Gluži kā Jāņos latvieši lec pār ugunskuru, vēlēšanās spēlē dažādas spēles. Šķiet, ka Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās 5 valdības koalīcijas partiju saraksti sadosies rokās un spēlēs "Ādamam bij septiņ dēl, visi dara tā", bet Saskaņa un GKR spēlēs "Pēdējais pāris šķiras".
Ārkārtas vēlēšanas interesantākas dara fakts, ka tām neviens politiskais spēks nav lāga gatavs, meklē un iesaista jaunas figūras un dalībniekus, rodas jaunas partijas un politiskās apvienības, ko raksturo pārliecība par savām spējām, viszinība un taisnības izjūta (mans kolēģis, profesors M., šeit ieteica atsaukties uz Danninga—Krīgera efektu).
Neatkarīgi kādu spēli šie jaunie dalībnieki spēlēs uz šaha galdiņa– domino vai gorodki, galvenais trumpis būs solījumi. Tā kā solījumi veselības aprūpē iepriekšējās Saeimas vēlēšanās un šo solījumu iebalsošana Veselības finansēšanas likumā izrādījās mazais cinītis, kas apgāza 13. Saeimu un novedīs pie ārkārtas vēlēšanām, jādomā, ka arī Rīgas Domes un Saeimas ārkārtas vēlēšanās dominēs solījumi– visiem pieejamu magnētisko rezonansi rīt uz pēcpusdienu, zāles par ražotāju cenām vai pat divkārt lētākas par tām, medmāsām deputātu algas, vēža slimniekiem saules mūžu un visus latviešu mediķus no ASV, Anglijas un Norvēģijas pārvest mājās un nodarbināt vislabāk pieejamākajās ģimenes ārsta praksēs, vislabāk uz Ģertrūdes, Tērbatas, Blaumaņa, Kr. Valdemāra vai Dzirnavu ielas.
Rīgas domei, kā arī citām pašvaldībām likumi nosaka darāmo veselības jomā, būtiskā funkcija– pieejamība
Likuma "Par pašvaldībām" 15. panta 6) punkts nosaka, ka viena no pašvaldību autonomajām funkcijām ir nodrošināt veselības aprūpes pieejamību, kā arī veicināt iedzīvotāju veselīgu dzīvesveidu un sportu. Likumā nekas nav teikts par iespēju atvērt pašvaldības aptieku, veidot pašvaldības poliklīniku apvienību, veikt ierēdņu veselības apdrošināšanu privātās apdrošināšanas kompānijās, iepirkt par domes naudu pārmēru dārgus diagnostikas aparātus. Likums gan nenosaka, kas tā pieejamība tāda ir, tādēļ Latvijā ir tieši 119 interpretācijas par to, kas tā varētu būt. Šajā ziņā jāatzīst, ka gaidāmā pašvaldību reforma varētu šo interpretāciju plašo variabilitāti mazināt.
Man tomēr jāpiebilst, ka likumā "Par pašvaldībām" ir arī citi punkti, kas visai tieši attiecas uz pašvaldības atbildību par savu iedzīvotāju fizisko un psihisko veselību, dzīves kvalitāti un dzīvildzi. Piemēram, tā paša 15. panta 1) punkts pašvaldībai deleģē: organizēt iedzīvotājiem komunālos pakalpojumus (ūdensapgāde un kanalizācija; siltumapgāde; sadzīves atkritumu apsaimniekošana; notekūdeņu savākšana, novadīšana un attīrīšana) neatkarīgi no tā, kā īpašumā atrodas dzīvojamais fonds. Bet 15. panta 2) punkts pašvaldībai nosaka atbildību par sanitāriju: gādāt par savas administratīvās teritorijas labiekārtošanu un sanitāro tīrību (ielu, ceļu un laukumu būvniecība, rekonstruēšana un uzturēšana; ielu, laukumu un citu publiskai lietošanai paredzēto teritoriju apgaismošana; parku, skvēru un zaļo zonu ierīkošana un uzturēšana; atkritumu savākšanas un izvešanas kontrole; pretplūdu pasākumi; kapsētu un beigto dzīvnieku apbedīšanas vietu izveidošana un uzturēšana).
