Otto Ozols: Un kurš būs tik drosmīgs pateikt, ka …  (199)

Tie, kuri apveltīti ar veselo saprātu, kaut vai klusībā, bet būs spiesti atzīt - mēs esam līdz ausīm melu un cinisma purvā. Tagad ir tikai jautājums, kurš būs tik drosmīgs pateikt - tā vairs nedrīkst turpināties!

Kas ir pamatā tik smagiem apgalvojumiem? Pagājušajā nedēļā tika izdota grāmata "Latvijas emigrantu kopienas: cerību diaspora". Grāmatā analizēti līdz šim apjomīgākā pētījuma par Latvijas jaunajiem emigrantiem rezultāti. Pētījuma līdzautore Inese Šūpule LTV raidījumam "Rīta Panorāma" norādīja, ka Latvijā atgriezties domā tikai apmēram 16% aizbraukušo.

Līdzīgi Latvijas Radio teica arī cits grāmatas autors - Latvijas Universitātes (LU) Filozofijas un socioloģijas institūta pētnieks Mārtiņš Kaprāns. Viņš norādīja, ka no Latvijas emigrējušajiem cilvēkiem nav liela vēlme atgriezties dzimtenē - to būtu gatavi darīt tikai desmitā daļa no aizbraukušajiem.

Savukārt Latvijas Universitātes profesors Mihails Hazans runā par citu ļoti smagu tendenci - Latviju arvien vairāk pamet izglītoti cilvēki un galvenais - vecumā no 18 līdz 35 gadiem. Ārkārtīgi smaga problēma ir tā dēvētā "smadzeņu aizplūde". Secināts, ka pēc 2000. gada no Latvijas emigrējušo vidū cilvēku ar augstāko izglītību bija procentuāli ievērojami vairāk, nekā šī paša vecuma Latvijā palikušo vidū. Smadzeņu aizplūde notikusi gan kā diplomu aizplūde, gan arī jauniešu ar vidējo izglītību emigrācija. Šie jaunieši augstāko izglītību ieguvuši jaunajās mītnes zemēs.

Var un arī vajag plaši spriest par pētījumā atklājumiem. Tomēr skaitlis - tikai ...16% (!) apsver domu atgriezties Latvijā! Tas ir vienkārši šokējoši un liecina par ārkārtīgi dziļu un smagu vilšanos. Piedevām, pētījums apliecina, ka runa ir par ļoti daudziem izglītotiem, strādīgiem un mērķtiecīgiem cilvēkiem. Kas un kāpēc šos cilvēkus tik ļoti ir atgrūdis no viņu dzimtās zemes? Kam bija jānotiek, lai tik ļoti zaudētu ticību savai valstij, tās nākotnei?

Kā ir ar mājās palicējiem? Arī Latvijā vilšanās ir ārkārtīgi dziļa. SKDS jaunākie dati norāda, ka oktobrī Saeimai kopumā uzticējās vairs 18% iedzīvotāju, kas ir zemākais rādītājs šī sasaukuma laikā. Pagājušajā gadā, uzreiz pēc Saeimas vēlēšanām aptaujas liecināja, ka parlamentam uzticējās aptuveni 28%. No zemas uzticības līdz vēl zemākai!

Aptaujas skaudri norāda, ka Latvijas valstij jeb, precīzāk sakot, tās politiskajai elitei katastrofāli neuzticas ne aizbraucēji, ne mājās palikušie. Un kurš gan būs tik drosmīgs pateikt, ka melošanas un cinisma apjomi ir pārsnieguši veselā saprāta robežas?

Kaut vai pavisam nesenais piemērs, kad "airBaltic" vadītājs Martins Gauss vienkārši pazemoja valdību, žurnālistus un visu sabiedrību ar brutālu blefošanu par it kā Krievijas "Sukhoi" lidmašīnu pirkšanu. Tagad pēc šī lētā cirkus valdība pati ir iesaistījusies šajos melos un pieņēmusi ar to saistītu lēmumu par 80 miljoniem eiro.

