Patriks Grīva: Vai VK Revīzijas ziņojums apstiprina NEPLP pausto par Latvijas Radio?
Foto: LETA

Valsts kontrole 23.10.2018. ir publicējusi vērienīgāko Revīzijas ziņojumu par sabiedriskajiem medijiem to pastāvēšanas vēsturē "Vai Sabiedriskā pasūtījuma īstenošana ir lietderīga un atbilst sabiedrības interesēm?" Tā sagatavošana notikusi aptuveni gadu, revīzijas periods – 2016., 2017. gads. Vēlos atsaukt atmiņā pagājušā gada notikumus, kad jaunievēlētā Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) sāka darbu ar Latvijas Radio un drīzumā jomas pārrauga Ivara Āboliņa vadībā sabiedrībai atklāja šokējošus faktus par Latvijas Radio finanšu apriti un pārvaldības sistēmu.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Valsts Kontroles (VK) Revīzijas ziņojums par Latvijas Radio (LR) iepriekšējās valdes (Aldis Pauliņš, Sigita Roķe, Uldis Lavrinovičs) darbību apstiprina visas aizdomas, kuras pērn izteica NEPLP, turklāt tas atklājis arī jaunas lietas, kuras balansē uz nolaidības un bezdarbības robežas. Uzņēmums ilgstoši pakļauts finansiālu problēmu riskam, slēgti līgumi, kas radījuši risku par sabiedriskā medija satura ietekmēšanu, nav nodrošināta pārdomāta, kvalitatīva un ilgtspējīga kapitālsabiedrības pārvaldība. Tāpat Valsts kontrole nav guvusi pārliecību par piemaksu pie darba samaksas piešķiršanas pamatotību (dažos gados neskaidrās un grūti pamatojamās piemaksās izmaksāts vairāk nekā 500 000 eiro sabiedrības līdzekļu). VK konstatējusi, ka sabiedriskā pasūtījuma izpildes atskaites nesniedz skaidru un pilnīgu informāciju par valsts budžeta resursu izlietojumu un raidījumu veidošanas izmaksām.

No VK Revīzijas ziņojuma: "Radio nav izveidota sabiedriskā pasūtījuma īstenošanai atbilstoša darba organizācija, kura piešķirto finanšu resursu ietvaros nodrošinātu Radio doto uzdevumu izpildi. Radio nav noteikti skaidri kritēriji, kas pamatotu piemaksas piešķiršanu un tās apmēra noteikšanu." "Konstatēts, ka atsevišķu darbinieku grupai ir noteikts liels ikmēneša piemaksu apjoms, kas var sasniegt pat 100 % no darbinieku gada algas". VK ziņojumā arī atzīst, ka LR neievēro normatīvo aktu prasības attiecībā uz darba samaksas aprēķinu.

Revidenti atklājuši arī to, ka, slēdzot sponsorēšanas līgumus, kas var radīt satura ietekmēšanas riskus, radusies situācija, kas var radīt negatīvu ietekmi uz Latvijas Radio reputāciju. No VK Revīzijas ziņojuma: "Šādas līgumos iekļautas prasības – konkrētas raidījumu tēmas un līgumsodi – valsts kontroles revidentu ieskatā var radīt risku par raidījuma satura ietekmēšanu un pasūtīšanu, liekot uzdot jautājumus: vai pirmais bija sponsors, piedāvājot sev aktuālu tēmu, vai pirmā bija tēma, kas balstīta uz sabiedrības vajadzībām."

Tāpat konstatēts dubultā finansējuma risks, kad sadarbības partneru piešķirtais finansējums novirzīts līgumā neparedzētiem izdevumiem, tostarp raidījumiem, par kuriem jau samaksāts no valsts budžeta līdzekļiem. No VK Revīzijas ziņojuma: "Saskaņā ar uzrādītājiem izdevumu attaisnojumu dokumentiem revidenti konstatēja dubultā finansējuma risku"..."Saņemtā darījumu partneru finansējuma izlietojuma uzskaite Valsts kontroles vērtējumā nesniedz pietiekamu Radio finanšu izlietojuma pārredzamību."..."Iepriekš minētais liecina par nepilnībām Radio iekšējās kontroles sistēmā, kuru dēļ var tikt grauta Radio reputācija un tas rada iespējamus finansiāla rakstura prasījumus no partneriem nākotnē."

Radīta arī iespēja ētera laiku pārdot zem pašizmaksas. Šo situāciju kā vienu no pirmajiem darbiem novērsa jaunievēlētā LR valde. No VK Revīzijas ziņojuma: "Līdz pat 27.12.2017. Radio nebija izstrādāta un apstiprināta kārtība, kādā Radio aprēķina sponsorēto raidījumu minimālo līdzfinansējuma apmēru, tādejādi radot iespēju ētera laiku pārdot zem pašizmaksas."

Kad uzņēmumu vadīja Pauliņš, Lavrinovičs un Roķe vēl pērnā gada rudenī tas atradās dramatiskā situācijā. No VK Revīzijas ziņojuma: "Kapitālsabiedrības rentabilitātes rādītāji kopš 2014. gada ir strauji kritušies un trīs gadus atrodas zem nulles, 2017. gadā sasniedzot viszemākos rādītājus. Ja šo neveiksmi laikus nenovērš, tipiskai kapitālsabiedrībai draud bankrots. Kapitālsabiedrības vadībai jāizvērtē lēmumu efektivitāte finanšu uzdevumu pildīšanai, kā arī kapitālsabiedrības vadības politika."