Lielā mērā veselības funkcija ir arī sociālā atbildība 15. panta 7) punktā: nodrošināt iedzīvotājiem sociālo palīdzību (sociālo aprūpi) (sociālā palīdzība maznodrošinātām ģimenēm un sociāli mazaizsargātām personām, veco ļaužu nodrošināšana ar vietām pansionātos, bāreņu un bez vecāku gādības palikušo bērnu nodrošināšana ar vietām mācību. un audzināšanas iestādēs, bezpajumtnieku nodrošināšana ar naktsmītni u.c.). Veselība lielā mērā ir arī drošība, ko pašvaldībai uztic 15. panta 12) punkts: piedalīties sabiedriskās kārtības nodrošināšanā, apkarot žūpību un netiklību. 44. pants nosaka, ka Rīgas dome ir tiesīga izdot saistošus noteikumus un paredzēt administratīvo atbildību par to pārkāpšanu, ja tas nav paredzēts likumos, par pasākumiem, kas veicami, lai novērstu epidēmiju un epizootiju izplatīšanos, kā arī par sabiedrisko kārtību stihisku nelaimju gadījumos vai citos ārkārtējos apstākļos, par pasākumiem to seku novēršanai.
Ārstniecības likumā pašvaldības pieminētas četras reizes, bet allaž tas saistīts ar pašvaldību dibinātām slimnīcām, veselības aprūpes iestādēm vai komercsabiedrībām.
No tā varētu izdarīt secinājumu, ka gatavojoties Rīgas domes ārkārtas vēlēšanām vairāk uzmanības būtu jāpievērš deputātu kandidātu un partiju solījumiem izglītības, sociālās palīdzības jomā, bet veselībai uzmanību pievērst mazāk. Vai tā?
"Veselība visās politikās" nozīmē ļoti lielu pašvaldības lomu cilvēka dzīves ilguma pagarināšanā un dzīves kvalitātes uzlabošanā, proti, sabiedrības veselībā.
Latvijā gadiem izstrādājusies metode "politika visās veselībās", kas nozīmē, ka visi politiķi un politiķu kandidāti čakli dod padomus veselības aprūpes caurskatāmībā, līdzekļu taupīgā tērēšanā, slimnīcu skaita samazināšanā vai tieši otrādi– jaunu slimnīcu atvēršanās. Katram politiķim vai pašpasludinātam politiķim ir viedoklis par to, ka aptieku ir par daudz vai par maz, ka indometacīnu vai paracetamolu jāpārdod benzīntankā vai lielveikalā "Maxima" pie kases kopā ar cigaretēm. Katram ministram vai deputātam ir kāds Stradiņa slimnīcas valdes locekļa telefons, kam piezvanīt, lai ievietotu savu radagabalu universitātes slimnīcā. Un visiem, ieskaitot valsts prezidentu, ir viedoklis, ka ārstiem ir nedeklarēti ienākumi, kaut paši šie politiķi savam ģimenes ārstam ne pušplēstu piecīti nav nesuši, par pacienta iemaksu 1 eiro 42 centi, šo ārstu nolamājuši, bet šīs iemaksas pārvēršanu par 1 eiro vai 2 eiro uztaisījuši politisku balagānu masu saziņas līdzekļos.
Tad nu pirmais, ko es vēlētos lūgt iespējamos deputātu kandidātus palasīt un padomāt ir– veselība visās politikās.