Bez "Sukhoi" lidmašīnām. Acīmredzot, cilvēkus joprojām uzskata par idiotiem, stāstot, ka šāds darījums ar Krievijas lidmašīnām vispār bija iespējams. Gauss lieliski zināja jau uzreiz, ka tāds darījums vienkārši šajā valstī un šajā situācijā nebija iedomājams vispār. Piedevām tas ne tuvu nav vienīgais vājprāts, ko esam pēdējā laikā piedzīvojuši "airBaltic" saistībā. Un kurš gan būs tik drosmīgs pateikt Gausa kungam, lai vācas prom no Latvijas ar pirmo lidmašīnu. Par melošanu.

Līdzīgs cinisma un nekaunības piemērs ir nesenais gadījums Saeimā, kad ZZS līderis Augusts Brigmanis ar Vienotības deputātu, Budžeta komisijas vadītāju Kārli Šadurski burtiski iemainīja ministru algu pielikumu 600 eiro vērtībā pret 2,30 eiro nodokļu atvieglojumu par bērnu. Atkārtoju - te nav runa par to, ka ministriem būtu žēl algas palielinājumu vai, ka to nevajadzēja.

Runa ir par attieksmi, pret veidu, cik šausmīgi ciniski un pretīgi tas tik izkaulēts - šantažējot, ka nebūs ne pat šis nožēlojamais atbalsts bērnu vecākiem un vēl bērnu dārzu kompensācijas. Tikmēr Lietuvā ļoti budžetam un valsts ekonomikai līdzīgi saspringtā situācijā parlamentārieši palielināja vecākiem atbalstu par katru bērnu apmēram 9 eiro. Mūsu valdošā koalīcija pat sākumā nebija gatavi dot vairāk par 7 eiro un tos pašus beidzamajā mirklī apgrieza līdz .... 2,30 eiro. Atkal - te nav runa tik daudz par 7 vai 9 eiro, te ir runa par attieksmi. Kad ir runa par pašu politiķu algām, tad atrodas gan politiskā griba, gan spēja rīkoties izlēmīgi. Kad ir runa par atbalstu bērniem, tad tas viss pazūd.

Un tā ir tikai neliela daļa no šausmīgā politiskā cinisma un melu purva. Līdzīgus piemērus var saukt un saukt. Visbriesmīgākais ir tas, ka sekas var būt pazudinošas Latvijai. Turpinot šādā garā nākošajās Saeimas vēlēšanās - 2018. gadā cilvēki var būt tik apātiski un vīlušies, ka pie varas var nonākt "Saskaņa" ar saviem satelītiem. Faktiski tas nozīmē, ka Latvijas valstī varu var sagrābt Putina draugi. Latvijas izstāšanās no Eiropas Savienības un NATO, tad būs tikai laika un tehnikas jautājums. Nils Ušakovs nekad nav slēpis savu mīlestību pret Eiroāzijas savienības tēvu - Vladimiru Putinu.

Varu apliecināt, ka ne visi Latvijas politiskās elites - Saeimas un valdības pārstāvji ir ciniski meļi. Tas būtu pārspīlējums. Tā nav - gan starp deputātiem, gan ministriem un citiem politiķiem ir atrodami vēl gana daudz godprātīgu cilvēku. Tomēr par drosmīgiem viņus grūti nosaukt. Demokrātiskās vērtības un principi ir iemainīti pret gļēvu klusēšanu un iesaistīšanos reālpolitiskās spēlītēs.

Tādas spēlītēs, kur sīknaudā tiek izmainīti un nospēlēti tie paši principi un demokrātijas vērtības. Tādēļ nav brīnums, ka aizvien vairāk un vairāk cilvēku neredz sevi nākotnes Latvijā. Jo paliek aizvien grūtāk noticēt, ka Latvijai būs nākotne. Alkatība, tuvredzība, ciniski meli - tas nav pamats, uz kuru būvēt sevi cienošu sabiedrību, valsti. Un kurš gan būs tik drosmīgs pateikt, ka ...