegt visus pakalpojumus? Vispār jau ir, un tieši šajā mirklī mēs uz Alūksnes slimnīcas slēgšanu varam sākt raudzīties kā uz biznesa plānu.
Balvu-Gulbenes slimnīcu apvienībai - privāta slimnīca, kur lielākā kapitāla daļa jeb 57,66% pieder SIA "Medicīnas sabiedrību vadība", kas savukārt pieder pašreizējai Veselības ministres Andas Čakšas padomniecei Alīdai Vānei - 30% - un Marģeram Zeitmanim - 70%, - ir 162 991 eiro lieli nodokļu parādi, kā arī komercķīla bankā "Citadele", kas sākotnēji sastādīja 1 421 999,59 eiro (dati no www.firmas.lv, www.vid.gov.lv, www.lursoft.lv) . Diemžēl šie dati liecina par to, ka finansiālā situācija slimnīcā nav spīdoša un pašreizējās darbības, kas notiek ap Alūksnes slimnīcu liek domāt, ka veselības ministrei pietuvinātā persona, slēdzot vienu slimnīcu un, pārņemot tās kvotas, mēģina glābt savējo Balvu-Gulbenes slimnīcu apvienību.
Savukārt viens no SIA "Medicīnas sabiedrību vadība", un arī Balvu-Gulbenes slimnīcu apvienības, īpašniekiem M.Zeitmanis, jau ir ieguvis bēdīgu slavu pēc savām manipulācijām ar veselības iestādēm Valmierā, kā arī Ogres rajona tiesa apmierinājusi AS Aprūpes fonds pieteikumu par prasības nodrošināšanu lietā ar uzņēmēju M.Zeitmani (04.02.2013.g.portāls www.pietiek.com),kas rezultējās ar tiesvedības procesiem. Diemžēl, neviena no viņa iecerēm "uzlabot" medicīnas iestādes, kurās viņš līdz šim ir iegādājies kapitāldaļas, nav īstenojusies. Arī pēdējais Zeitmaņa "biznesa projekts" - Balvu-Gulbenes slimnīcu apvienība - ir finansiāli bēdīgā situācijā, ko gan, izskatās, šobrīd iecerēts uzlabot uz Alūksnes slimnīcas rēķina.
Turklāt šķiet, ka nevienai citai slimnīcai nav bijuši tādi pārkāpumi kā Balvu-Gulbenes slimnīcu apvienībai ERAF fondu apguvē. Stacionārās veselības attīstības projektam, kas kopumā bija 2,5 milj. latu apmērā, 2 milj. latu tika piešķirti no ERAF. Taču projekta pārbaudē tika atklāta neatbilstība 117 972 latu apmērā, ko slimnīcai tā arī neizdevās pierādīt. (No www.vm.gov.lv )
Neapšaubāmi, var teikt, ka šī ir attiecīgās slimnīcas darīšana, taču ne šajā gadījumā. Ja pieņemam, ka Alūksnes slimnīca tiek pārprofilēta un Balvu-Gulbenes slimnīcu apvienība nespēj tikt galā ar savām finansiālajām grūtībām un piesaka maksātnespēju, kas ir vairāk nekā iespējams, visa Ziemeļvidzeme paliek bez slimnīcas, kas spētu sniegt neatliekamo medicīnas palīdzību!
Slimnīcu kvotas tiek plānotas un aprēķinātas ņemot vērā iedzīvotāju skaita bijušo rajonu teritorijās - Alūksnes rajona, patreiz Apes un Alūksnes novadi, - bet Balvu-Gulbenes apvienībai, no Balvu un Gulbenes bijušām rajonu teritorijām. Netiek ņemts vērā NMPD hospitalizāciju darbības princips un slimnīcu iesniegtais plāns. Pacientus nogādā tuvākajā neatliekamās palīdzības slimnīcā, tādēļ uz Alūksnes slimnīcu ved vai ierodas paši, ar vai bez ģimenes ārsta nosūtījuma, kā ari ar Balvu- Gulbenes slimnīcu apvienības ārstu nosūtījumu, cilvēki ar traumām, kā arī pie mums pārved pacientus no aprūpes nodaļas, kura atrodas Gulbenē, jo Balvu-Gulbenes slimnīca nesniedz palīdzību traumu gadījumā.
