Olivers Bramvels: 'Bitcoin' – alternatīvā nauda kā zīme par alternatīvu sabiedrību
Foto: LETA

"Kas ir "Bitcoin"?" – šis bija viens no "Google" meklētājā visvairāk uzdotajiem jautājumiem Lielbritānijā 2017. gadā. Visticamāk, interese par datorprogrammu ģenerēto digitālo valūtu (ir simtiem kriptovalūtas veidu, bet "Bitcoin" ir pazīstamākā) ir augusi paralēli galvu reibinošajām "Bitcoin" cenas svārstībām – 2017. gada sākumā tas maksāja ap 800 eiro, gada vidū jau 2500 eiro, decembra vidū tā cena pārsniedza 16 tūkstošus eiro, tad dažu dienu laikā nokritās līdz 12 tūkstošiem. "Kārtējais burbulis, jauna valūta vai alternatīva maksājumu sistēma?" – vaicā mediji un skaidru atbildi uz to pagaidām nesniedz.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Manuprāt, tas, ko šogad novērojam, ir gan izteikts spekulatīvais "burbulis", gan arī jaunu sociālo attiecību sākums, kur, kā jau ar visu jauno, ir jāiziet cauri zināmam adaptācijas posmam.

Ir vairāki iemesli tam, lai interese par kriptovalūtu augtu un vienlaikus augtu arī ieguldījumi tradicionālajai finanšu pasaulei izaicinājumu metušajos risinājumos. Pirmkārt, tehnoloģiskās iespējas ir jau pavērušas vārtus tam, lai ar kriptovalūtu cilvēki patiešām varētu ērti norēķināties savā starpā, nopirkt kafiju vai biļetes uz kino. Jā, maksājumu apstrāde līdz šim bija salīdzinoši lēna, taču šobrīd jau ir izstrādāti risinājumi, kas ļauj maksājumu norisi krietni paātrināt, daļēji pārceļot to drošu veikšanu ārpus tā sauktās blokķēdes (blockchain –tehnoloģiju platforma, kas ir pamatā kriptovalūtas norēķiniem).

Proti, pats maksājums notiek ārpus blokķēdes (off the chain), bet tā autorizācija – ķēdes ietvaros. Plašāk par to var uzzināt, uzmeklējot informāciju par "Lightning Labs" risinājumu.

Tiklīdz kriptovalūta metīs izšķirošo "kūleni" un kļūs par iecienītu maksājumu līdzekli ikdienā, tā pārtaps no investīciju objekta, preces, par reālu maksāšanas līdzekli, kas jau būs viens no biznesa pasaules elementiem. Ņemot vērā, ka ikvienai precei ir savs dzīves cikls, kurā pienāk arī laiks intereses kritumam, cenas samazinājumam, kriptovalūtas veidotāju mērķis ir padarīt to par organisku biznesa attiecību daļu.

Otrkārt, no 2017. gada decembra tika uzsākta "Bitcoin" nākotnes līgumu (futures) tirdzniecība vienā no pasaulē lielākajām tā sauktajām nākotnes darījumu biržām – CME. Šis ir ļoti nozīmīgs brīdis digitālās valūtas pasaulei, jo virza šo maksājumu līdzekli tuvāku leģitīmam finanšu instrumentam.

Turklāt tas vienkāršo dažādu ieguldītāju, tostarp ieguldījumu fondu, spēju investēt "Bitcoin" kā aktīvā. Šeit gan jāņem vērā, ka vairāku valstu valdības un korporācijas ir aicinājušas būt piesardzīgiem pret kriptovalūtas izmantošanu, tostarp dažās valstīs (Ķīna, Dienvidkoreja) kriptovalūtas izmantošana ir aizliegta vai ierobežota. Lai gan līdz šim nevienas valsts centrālā banka nav atzinusi kriptovalūtu par legālu maksāšanas līdzekli, šī valūta daudzviet tiek izmantota, jo pagaidām nepakļaujas ierobežojumiem un regulējumam. Te gan jāsaka, ka diez vai kāds, teiksim, 2017. gada nogalē tērēja savus "bitkoinus", lai nopirktu kādas preces, ņemot vērā ieguldījuma vērtības augšupeju.

Jāņem vērā vēl kāds aspekts, kas apgrūtina kriptovalūtas nākotni, – jaunu virtuālās naudas ekvivalentu, piemēram, "Bitcoin", iegūšana (mining) prasa milzīgas datorjaudas, kā arī ievērojamu elektrības patēriņu, kas nākotnē būs salīdzināms ar relatīvi lielu valstu kopējo elektrības patēriņu. Šobrīd pasaulē tiek saražots ap 3600 "bitkoiniem" dienā, kopumā apgrozībā ir 16,5 miljoni šīs naudas vienību, vēsta BBC. Šis ir jauns, no tradicionālajām valūtām atšķirīgs izaicinājums, kurā jaunajai maksāšanas sistēmai būs jārēķinās arī ar jautājumiem vides aizsardzības kontekstā (lētas elektroenerģijas ražošana ne vienmēr notiek videi draudzīgā veidā).

Būtisks ir arī jautājums par digitālās valūtas risinājumus izmantojošo klientu anonimitāti. Jā, aiz Bitcoin un līdzīgas kriptovalūtas šobrīd var "noslēpties", taču slēpt nelegālus/puslegālus ienākumus ļauj arī skaidras naudas norēķini. Ēnu ekonomika ir globāla parādība. Tāpēc uzskatu, ka tas drīzāk ir jautājums par mūsu katra individuālo atbildību – vai esam gatavi sadarboties ar cilvēku, kura ienākumi ir neskaidri? Ja ne – maksājumu modelis nebūs katalizators nelegālas naudas izplatībai.

Lai arī kriptovalūtas cenas ir izteikti svārstīgas un, visticamāk, mēs vēl pieredzēsim to kāpumus un kritumus, lai arī ir vairākas tehnoloģiska rakstura barjeras, tie ir jau vairāk nekā 10 miljoni cilvēku, kuri tic jauna veida maksājumu sistēmām – ieguldot tajā naudu, piedaloties digitālās valūtas "ražošanā" ("Bitcoin" virtuālo naudu var ražot ikviens, kam pieejama attiecīga IT infrastruktūra), piedāvājot dažādus risinājumus, kas atvieglo jaunā maksājumu modeļa ikdienu.

Manuprāt, tas nozīmē, ka šobrīd esam uz pārmaiņu sliekšņa, kur centralizēts maksājumu pārvaldības modelis (naudas emisija, kontrole u. tml.) pārtop decentralizētā, pašas sabiedrības līdzveidotā attiecību modelī. Zinot daudzos tā sauktās dalīšanās ekonomikas (sharing economy) piemērus no visas pasaules, iespējams, runa pat nav tik daudz par jaunu maksāšanas sistēmu, bet par jauna veida sabiedrību un tās attiecību organizēšanu vispār. Kur centralizēto, uz "papīru" ražošanu, reģistrēšanu, uzglabāšanu, uz administrāciju orientēto sistēmu aizstāj atvērts, decentralizēts attiecību modelis – ar cilvēka vajadzībām un vēlmēm centrā un tehnoloģiju iespējām ap tām.

Šis ir autora viedoklis, kas var nesakrist ar "Delfi" redakcijas nostāju.
Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form