Otto Ozols: Ķelnes krīze - Mogerīnī un Rinkēviča politiskais bankrots
Foto: Publicitātes foto

Šī ir ļoti rūgta atzīšanās arī man pašam, jo burtiski pirms pāris nedēļām, pagājušā gada nogalē tepat DELFI savā tradicionālajā trešdienas slejā rakstīju "Eiropa - bija un būs viena no visdrošākajām vietām pasaulē". Pēc drausmīgajiem gadu mijas notikumiem Ķelnē un citur Eiropā, kur no brutālas varmācības cieta simtiem cilvēku, šie vārdi izklausās pēc ņirgāšanās.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Jāatvainojas lasītājiem par netīšu, bet maldināšanu. Šobrīd man, līdzīgi simtiem miljoniem Eiropas iedzīvotāju, pārliecība par drošību ir smagi satricināta. Te gan jānorāda, ka joprojām uzticos Vācijas un citu lielo Eiropas valstu policistiem. Neskatoties uz ārkārtējo situāciju Ķelnē, Hamburgā un citur, turpinu uzskatīt, ka Vācijas policija ir ārkārtīgi profesionāla un efektīva. Jau gadu desmitiem, jau no 70. gadiem Vācijā regulāri notiek ļoti agresīvas dažādu grupu - kreiso un labējo radikāļu demonstrācijas, kuru laikā nereti izceļas burtiski kaujas ar policiju.

Pirms pāris gadiem Rīgā notikušie 13. janvāra nemieri ir nesalīdzināmi mazāki par tiem grautiņiem, kurus radikāļi, piemēram, katru gadu 1. maijā sarīko Berlīnē, īpaši Kroicbergas rajonā, Hamburgā un citur. Vācu policija ir perfekti iemācījusies savaldīt masu nemierus, tai skaitā plaša mēroga kriminālas akcijas. Līdzīga pieredze un zināšanas ir arī citu Rietumeiropas valstu policistiem. Tādēļ nav šaubu, ka arī šoreiz policisti varēja ātri un efektīvi savaldīt varmākas.

Tomēr tas nenotika. Var pieņemt, ka Ķelnē bija kaut kādas sadarbības kļūdas, kādēļ policisti nespēja pienācīgi reaģēt. Bet tas pats notika arī daudzās citās Rietumeiropas pilsētās. Vienlaicīgi, vienādi kļūdīties nevar visu lielo pilsētu policisti. Tātad problēmas sakne, kādēļ citādi profesionālā un efektīvā policija ir izrādījusies bezspēcīga, meklējama citur. Šobrīd lavīnveidīgi nāk klajā ziņas, ka līdzīgas problēmas jau ilgāku laiku bija arī Somijā, Zviedrijā un citur Eiropā. Kā tagad izrādās - politisku apsvērumu dēļ noklusēts un nepārprotami saistīts ar masveidīgo bēgļu pieplūdumu.

Kāds tam sakars ar Latvijas ārlietu ministru Edgaru Rinkēviču un Eiropas Savienības augsto ārlietu pārstāvi Federiku Mogerīni? Mēs varam gari un plaši diskutēt par bēgļiem, iemesliem, kādēļ daļa no viņiem ir iesaistījušies šajos drausmīgajos masu noziegumos, tomēr vispirms jākonstatē, ka Eiropā visaugstākajā politiskajā līmenī ilgstoši notikusi tīša problēmas noklusēšana. Tie, kuri kaut puslīdz seko līdzi Latvijas ārpolitikai, zina, ka ministrs Rinkēvičs savā un ārlietu ministrijas vārda regulāri pauž viedokli par notikumiem pasaulē. Tomēr par drausmīgajiem masveida uzbrukumiem Eiropas pilsoņiem gadu mijā Ķelnē, Hamburgā un citur Eiropā, Rinkēvičs vienkārši klusēja.