Pie mums tiek vesti pacienti no Gulbenes, Lejasciema, Beļavas, Lizuma, Stāmerienas, Stradu, Litenes, Rankas, Galgauskas un Tirzas pagastiem, kā arī no Balviem, Kubuļu, Šķilbēnu, Medņevas, Vectilžas, Viļakas, Rugāju, Baltinavas un Žīguru pagastiem, bet finansējums šo cilvēku ārstēšanai netiek paredzēts. Mēs pacientus ārstējam no finansējuma, kas iedalīts Apes un Alūksnes novadu iedzīvotājiem. Tāpēc jo interesantāki šķiet dati ar kuriem operē Veselības ministre Anda Čakša.
Latvijas Reģionu apvienības sanāksmē viņa apgalvoja, ka Alūksnes slimnīca ir neefektīva un ik dienas pie mums tiek uzņemti tikai 3 pacienti un ir 1500 hospitalizācijas. Mēs pajautāsim ministrei no kurienes šāda informācija nākusi. Šajā gadījumā atliek vien cerēt, ka ministre tiek maldināta un viņai būs interese uzzināt patiesību, jo Alūksnes slimnīcas šogad ir piešķirtas 2272 kvotas, savukārt uz 30.oktobri esam hospitalizējuši jau 2401 pacientus, lai gan bet vēl līdz gada beigām divi mēneši, kad slimo vairāk bērni un vairāk traumu. Katru gadu mēs uzņemam vairāk pacientu nekā paredz kvotas, savukārt no 2013.gada mums par papildus ārstētajiem pacientiem netiek maksāts, kas katru gadu naudas izteiksmē sastāda ap 100000 eur.
Pērn pieņemtie MK noteikumi paredzēja, ka valsts un pašvaldību veselības aprūpes darbinieku algu paaugstināšanai tika piešķirti 10 miljoni. medicīnas darbinieku sanāksmē Vānes kundze gan bija sašutusi par to, ka viņai, kā privāto daļu turētājai valsts finansējums nepienākas. Taču dokumentos par finansējumu redzam, ka Balvu-Gulbenes slimnīcu apvienībai piešķirti nevis 42,34% finansējuma, kas būtu atbilstoši pašvaldībai piederošajai daļai, bet gan viss finansējums kopumā.. Sanāk ka valsts un ikviens Latvijas iedzīvotājs subsidē kāda privāto biznesu.
Taču Alūksnes slimnīcas slēgšana nav apdraudējums tikai cilvēkiem. Laikā, kad tiek plānots stiprināt un attīstīt pierobežas teritorijas, palielinot budžetu aizsardzībai, uzmanoties no Krievijas agresijas, slēgt slimnīcu, kas ir vistuvākā NBS Kājnieku skolai un mācību bāzei "Lāčusils", kuru plānots attīstīt un paplašināt, lai atslogotu Ādažu poligonu. Tas liek arī aizdomāties par to, vai Veselības ministrija savus plānus ir saskaņojusi ar Aizsardzības ministriju. Alūksnes slimnīcai ilgstoši ir līgums ar NBS kājnieku skolu un zemessardzi par medicīnisko ambulatoro un stacionāro pakalpojumu nodrošinājumu.
Diemžēl situācija Alūksnē nav iepriecinoša, taču gandarījums ir par to, ka šī krīze ir likusi saliedēties mūsu iedzīvotājiem, kuri savākuši jau vairāk nekā 7500 parakstus pret slimnīcas pārprofilēšanu uz dienas centru. Šodien Alūksnē un Alūksnes novadā kā arī Apē un Apes novadā nerunājam par politisko piederību, par amatu dalīšanu, šodien mūsu kopīgais mērķis ir nodrošināt savlaicīgu kvalitatīvu neatliekamās palīdzības pieejamību 24 stundas ikvienam iedzīvotājam, nepieļaujot Alūksnes slimnīcu no 24 stundu neatliekamās palīdzības slimnīcas pārprofilēt par ambulatoro 12 stundu centru.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
