Nevilšus nāk prātā doma – labi vai slikti, ka pēc dažādām aplēsēm 50 līdz 100 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju aizbraukuši uz ārzemēm? Skaidrs, grūti apstrīdēt, ka tas ir milzu zaudējums darba tirgum un ekonomikai kopumā. Darba roku aizceļošana tādos apmēros var atsaukties uz investīciju apjomu, izaugsmes iespējām un uz kopējo ekonomikas attīstības līmeni.
Savukārt, no cilvēciskā aspekta, tas ir pozitīvs process. Kaut arī svešumā, toties daudzi latvieši un valsts krievvalodīgie iedzīvotāji varēs nopelnīt pārtikai un dzīvoklim. Tādēļ Latvijai jāskatās reāli uz tuvāko gadu perspektīvu – cilvēki brauks projām un viņus nevar apturēt. Savukārt valdošie politiķi un ierēdņi, kuri dziļdomīgi apspriež, kā pārliecināt cilvēkus palikt Latvijā – labākajā gadījumā izskatās neētiski. Jo viņi piedāvā cilvēkiem turpināt badoties.
Tā vietā jau tagad jādomā par to, kā panākt, lai pēc vairākiem gadiem cilvēki atgrieztos atpakaļ mājās. Tādēļ jau tagad pilnībā jāmaina Latvijas vēstniecību darba stils, lai mūsu taitieši redz, ka valsts viņus gaida. Šobrīd nereti varam novērot, ka vēstniecībās strādā ierēdņi, kuri bieži vien ar dziļu nepatiku izturas pret saviem tautiešiem, kuri ieradušies peļņā. Un kā tad vēl lai viņi izturētos? Vēstniecības ierēdnis taču ir tērpts uzvalkā un nēsā kaklasaiti. Un kamēr vien viņš klusē – no eiropieša neatšķirsi. Bet te – visādi sabraukuši, strādā lauku darbos, un it nemaz nav līdzīgi eiropiešiem. Un tādēļ, kur nu tādiem palīdzēt, ar tādiem pat sarunāties, nu, it nemaz negribas. Par sakariem ar "nepareizajiem" tautiešiem ierēdni pārstās uzskatīt par eiropieti.
Vēstniecībām jākļūst par vietu, kur jebkurš Latvijas iedzīvotājs vienmēr var griezties pēc palīdzības. Un pats galvenais - šo palīdzību arī saņemt, dažos gadījumos pat finansiāla atbalsta veidā. Tāpat vēstniecībām jāuzsāk cieša sadarbība ar vietējām arodbiedrībām, pateicoties kurām var panākt līdztiesību mūsu tautiešiem gan darba samaksu, gan darba apstākļu ziņā, kas ir pat nozīmīgāk. Pēc būtības – vēstniecībām jālobē mūsu tautiešu intereses – visiem iespējamiem līdzekļiem panākot, lai viņi vairāk nopelna, lai būtu vieglāk strādāt un lai viņiem būtu mazāk problēmu.
Pat vispretimnākošākā vēstniecība neko nespēs izdarīt, ja Latvija nekļūs par pilnvērtīgu valsti. Valsti, kura saviem pavalstniekiem varēs piedāvāt ko vairāk par iespēju ar lētu aviolīniju starpniecību aizlidot uz ārzemēm. Un vēl sarunu par to, ka nebūtu slikti paaugstināt algu līmeni mūsu valstī, un tad jau neviens nekur nebrauks.
Pagaidām vien ir vēlēšanās citēt to pašu "International Herald Tribune" , tikai šoreiz no intervijas ar Latvijas valsts prezidenti Vairu Vīķi – Freibergu, kas tika publicēta dažas dienas pēc reportāžas no Turkiem. "Latvijai ir lieli sasniegumi kopš laikiem, kad tā panāca neatkarību no PSRS 1990. gadā. Īpaši tas saistās ar iestāšanos ES un NATO, kā arī to, ka mums ir viena no visstraujāk augšupejošām ekonomikām Eiropā."
Latvijai patiešām ir paveicies, ka to pirms gada uzņēma ES. Tūkstošiem mūsu valsts iedzīvotāju tas pavēra iespēju doties strādāt uz ārzemēm, lai glābtu savas ģimenes no dzīves uz nabadzības robežas.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