Jaunās valdes (Una Klapkalne, Mārīte Tukiša, Sanita Dika – Bokmeldere) ievēlēšana ļāva, citējot Ivaru Āboliņu, "bez kapteiņa dreifējošo kuģi" atkal nodot stūrmaņa rokās. Šobrīd būtiskākie pārkāpumi jau ir novērsti, taču darbs jāturpina. Klapkalnes vadītajai valdei tas neprasīja būtiskus papildus finanšu resursus. Bija nepieciešama tikai griba.

Kad Ivars Āboliņš centās apturēt valsts naudas izšķērdēšanu un sakārtot sabiedriskā medija finansiālo un organizatorisko darbību, pret šo nejēdzību novēršanu asi vērsās atsevišķi Latvijas Radio darbinieki. Taču, vai tiešām, tādēļ, ka Ivars Āboliņš ar savu retoriku par LR situāciju būtu personiski aizskāris visu LR kolektīvu? Valsts kontroles Revīzijas ziņojums pierāda, ka atsevišķai darbinieku grupai bija nodrošināti patiešām iespaidīgi ienākumi, tādi, kādus šie cilvēki nesaņemtu nevienā komerciālā medijā. Faktiski, bija radīta plašākai sabiedrībai nezināmu cilvēku grupa, viena no pašām apmaksātākajām valsts pārvaldē kopumā. VK Revīzijas ziņojumā konstatētas LR darba samaksas sistēmas neatbilstības Darba likuma prasībām.

No VK Revīzijas ziņojuma: "Revīzijā konstatēts, ka Radio iekšējā tiesību aktā nav norādīts, pēc kādiem kritērijiem tiek piešķirta atlīdzības mainīgā daļa – piemaksas par papildu darbu. Revidenti, apkopojot un izanalizējot Radio kanālu piemaksas 2016. gada un par laika periodu no 01.01.2017. līdz 31.08.2017. papildu darbu, ir novērojuši tendenci, ka atsevišķu darbinieku grupai ir noteikts liels ikmēneša piemaksu apjoms, kas var sasniegt pat 100% no darbinieku algas."

Atgādināšu, ka pērn, kad Ivars Āboliņš uz šiem pārkāpumiem norādīja daudz maigākā formā nekā ir rakstīts Valsts kontroles ziņojumā, Latvijas Radio kolektīva organizētas grupas vadībā visu LR sabiedriskā medija kanālu ēterā atskanēja audio klipi, kuros LR kolektīvs apgalvoja, ka izsaka neuzticību Ivaram Āboliņam un pieprasīja atcelt NEPLP lēmumu par uzņēmuma valdes mērķiem un uzdevumiem. Savukārt, Latvijas žurnālistu asociācijas (LŽA) toreizējā vadītāja Rita Ruduša apgalvoja, ka NEPLP iejaucas LR darbā un cīnījās pret šo "nejēdzību" novēršanu.

Vēlāk atklātībā parādījās Rudušas rakstīti e-pasti, piemēram, izsūtītais reģionālajiem medijiem, kā arī vadošajiem Latvijas žurnālistiem, kur Ruduša aicina publicēt šādu tekstu: "Aizstāvi savu radio, pieprasi Saeimai atlaist NEPLP!" Tā ir tikai viena detaļa no vairākām izplānotām un organizētām akcijām pret NEPLP aktivitātēm. Ja VK atklāj un pamato šādus faktus, pret kuru novēršanu asi un skaidri iestājas NEPLP, atliek secināt, ka reformu pretinieki vēlas saglabāt līdzšinējo kārtību un neiebilst VK konstatētajam. Mēs nezinām, kurš patiesībā stāvēja aiz šiem centieniem apturēt reformas 2017. gadā, taču šie cilvēki noteikti bija un, iespējams, joprojām ir ieinteresēti vājā sabiedriskajā medijā.

Pēc būtības izveidojās absurda situācija – Latvijas Radio uzticamības reitings sabiedrībā ir ļoti augsts, ko nodrošina talantīgs radošais personāls, kas, spītējot visām problēmām, kuras aprakstītas VK Revīzijas ziņojumā, Latvijas Radio ik dienas veido saturu, kas nodrošina vislielāko klausītāju skaitu valstī. Bet Latvijas Radio kā uzņēmums iespējams ir pēdējā valsts kapitālsabiedrība, kurā Valsts kontrole atklāj šādu necaurspīdīgumu naudas apritē, atsevišķu priviliģēti atalgotu cilvēku grupu, citus darbības principus, kas atgādina deviņdesmito tumšākos paraugus.

Daudz no VK Revīzijas ziņojumā un šajā rakstā minētā jau ir vēsture. Man ir patiess prieks, ka būtiskākie pārkāpumi jau ir novērsti. Ir ticība, ka šī vēsture būs labs pamats šādiem notikumiem vairāk nekad neatkārtoties, un sadarbībā varam rūpēties par LR attīstību. Pirms to aizmirstam, vēlreiz pārdomāsim, kādu Latvijas Radio mēs redzam nākotnē – mana un NEPLP kolēģu pārliecība ir, ka Latvijas radio ir paraugs citiem – medijs, kurā darbinieki ir taisnīgi atalgoti, neskaidrās piemaksās netiek notērēti līdzekļi, kurus iespējams ieguldīt attīstībā, un kuram ir profesionāla un kompetenta valde. Latvijas Radio ir jābūt skaidriem pārvaldības un finanšu aprites principiem, kas līdzvērtīgi radošā darba panākumiem, kurus ik dienu nodrošina LR satura veidotāji.

Šis ir autora viedoklis, kas var nesakrist ar "Delfi" redakcijas nostāju.
Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Latvijas Radio Latvijas Televīzija NEPLP Saeima Valsts kontrole
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form