12 piemēri– ko solīt rīdzinieku veselības uzlabošanai, bet solījumus pēc tam pildīt
Minēšu Jums desmit piemērus Rīgas pašvaldībā, ko ar labu gribu un godīgu attieksmi var izdarīt, ko līdz šim praktiski nav risinājusi Rīgas dome:
1) Latvijā katru dienu vidēji noslīkst viens cilvēks, visbiežāk– jaunietis. Rīgas pašvaldībai ir iespēja nodrošināt katram Rīgas bērnam 14 stundu programmu "Drošība ūdenī" un katru gadu 4 stundās šīs iemaņas atkārtot. Tā nav peldētprasme– peldēšanu 14 stundās apgūt nevar, bet var iemācīties nogulties ūdenī uz muguras, nebaidīties, kad galva nonākusi zem ūdens, izrāpties laukā pašam vai sniegt otram palīdzību. Tas taču nav daudz prasīts, topošie Rīgas domnieki?;
2) tuvākajos gados Rīgā tiks būvēts ātrgaitas dzelzceļa Rail Baltica posms uz lidostu. Pārdaugavā šo dzelzceļa posmu ieraks zemē, tunelī. Četrus, piecus gadus, kamēr notiks būvniecības darbi, NMPD mašīnai nebūs iespējams nokļūt no Kārļa Ulmaņa gatves uz P. Stradiņa slimnīcu. Pirms sākt dzelzceļa būvdarbus, būtu jāuzbūvē Liepājas ielas pārvads, citādi ātrajai palīdzībai ātrākā piekļuve būs braukt pāri Daugavai pa Salu tiltu un atpakaļ pa Akmens tiltu. Nebūtu slikti visas apakšdzelzceļa gājēju pārejas taisīt piebraucamas un tik lielas, lai pa tām varētu braukt NMPD un policijas busiņš;
3) ģimenes ārsts Rīgā par naudu, ko saņem no NVD, nevar uzturēt savu praksi pirmā stāva dzīvoklī ar pacēlāju, ar telpām māsai, ārsta palīgam, zīdaiņu apskatei, sterilizācijai. Tādēļ ģimenes ārstu prakses tiek ar varu iespiestas veselības centros (poliklīnikās) vai Rīgas 1. slimnīcā, bet rīdziniekiem pie sava ārsta jābrauc tālus kilometrus. Rīgas pašvaldības spēkos būtu atrast un piemērot telpas koppraksēm tādās vietās kā Dreiliņi, Zolitūde, Šampēteris, Pleskodāle;
4) apkaime ap Uzvaras pieminekli būtu pilnībā pārveidojama distanču slēpošanai ziemā, skriešanai un riteņbraukšanai vasarā;
5) dzīvojamo namu rajoni no milzīgiem autostāvlaukumiem būtu jāpārvērš par cilvēkiem draudzīgām teritorijām;
6) Rīgas domei būtu jānodrošina tīrs gaiss bez smakām un putekļiem ne tikai Šmerļa mežā, bet arī Sarkandaugavā un Valdemāra ielā. Nav citas iespējas samazināt gaisa piedūmojumu kā centrā un īpaši Vecrīgā samazināt vieglo automašīnu plūsmu;
7) pašvaldības policijai būtu jānodrošina, ka neviens cilvēks netiek apdūmots ar otrreizējiem tabakas dūmiem. Tiesības uz veselību ir prioritāras pret tiesībām uz smēķēšanas atkarību. Līdz ar to pilnībā izskaužama smēķēšana daudzdzīvokļu namu kāpņu telpās, uz balkoniem un lodžijām;
8) pašvaldībai beidzot ir jāpārtrauc 24 stundu "veikalu– kafejnīcu" darbība, kuros bērni var iegādāties alkoholu, kur rupji tiek pārkāpti alkohola tirdzniecības ierobežojumi. Pašvaldībai ir iespējas reāli aizvērt "točkas", kur tiek tirgots nelegāls alkohols, kontrabandas alkohols. Ir iespējams vērsties pret nelegāliem cigarešu un alkohola tirgotājiem tirgū;
9) pārdomāt un pārstrādāt Rīgas infrastruktūru. Izveidot veloceliņus visos būtiskos virzienos no centra, pie kam tik platus, lai vajadzības gadījumā tos varētu izmantot NMPD transports. Krišjāņa Barona ielu atstāt tikai tramvajam, velosipēdiem un operatīvajam transportam, bet vairākas citas centra ielas par šādām pārveidot. Velosipēds ir ne tikai transporta līdzeklis, kas nepiesārņo gaisu, bet arī izcila iespēja cilvēkiem sākt kustēties kā veselības profilakse. Kaut gada laikā Rīga varētu uzbūvēt kaut tik daudz veloceliņu kā šobrīd ir Ventspilī, necerot uz to, ka varētu mēģināt līdzināties ar Pērnavu vai Palangu. Es ceru, ka tiks uzbūvēts veloceliņš uz Bolderāju un izremontēts– uz Jūrmalu;