Te nav runa kaut vai par elementāru līdzjūtību pret upuriem. Runa ir par to, ka Eiropas centrā notikuši masveida uzbrukumi, pazemoti, aplaupīti simtiem cilvēku. Latvijas sabiedrība bija pelnījusi saņemt no Ārlietu ministrijas izsvērtu, profesionālu sagatavotu, pārdomātu informāciju par šiem, bez pārspīlējuma, šokējošajiem notikumiem. Ārlietu speciālistiem bija nekavējoties jāpaskaidro, vai starp cietušajiem nav arī Latvijas pilsoņi un kā viņiem rīkoties, ja kļuvuši par upuriem varmākām. Ārlietu ministrijai bija jāpaskaidro - kāds ir apdraudējuma līmenis Vācijā un citur Eiropā? Rinkēvičs un ministrija turpināja klusēt pat pēc tam, kad burtiski vārījās visi Eiropas un Latvijas mediji. Kāpēc? Vai tā rīkojās atbildīgi politiķi?

Rinkēvičs ir pazīstams ar savu principiālo attieksmi pret Krieviju. Tomēr šajā gadījumā ar savu mulsinošo klusēšanu viņš ir izdarījis pakalpojumu Krievijas propagandas mašinērijai. Tagad Putina stabulētāji varēs pārmest Latvijai un citām Eiropas valstīm liekulību, neiejūtību pret upuriem, dubultos standartus, manipulēšanu ar medijiem un patiesības slēpšanu. Rinkēvičs ir daļa no šī apkaunojošā politiskās morāles bankrota.

Vēl savādāk rīkojās Eiropas Savienības augstā ārlietu pārstāve Federika Mogerīni. Komentējot notikušo, viņa atļaujas pamācīt citus, norādot: "Es ceru, ka neviens politiķis un neviens loceklis, neviena persona, kurai ir institucionālā atbildība, neizmantos šo notikumu kā instrumentu un nejauks ar citām lietām." Mogerīnī ir aizmirsusi, ka vispirms ir jāsāk ar pašas atbildību.

Viens no vispāratzītiem iepriekš nepieredzētās bēgļu krīzes iemesliem ir tieši Eiropas Savienības dalībvalstu nespēja sadarboties, koordinācijas trūkums. Eiropa ir izrādījusies nespējīga koordinēti un efektīvi risināt krīzi. Un tā ir tieši Mogerīni atbildība un vaina. Ja viņa būtu precīzāk un neatlaidīgāk strādājusi, iespējams, Eiropa nebūtu tik dziļi ievainota. Tai skaitā arī burtiskā nozīmē Ķelnē, Hamburgā, Stokholmā, Helsinkos un citur. Ja darbs ar bēgļiem būtu organizēts profesionālāk, pārdomātāk un gudrāk, tad šobrīd nevajadzētu nodarboties ar masveida patiesības slēpšanu, lavīnveida uzbrukumiem sievietēm, izvarošanām un sekojošiem ksenofobijas, rasisma uzplūdiem.

Grūti atturēties no ironijas, lasot Mogerīni īpaši "oriģinālo" atziņu. Viņa atgādina - "Tomēr ļaujiet man pateikt, ka ir labi cilvēki un slikti cilvēki, lai arī kāda būtu viņu tautība, lai arī kāda būtu viņu izcelsme." Katrs, kaut puslīdz izglītots eiropietis to tāpat labi zināja un saprot. Jautājums ir pavisam cits - kāpēc mēs nonācām tik tālu, ka Eiropas Savienība izrādījusies nespējīga garantēt savu ārējo drošību un tagad arī piedzīvo masveida uzbrukumus un pazemojumus pašā Eiropas centrā policijas un līdzpilsoņu acu priekšā?

Mogerīnī argumentācija ir ārkārtīgi dīvaina. Viņa atgādina, ka vardarbība pret sievietēm pastāvējusi arī pirms 31. decembra un ir kas tāds, "kas diemžēl notiek katru dienu". Ko šīs apgalvojums nozīmē? Vai tas kaut kādā veidā attaisno noziedzniekus, mazina viņu vainu? Nē! Par to ir jārunā, ar to ir jācīnās, to ir jānovērš un nekavējoties jāpadzen tie politiķi, kas iepriekš centušies noklusēt par šiem noziegumiem, to cēloņiem un vainīgajiem. Eiropa nevar atļauties politiķus, kuri baidās no neērtām patiesībām, cenšas aizbāzt muti policistiem un manipulē ar medijiem.

Šis ir autora viedoklis, kas var nesakrist ar "Delfi" redakcijas nostāju.
Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form