Olga Procevska: Lapsas, eži un puskoka lēcēji

Cilvēki dalās divās daļās – tā domā ne tikai Ingunas Sudrabas partijas reklāmu veidotāji, bet arī Rīgā dzimušais filozofs Jesaja Berlins un sengrieķu dzejnieks Arhilohs, no kura Berlins aizņēmās ideju par cilvēku salīdzinājumu ar ežiem un lapsām. "Lapsa zina daudzas lietas, bet ezis – vienu lielu lietu," 600 gadus pirms mūsu ēras rakstīja dzejnieks ar mūsdienās īpatnēji skanošu vārdu. Berlins uzskatīja, ka visus Eiropas intelektuālās vēstures nozīmīgākos varoņus – filozofus, zinātniekus, rakstniekus un dzejniekus – iespējams sašķirot ežos, kas visu realitāti mēģina izskaidrot ar vienas idejas palīdzību, un lapsās, kas pievēršas dažādām, nereti pretrunīgām teorijām.

Akadēmiskajā pasaulē, kurā es pavadīju pirmo savas darba dzīves pusi, valda gandrīz vieni vienīgi eži. Zinātne, sevišķi starptautiskajā līmenī ar tās nežēlīgo konkurenci, liek cilvēkiem specializēties tik šauri, cik vien iespējams, lai savā mazajā jautājumā varētu radīt jaunu teoriju vai jēdzienu, ar ko iespraukties blīvajā līdzšinējo zināšanu pūlī. Gadsimtu gaitā zinātnes attīstība bijusi vērsta tikai un vienīgi lielākas specializācijas virzienā, un apgaismības laikmeta enciklopēdiskajiem prātiem, kas vienlaikus interesējās par filozofiju, matemātiku un dzeju, mūsdienās būtu grūti iegūt kaut cik cienījamu grantu.

Turpretī privātais bizness, kurā darbojos tagad, ir pilns ar lapsām, taču pat tur valda specializācijas kults. Skaidrai ekspertīzei un kvalifikācijai patiešām ir jēga, ja meklējat frēzētāju vai programmētāju.