10) Rīgas dome varētu apdrošināt veselību ne tikai ierēdņiem, departamentu un komiteju darbiniekiem, "Rīgas satiksmes" vadošajiem darbiniekiem. Rīgas dome varētu veselību apdrošināt arī visiem Rīgas ģimenes ārstiem un viņu prakšu darbiniekiem, slimnīcu ārstiem, māsām, laborantiem un citiem medicīnas profesionāļiem, kā arī skolotājiem. Es domāju, šāds Rīgas domes korekts solis būtu augstu novērtēts, bet politiskais spēks, kas šādu rīcību virzītu, saņemtu tautas atbalstu. Šeit es vēlos norādīt, ka Rīgas domei nevajadzētu vadīties tikai no īpašumtiesību principa– Rīgas domes īpašumā esošām iestādēm– laba attieksme, valsts vai privātām institūcijām– neko. Patiesībā rīdziniekus galvenokārt ārstē Valsts klīniskās universitātes slimnīcas, kā arī ģimenes ārsti, kam pašiem pieder sava prakse, tiesa, ļoti nabadzīga un grūti uzturama. Es ieteiktu vismaz atvērt diskusiju par to– vai Rīgai ir jābūt spēlētājam poliklīniku (veselības centru biznesā)– varbūt labāk ir visas poliklīnikas privatizēt, bet pilsētai to darbību uzraudzīt;
11) Rīgas pilsētā atrast iespējas atvērt stacionāras paliatīvās aprūpes gultas smagi slimiem pacientiem, kā arī sociālās gultas hroniskiem slimniekiem;
12) AS "Rīgas meži" ir jābūt ne tikai peļņas organizācijai, kas par savu pamatuzdevumu uzskata izcirst, pārdot, savā gaterī apstrādāt koksni, bet struktūrai, kas Pierīgas mežus padara patīkamus iedzīvotāju atpūtai svaigā gaisā. Šobrīd AS "Rīgas meži" paši uzprasās pēc piedāvājuma pārsaukt akciju sabiedrību atbilstoši darbībai AS "Rīgas izcirtumi un brikšņi". Tiem, kas netic par brikšņiem, iesaku aizbraukt uz Imantu un mēģināt iziet cauri mežam, neizmantojot stigas. Tiem, kas netic par izcirtumiem, iesaku aizbraukt un pastaigāt pa Jaunciema meža masīvu.
Rīgas domniekiem uzzināt Veselības ministrijas (Rīgā, Brīvības ielā 72) un Slimību kontroles un profilakses centra (Rīgā, Duntes ielā 22) atrašanās vietu un sākt sadarboties iedzīvotāju veselības nostiprināšanā.
Lai arī Rīgā daudz ticis darīts, pilsētā joprojām neiedomājami daudz neizdarītā veselības jomā. Cilvēka veselību lielā mērā ietekmē sociālie, kultūras, ekonomiskie, vides un citi faktori, cilvēka veselību nosaka tas, kā viņš dzīvo, kur un kā strādā, ko ēd, kā pavada brīvo laiku, vai nelieto pār mēra alkoholu. Šie faktori nav atkarīgi no Veselības ministrijas un Rīgas Domes Veselības pārvaldes, bet to pilnveidei cilvēka veselības atbalstam ir nepieciešama finanšu, izglītības, kultūras, sporta, vides, transporta, mājokļu, attīstības, drošības u.c. komiteju un departamentu sadarbība un izpratne par to ietekmi uz veselību. Šķiet, ka pēdējos 8 gadus politiķi valdībā un politiķi Rīgas domē nav bijuši pazīstami, vai vēl vairāk– nav pat dzirdējuši par to otro (slikto) eksistenci, vismaz nekāda reāla sadarbība nav manīta. Veselības veicināšanā Rīgas Domei ir svarīgi sadarboties ne tikai ar valsts sektoru, bet arī ar privāto un nevalstisko sektoru. Vislielākās bažas māc, kas notiks tad, kad aprausies Eiropas Savienības Sociālā fonda projekts Nr.9.2.4.2./16/I/021 "Mēs par veselīgu Rīgu – daudzveidīgi un pieejami veselības veicināšanas un slimību profilakses pasākumi!" – vai veselības veicināšanai finanses atkal netiks piešķirtas pēc pārpalikuma principa?
