Pēdējās dienās latviešu nacionālais pašlepnums tika grauts un mīcīts. Vismaz, tā noteikti domā tie, kas no sirds jūt līdzi mūsu sportistu startiem. Pirmā un lielākā sāpe ir “pazemojošie” zaudējumi “Eurobasket2003” turnīrā, taču, it kā būtu vēl par maz, Latvija tiek piesmieta arī futbola un volejbola arēnās, un pilnam mēram – Latvijas hokeja izlase paliek pēdējā vietā “European Ice Hockey Challenge” turnīrā, savās mājās...

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma
Lasītāju atsauksmes pie ziņām par mūsu hokeja izlases sniegumu vēsta, ka daudzi cilvēki ir sašutuši: sak, kā tad tā - kāpēc tik slikti rezultāti? Tālāk sekos dažas pārdomas par to, kāpēc, atšķirībā, iespējams, no volejbolistu vai basketbolistu snieguma mačā ar Lietuvu, hokejistu sniegumā nevar vainot Fortūnu, kas īslaicīgi novērsusies. Izveidojusies situācija atbilst tam līmenim, kādā šobrīd ir Latvijas hokejs.

Mēdz teikt – izrāde sākas jau ārpus skatītāju zāles. Rīgas izrādes rīkotāji bija parūpējušies par to, lai pienākot pie Sporta pils, kļūtu skaidrs – šodien jāpiedzeras. Neko atspirdzinošu, izņemot alu, nopirkt nebija iespējams. Ejam tālāk un nokļūstam pie biļešu kontrolierēm, kas pusstundu pirms spēles sākuma dzen mani ārā no tribīnēm, paziņojot, ka spēle sāksies tikai pēc pusstundas, un šobrīd tur nav ko redzēt. Savukārt, kad pēc pārtraukuma atgriežos tribīnē, šī pati tantiņa ar saucieniem: “vietās, vietās!”, mudina skatītājus ieņemt savas vietas! Jauks serviss! Nemaz nerunājot par Rīgas sporta pils ledus drausmīgo kvalitāti. Jau pagājušo gadu vieskomandas, novērtējot ledus segumu, ir teikušas, ka uz tāda ir grūti spēlēt, taču, acīmredzot, sporta pils vadība uzskata, ka, ja jau “Vilki” uz tāda var spēlēt, tad starptautiskiem turnīriem arī būs labi.

Šie it kā sīkumi, biļešu tantes uzvedību ieskaitot, ir pierādījums tam, ka ikdienā starp pasaules čempionātiem attieksmē pret līdzjutējiem un citvalstu komandām nekādi nevar just, ka Latvija ir valsts, kurā hokeja spēles tēls tiek turēts spodrs. Drīzāk izskatās, ka esam iemaldījušies kaut kur Lietuvā vai Izraēlā, kur pieklājības pēc šad tad arī kāds uzspēlē hokeju, lai gan nevienam nav īstas izpratnes, kas tā par spēli.

Runājot par pašu šīs nedēļas nogalē vēroto hokeju, jāsaka, ka nav vērts krist izmisumā. Ja ar vēsu prātu skatāmies uz notikušo – rezultāti ir likumsakarīgi. Turnīrā nepiedalījās ne Žoltoks, ne Irbe, ne Skrastiņš (lai gan pēdējais Rīgā bija).Tajā spēlēja pašmāju spēlētāji. Jā, bija gan sastāvā Kerčs, Panteļejevs, Astašenko, taču pārsvarā spēlēja jaunie pašmāju klubu audzēkņi, kuri tika paņemti izlasē, lai izietu Lindstrēma pārbaudi. Vai izturēja – prasiet Lindstrēmam. Ja prasītu man, es teiktu – izturēja. Ja skatāmies statistiku, tad redzam, ka no gūtajiem deviņiem vārtiem piecus guva jaunie spēlētāji (divus Mamonovs, pa vienam Širokovs, Jerofejevs un Cipulis), kā arī vēl divas piespēles Miranoviča un Ozola izpildījumā. Domāju, ka tas nav slikts rādītājs. Jāatzīmē arī veterāna Kerča “atvasara” (divi vārti + piespēle), bez tam šoreiz viņš nemaz necentās pieturēt ripu, bet gan lieliski kombinēja. Varbūt kluba nomaiņa nākusi par labu? Vēl es gribētu atzīmēt Amerikā bēdīgi slaveno latviešu aizsargu Kasparu Astašenko, kas šajā turnīrā, šķiet, bija labākais aizsargs mūsu izlasē. Žēl, ka hokejista aģents sabojāja Kaspara karjeru, jo viņš tiešām izskatījās pietiekami stabils, lai spēlētu labā klubā, taču šobrīd ir palicis bez darba piedāvājuma.

Vēl būtu, ko teikt daudz, taču, lai nepārvērstu šo komentāru par šauru hokejmīļu loku vien interesējošu tekstu, pāris secinājumu, kas būtu liekami aiz auss ikvienam, kas turpmākos mēnešus ar draugiem taisās spriest par to, vai mūs gaida “melnais Prāgas pavasaris” (citēju “Delfi” kāda lasītāja atsauksmi), vai ne.

Ja kādam šķiet, ka pēdējā vietā esam palikuši nepelnīti, atgādināšu, ka šajā turnīrā praktiski spēkiem mērojās tie hokejisti, kurus bija iespējams savākt no pašmāju klubiem. Savukārt Latvijas hokeja čempionāts ir zemākā līmenī nekā Baltkrievijas, vai Kazahstānas. Tātad zaudējumi ir likumsakarīgi.

Par Latvijas čempionāta zemo līmeni tiek runāts ne pirmo gadu, un diez vai tas, ka šogad čempionātā piedalās Elektrēnu “Enerģija” padarīs šo turnīru par līmeni augstāku. Bez tam, kad baltkrievi atteiksies piedalīties AEHL, mūsu situācija būs vēl dramatiskāka. Tāpēc gribētu mudināt Latvijas hokeja funkcionārus padomāt, ko varētu darīt lietas labā, lai vietējo hokeja līmeni celtu.

Sūdzēties, ka mums nav hokeja haļļu, arī vairs nav pamata, jo, ja pirms vairākiem gadiem mēs varējām koķetēt, ka ar 2,5 hallēm tomēr esam pasaules vadošo nāciju desmitniekā, tad tagad haļļu skaits pārsniedz jau desmit. Vienīgi rezultātus šīs halles dos tikai pēc vairākiem gadiem, tāpēc jāsamierinās ar reālo situāciju un jāgaida, kad izaugs jaunā, talantīgā hokeja paaudze. Tikai rodas jautājums – kas šo paaudzi audzinās?

Šis ir autora viedoklis, kas var nesakrist ar "Delfi" redakcijas nostāju.
Seko "Delfi" arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Lai ierobežotu dezinformācijas kampaņu izplatību, portāls "Delfi" apturējis iespēju komentēt rakstus
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form