Foto: F64
Veselības ministrija uzsākusi kampaņu 'ārstējies nepārmaksājot'. Diemžēl atbildīgie ierēdņi aizmirst piebilst, ka tā ir tikai medeļas viena puse. Otra – pacienti Latvijā pārmaksā arī par ārsta konsultācijām. Tā rezultātā, kā liecina medicīnas centra "Eimores" veiktā aptauja, 65% iedzīvotāju apmeklē ārstu tikai ieilgušas vai traumatiskas saslimšanas gadījumos.

Cenu atšķirības starp medicīnas centru piedāvātajiem pakalpojumiem bieži vien ir atšķirīgas, neskatoties uz to, ka iestādes atrodas vienā un tajā pašā Rīgas mikrorajonā ar līdzīgām telpu nomas izmaksām, atbilstošu medicīnisko aprīkojumu un līdzvērtīgi kvalificētiem ārstiem. Saprotams, ka konsultācija pie profesora pacientiem izmaksā dārgāk nekā pie jauna speciālista, bet kur paliek rūpes par sabiedrības veselību, kad radikāli atšķiras apmeklējuma cena pie viena līmeņa speciālistiem faktiski kaimiņos esošos medicīnas centros?!

Kāpēc apdrošinātāji visbiežāk slēdz līgumus tikai ar lielajiem medicīnas centriem, kur pakalpojumu cenas ir dārgākas, nevis medicīnas centriem vai ārstu privātpraksēm, kas pakalpojumus spēj piedāvāt būtiski lētāk? Līdz ar to pacientiem ar polisēm, kuri izvēlas mazo un finansiāli pievilcīgāko medicīnas centru pakalpojumus, par vizīti vienalga ir jāmaksā, bet izdevumi jāsaņem no apdrošinātāja, kas cilvēkam sagādā neērtības. Līdz ar to pacienti, kuriem ir apdrošināšanas polises, dodas uz lielajiem medicīnas centriem un visbiežāk – pārmaksā. Savukārt, iedzīvotāji, kuri nav apdrošināti un ne vienmēr ir pietiekami informēti par plašo medicīnas centru piedāvājumu, lielākoties dodas pie ārsta tikai ieilgušas vai traumatiskas saslimšanas gadījumos, neatļaujoties pilnvērtīgu veselības aprūpi. To apliecina arī "Eimores" veiktā aptauja, kurā noskaidrojās, ka regulāru ārstu apsekošanu veic tikai 18% iedzīvotāju.

Konkurences padome ir pārbaudījusi zāļu izplatīšanas tirgu, analizējusi zāļu cenu veidošanos un noslēguma ziņojumā secinājusi, ka ir iespējams mērķtiecīgi izmantot tirgus dalībnieku konkurenci un normatīvo regulējumu, lai nodrošinātu zemākas cenas un lielāku izvēli patērētājiem. To pašu nepieciešams veikt ārstu konsultāciju jomā.

Mēs varētu padarīt medicīnu pieejamāku, ja veselības aizsardzības resors parūpētos par publisku salīdzinošo datu bāzi ar konkrētā Latvijas ģeogrāfiskajā vietā pieejamajiem medicīnas pakalpojumiem un to izcenojumiem. Sociālās politikas veicināšanas kontekstā būtu nozīmīgi ieviest pacientu apmierinātības aptauju ieviešanu, noskaidrojot gada mediķi un medicīniskās aprūpes iestādi.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!