Veselība ir ne tikai vērtība, bet arī resurss, kas veicina pilsētas ekonomisko izaugsmi. Vesels cilvēks strādā ražīgāk, vieglāk pielāgojas izmaiņām. Laba veselība palielina dzīves kvalitāti, stiprina ģimenes, veicina drošību, nabadzības samazināšanos un sociālo iekļaušanu. Sabiedrības veselība ir laba prakse, sargājot un uzlabojot sabiedrības veselību lai pagarinātu dzīvildzi, veicinātu veselības pratību (izglītotību) un sabiedrības izglītošanu veselības veicināšanas un slimību profilakses jautājumos, nodrošinātu infekcijas slimību un vides riska faktoru uzraudzību un organizētu veselības aprūpi agrīnai slimību diagnostikai un ārstēšanai. Ar to tieši saistīta ir vēl viena būtiska pašvaldības funkcija – veselības veicināšana. Tā ietver konsultācijas, informācijas izplatīšanu, bērnu un vecāku izglītošanu, personisko iemaņu attīstīšanu, dzīvesveida un paradumu maiņu, lai uzlabotu sabiedrības veselības stāvokli un pagarinātu dzīvildzi. Veselības veicināšanas pasākumi vienmēr tiek vērsti uz sabiedrību kopumā vai kādu tās grupu, bet ne uz atsevišķu indivīdu.
Iespējas iedzīvotājiem nodarboties ar fiziskām aktivitātēm un sportu ir viens no būtiskākajiem Domes uzdevumiem, kas tieši pozitīvi ietekmē iedzīvotāju veselību
Ne velti pašvaldību likumā ir cieši saistīta veselības pieejamība un sports. Nav svarīgāka jautājuma lielpilsētā kā ģeogrāfiskā pieejamība bērnu sportam. Ja kādā pilsētas rajonā nav neviena baseina, tad bērni tur ar peldēšanu ne tikai nenodarbojas (bet peldēšana bērniem ir ļoti veselīga un nostiprina sirds, asinsvadu, elpošanas, muskuļu, saistaudu sistēmas), bet vispār neiemācas peldēt. Otrkārt, Rīgas pašvaldībā šobrīd pietrūkst informācijas pieejamība. Informācija ir, bet tā galvenokārt ir politiķus slavinošā informācija, Rīgas pilsēta plaši reklamē vienreizējus skrējienus, velobraucienus un sacensības, nevis izplata informāciju, kas iesaista iedzīvotājus pastāvīgās, regulārās fiziskās nodarbībās. Tomēr pats galvenais pilsētā būtu finansiālā pieejamība visiem publiskiem sporta pasākumiem un sporta nodarbībām, kad bērni (un iespēju robežās arī pieaugušie un seniori) varētu trenēties par brīvu.
Uzmanību, topošie deputāti! Rīgas pašvaldības sniegtajam atbalstam autosacīkstēm un motosacīkstēm, futbola klubiem Latvijas čempionātā un citām profesionāla sporta atbalsta aktivitātēm nav nekādas saistības ar tautas sportu. Daži simti skatītāju ar paceltiem alus kausiem, kas skatās Latvijas futbola čempionāta spēli, kur komandā drīkst laukumā iziet vienlaikus 9 leģionāri, nemaz nav tautas sports.
Zāles nekļūs lētākas pat tad, ja visi topošie deputāti to apsolīs
Zāles kļūst visā pasaulē dārgākas, jo nav salīdzināmi ķīmijterapijas preparāti un bioloģiskie preparāti, kas mums šodien ir ikdiena, ar aspirīnu un citramonu, kas bija galvenie zāļlīdzekļi mājas aptieciņās 40 gadus atpakaļ. Zāles tiek ražotas drošākas, tīrākas, atbilstoši Eiropas standartiem, tiek uzglabātas sterilitātē un speciālā klimata režīmā. Zāļu ceļam no rūpnīcas līdz pacientam digitāli seko dārgas datorprogrammas lai cīnītos pret viltojumiem. Neatkarīgi no tā, ko mums sola politiķi, zāles gadu no gada kļūs dārgākas. Protams, ka daļa zāļu pēc 20 gadiem kā orģinālpreparāti, kļūst pieejami kā daudz lētāki ģenēriskie preparāti, un pacientam nevajadzētu turēties pie orģinālpreparāta, bet taupīt naudu un pirkt lētāko ģenēriķi.
Šobrīd zāļu dārdzība ir viens no skaļākajiem saukļiem, un lielā mērā tas ir radīts kā pretsvars mediķu prasībām Saeimai pildīt likumā solīto un medicīnai novirzīt politiski nozagtos 65 miljonus. Jau noskanējis priekšlikums atvērt pašvaldību aptiekas un pārdot zāles cauru diennakti par ražotāju cenām. Tie ir meli. Neviens nevar pārdot kādu preci tālāk par to pašu cenu, par ko iepircis, jo aptiekas uzturēšana ir ļoti dārgs prieks, tas nozīmē speciālus ledusskapjus un sterilizāciju, datorprogrammas un nopietni apmācītu farmaceitu aiz letes.
Tas, ko varētu solīt topošie deputātu kandidāti, ir, ka viņi savās partijās virzīs plašāku medikamentu kompensāciju. Ja kāds medikaments tiek iepirkts visai valstij, ko arī nozīmē kompensācija, tad valsts kā liels pircējs var vienoties par zemāku cenu. Tātad– ja kādu sirds vai onkoloģisku preparātu valsts pilnībā kompensē, tas proporcionāli maksā ievērojami lētāk nekā līdzīgs, nekompensēts medikaments. Latvija šobrīd ir valsts Eiropā, kas finansiāli vismazāk kompensē medikamentus un vismazāk dažādu nosaukumu medikamentus. Ja mums kompensācija būtu proporcionāli tik liela kā Lietuvā, mums arī zāļu cenas būtu zemākas.
Neticiet tiem, kas deklarē, ka mums jāatver brīvais tirgus, jāļauj aptiekas atvērt katram, kas vien to vēlas. Aptieka ir dārgs prieks, un tās uzturēšanas izdevumi uzguļas uz zāļu cenas. Aptieku skaitu Rīgā varētu samazināt– mums ir vismaz divkārt vairāk aptieku uz 100000 iedzīvotāju kā Skandināvijas valstīs. Pasaules pieredze liecina, ka mēģinājumi zāles tirgot benzīntankos un lielveikalos var samazināt dažu, praktiski nevajadzīgu, zāļu cenu, bet tās pieaug visiem pārējiem medikamentiem.
Bezrecepšu medikamentu un īpaši uzturbagātinātāju lietošana vairumā gadījumu ir bīstama veselībai nevis veselību veicinoša. Politiķi vairumā gadījumu zin divus vai trīs nesteroīdos pretiekaisuma līdzekļus– naproksēnu, ibumetīnu, diklofenaku, aspirīnu. Latvijas iedzīvotāji lieto nesteroīdos pretiekaisuma līdzekļus daudz par daudz.
Nesteroīdie pretiekaisuma līdzekļi ir bīstami un izraisa kuņģa zarnu asiņošanu, nieru un aknu slimības, infarktu un insultu, bieži arī nāvi.
Nesteroīdie pretiekaisuma līdzekļi atrodas gandrīz visu salikto, no padomju laikiem pierasto kombinēto medikamentu sastāvā, kas tiek kontrabandas ceļā vesti no Krievijas, pārdoti "no rokas" Centrāltirgū, pie kam šie medikamenti nereti ir viltojumi ar nezināmām zāļu devām. Vīriešiem nesteroīdie pretiekaisuma līdzekļi lielākās devās nozīmē impotenci, sievietēm– grūtniecības problēmas. Mūsdienu medicīnas pamatlicējs, šveiciešu ārsts un alķīmiķis Paracelzs (1493–
Iepirkumus veselības iestādēm veikt racionāli un caurspīdīgi
Man nav nekāda pamata izteikties, ka Rīgas pilsētas veselības aprūpes iestādes kaut kādā mērā līdzinātos "Rīgas satiksmei" un iepirkumos ir pārmēra tērējušās vai pirkušas nanoūdeni. Tomēr publikācijas par to, ka līdzvērtīgus magnētiskās rezonanses aparātus un datortomogrāfus privātās iestādes pirkušas par ievērojami zemāku cenu, liek domāt vismaz par nesaimnieciskumu. Līdzīgas nepatīkamas alegorijas radīja ziņas par KNAB aktivitātēm kādas slimnīcas celtniecības un remontu jomā.
Topošajiem Rīgas deputātiem es vēlos lūgt publiski apsolīt saimnieciskumu ne tikai ielu remontā, tiltu būvē, domes autoparka izveidē, bet arī Domei piederošo medicīnas iestāžu remontos un aprīkojuma iegādē.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
